Kas 2020. gadā kļūs dārgāks, kas lētāks? Jaunās likumu normas un noteikumi
Lai arī valdība nolēmusi konceptuāli 2020. gadā nodokļu reformu nemainīt, tomēr vairākas izmaiņas ir gaidāmas. Piemēram, mainās neapliekamā minimuma apjoms, kā arī pieaugs akcīze alkoholam un degvielai. Ir arī citas jomas, kas ietekmēs ikvienu no mums: mainās kārtība bezdarbnieku pabalsta un uzturlīdzekļu izmaksā, recepšu izrakstīšanā un pacienta iemaksu apjoms. Ir arī vairākas citas izmaiņas, kas ietekmēs katru no mums. Portāls Jauns.lv skaidro galvenās izmaiņas.
Lielāks neapliekamais minimums: ieguvēji zemo algu saņēmēji bez bērniem
No jaunā gada tiek palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums - 300 eiro mēnesī (pašreiz tas ir 230 eiro). Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem to izjutīs apmēram puse nodarbināto, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. Lielākie ieguvēji būs tie, kuru darba alga nepārsniedz 600 eiro mēnesī un kuru apgādībā nav neviena persona. Neapliekamā minimuma piemērošanas formula grāmatvedībā neiesvaidītiem varētu likties kā ķīniešu ābece, bet vienkāršoti runājot – tiem, kas saņem salīdzinoši mazas algas, tagad kontā ieripos vairāk naudas.
Tas gan attiecas uz gadījumiem, ja šim cilvēkam nav neviena apgādājamā. Ja cilvēkam apgādībā ir divas personas (bērni), tad ieguvuma vispār nebūs. Tātad, ja ģimenē ir divi bērni, tad izdevīgāk ir vienu kā apgādājamo reģistrēt uz mātes, bet otru uz tēva vārda.
„Swedbank” aprēķini liecina, ka personai bez apgādājamiem ar algu 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, 2020. gadā maciņā būs par 18,18 eiro mēnesī vairāk. Tajā pašā laikā personai ar reģistrētu vienu apgādājamo un tādu pašu algu ieguvums būs 1,18 eiro, bet ar diviem apgādājamiem - nekas. Tiesa, lielākas algas, piemēram, 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, saņēmējiem situācija būs atšķirīga - bez apgādājamiem algas palielinājums uz rokas būs 10,17 eiro, ar vienu apgādājamo - 14,17 eiro, bet ar diviem - 18,17eiro.
No šā gada ir palielināta atvieglojuma summa par apgādībā esošu personu – 200 eiro mēnesī (2400 eiro gadā). Tai pašā laikā no 230 līdz 250 eiro nākamgad pieaug ar nodokļiem neapliekamā summa par katru apgādājamo personu.
Palielina garantēto minimālo ienākumu līmeni
* No 1. janvāra garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) pieaugs no 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā. Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai ir galvenais atbalsts ienākuma veidā trūcīgām personām. Šis ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi.
* Tāpat tiek paaugstināts atbalsts personām ar invaliditāti kopš bērnības no 106,72 līdz 122,69 eiro mēnesī, kā arī paaugstināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti līdz 80 eiro.
Samazinās bezdarbnieka pabalstu
No 2020.gada bezdarbnieka statusu piešķirs un pabalstu izmaksās astoņus mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā, turklāt samazināsies arī pabalsta apjoms. Bezdarbniekam pabalstu pirmos divus mēnešus izmaksās pilnā apmērā, par trešo un ceturto mēnesi pabalsts būs 75 procenti no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50 procentus, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta. Jāpiebilst, ka bezdarbnieka pabalstu aprēķina proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam.
Palielina uzturlīdzekļu apjomu
Šogad bērniem līdz septiņu gadu vecumam Uzturlīdzekļu garantiju fonds izmaksā uzturlīdzekļus 24% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (103,20 eiro), bet nākamajā gadā tas pieaugs par vienu procentu un jau sasniegs 107,50 eiro. Bet skolas vecuma bērniem līdz pilngadībai tas pieaugs no 122,55 līdz 129 eiro mēnesī. Tā kā 2021. gadā nolemts paaugstināt minimālo algu no 430 uz 500 eiro, tad arī aiznākamgad pieaugs uzturlīdzekļu summa, kuru aprēķina no minimālas algas.
Izmaiņas pensiju sistēmā
* No 1. janvāra atkal par trijiem mēnešiem pieaug pensionēšanās vecums un nu vecuma pensijā varēs iet no 63 gadu un deviņu mēneša vecuma. Pensionēšanās vecums par trijiem mēnešiem pieaugs arī nākamajos gados, līdz 2025. gadā tas sasniegs 65 gadus.
* Savukārt pensiju 2. līmeņa uzkrājumus tagad varēs arī mantot. Pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekam novēlēt savu uzkrāto kapitālu atstāt mantojumā, ko viņa nāves gadījumā izmaksās likumīgajiem mantiniekiem. Viņš, protams, tāpat kā līdz šim pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu varēs novēlēt citas personas (pēc savas izvēles) pensiju 2. līmeņa kapitālam. Ja šāda izvēle nebūs izdarīta, tad uzkrātais kapitāls tiks ieskaitīts "kopējā katlā" - valsts pensiju speciālajā budžetā.
* No nākamā gada nedaudz lielāka būs minimālā vecuma pensija. Tā vairs nebūs atkarīga no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, bet tās aprēķināšanā par pamatu ņems aprēķina bāzi, kas vispārējā gadījumā plānota 80 eiro apmērā. Šobrīd minimālā pensija ir 78,45 eiro apmērā.
Izmaiņas veselības aprūpes jomā
* No 2020. gada tiks samazināti pacienta līdzmaksājumi par vizītēm pie ārsta. Tiesa gan tie nebūs diez ko ievērojami. Personām no 65 gadu vecuma, apmeklējot ģimenes ārstu, tagad 1,42 eiro vietā būs jāmaksā viens eiro. Savukārt pilngadīgām personām līdz pensijas vecumam par to būs jāmaksā vairāk – divi eiro.
Tāpat tiks samazināti līdzmaksājumi, veicot izmeklējumus un apmeklējot speciālistus. Ja pašreiz pacienta līdzmaksājums ir 4,27 eiro, tad no nākošā gada - četri eiro. Līdzīgi samazināsies arī līdzmaksājums par gultas vietu dienas stacionārā - no 7,11 uz septiņiem eiro.
* Ar izmaiņām jārēķinās valsts apmaksāto medikamentu saņēmējiem. No 1. aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē izrakstīs zāļu aktīvo sastāvdaļu starptautisko nosaukumu, nevis medikamenta nosaukumu, ko norādīs tikai tai gadījumā, ja tam būs ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai. Tādējādi valsts grib panākt to, lai pacientam aptiekās izsniedz lētāko vienas un tādas pašas iedarbības medikamentu.
Pabalstu par smagi slima bērna kopšanu saņems ilgāku laiku
Slimības pabalstu vecākam, kurš nestrādā saistībā ar nepieciešamību kopt smagi slimu bērnu, no nākamā gada izmaksās par ilgāku nepārtrauktu darbnespējas periodu nekā patlaban. Šobrīd vecākiem, kuru bērni ilgstoši slimo, nākas daudzas reizes atkārtoti lūgt ārstam izsniegt jaunu slimības lapu, jo nepārtrauktas darba nespējas periods šādā situācijā maksimāli ir 21 diena. Smagu diagnožu gadījumos, kad bērnam ir nepieciešama ilgstoša ārstēšana un nepārtraukta vecāku klātbūtne, darba nespējas lapu vecākiem pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlija lēmuma varēs izsniegt uz ilgāku laiku – uz 26 nedēļām. Slimības pabalstu šādos smagas saslimšanas gadījumos izmaksās līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai, nevis 14 gadu vecumam, kā tas ir vispārējā gadījumā. Līdzīga kārtība būs spēkā attiecībā uz slimības pabalstu to vecāku bērniem, par kuriem piešķirts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts.
Varēs pa ielām staigāt ar atvērtu alkohola pudeli rokās
Ja pašreiz visā valsts teritorijā nedrīkst publiskās vietās atrasties ar atvērtu alkohola taru un dzert no kakliņa, tad nākamgad situācija mainīsies. Šo aizliegumu nosaka Administratīvo pārkāpumu kodekss, kurš zaudēs savu spēku. Aizliegumu "šmigot" uz ielas paralēli savos saistošos noteikumos varēja noteikt arī pašvaldības. To pašvaldību teritorijās, kas to nav izdarījušas, no jaunā gada atkal pavisam legāli varēs dzert aliņu pilsētas ielās un laukumos. un par to nekāds sods nedraudēs.
Piemēram, Rīgā un Jūrmalā gan to nevarēs, jo pašvaldība šo aizliegumu ierakstījusi savos saistošajos noteikumos. Tomēr tādās pilsētās kā Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī tas nav aizliegts. Šāds aizliegums nav noteikts arī vairākās citās novadu pašvaldībās. Un, domājams, kamēr nebūs pabeigta administratīvi teritoriālā reforma, šādi noteikumi netiks izstrādāti – vietvaru deputātiem tagad citi rūpesti. Tā kā tuvākajos pāris gados, pirms ceļojat pa iekšzemi, būtu vēlams izpētīt vietējo pašvaldību noteikumus, lai noskaidrotu, kur var uzdzīvot uz pilnu klapi un kur sevi jātur piedienības robežās, lai nesaņemtu pašvaldības policijas soda kvīti.
Dārgāka degviela
No 1. janvāra tiks paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai. Akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa pieaugums benzīnam būs par četriem centiem litrā, bet dīzeļdegvielai par 5,1 centi litrā.
Vismaz par eiro sadārdzināsies šņabja puslitrs
Ar lielākiem izdevumiem jārēķinās arī alkohola cienītājiem. 29. februārī spēku zaudēs lēmums, ar kuru 1. jūlijā uz deviņiem mēnešiem par 25% pazemināja alkohola akcīzes likmi, lai mēs varētu konkurēt ar Igaunijas "šmigas" tirgotājiem. No pavasara litrs vīna varētu maksāt par 12 centiem dārgāk, bet degvīna litra pudele sadārdzināties par 2,23 eiro.
Smēķi tikai lasītpratējiem
Smēķētājus lielas izmaiņas sagaidīs tikai rudens pusē – no 1. oktobra mazumtirdzniecības vietās tabakas izstrādājumus vairs nevarēs izlikt pircēju apskatei un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas. Līdz ar to smēķus nu varēs iegādāties ne tikai pilngadīgi pilsoņi, bet arī lasītpratēji, jo viņiem būs jāprot izlasīt uz letes nolikto cigarešu paciņu nosaukumu lapu.
Obligātie dūmu detektori
No 1. janvāra visās mājās un dzīvokļos, kā arī publiskajos objektos, kuros paredzēts izmitināt gulēšanai līdz desmit cilvēkiem, obligāti jāuzstāda dūmu detektori, paredz Ugunsdrošības noteikumi. Šāds detektors maksā no pieciem līdz desmit eiro un ar spalgu skaņu ziņo par dūmiem un ugunsliesmām dzīvoklī. Ja ugunsdrošības inspektors konstatēs, ka tāda jūsu miteklī nav, jums var piemērot naudas sodu no 30 līdz 280 eiro, juridiskām personām – no 280 līdz 1400 eiro. Savukārt privātmājās obligāti būs jābūt ugunsdzēsības aparātam. Ugunsdrošības inspektori gan neplāno doties pa dzīvokļiem un meklēt pārkāpējus, lai viņus varētu sodīt. Viņi apsekos tikai tās ēkas, kurās bijuši ugunsgrēki vai par kurām saņemtas kādas sūdzības.
Pieaugs maksa par atkritumu izvešanu
No 2020. gadā pieaug dabas resursu nodoklis par sadzīves atkritumu noglabāšanu atkritumu poligonos – no 43 uz 50 eiro (bez PVN) par tonnu. Piemēram, Getliņu poligonā par vienas tonnas noglabāšanu nu būs jāmaksā 60,81 eiro. Līdz ar to iedzīvotājiem būs arī vairāk jāmaksā par atkritumu izvešanu. Kāda konkrēti cena būs Rīgā vēl nav zināms, jo galvaspilsētā notiek "atkritumu kari", bet Ādažos par visbiežāk izmantoto 0,24 m3 konteinera izvešanu nu būs jāmaksā 3,44 eiro līdzšinējo 3,30 eiro (bez PVN) vietā. Savukārt Saldū par šāda konteinera izvešanu būs jāmaksā krietni dārgāk – 4,77 eiro (bez PVN). Katrā pašvaldībā cena atšķirsies un tie var nebūt tikai pārdesmit centu. Tā kā izdevīgāk ir nodarboties ar atkritumu šķirošanu, jo par šķiroto atkritumu nodošanu daudzviet nav jāmaksā.
Elektrības cenu kāpumu neprognozē, taču ne visiem
Tā kā elektrības tirgus Latvijā ir atvērts, tad elektrības cenas var būt atšķirīgas un tās atkarīgas no elektrības cenas biržā. Vairums izmanto "Latvenergo" pakalpojumus un viņiem cenu kāpums netiek prognozēts, jo "Latvenergo" pārdošanas direktors Uldis Mucenieks teicis, ka biržas cena rāda, ka elektroenerģijas cena 2020. gadā varētu palikt līdzšinējā līmenī. Arī energouzņēmuma "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers teicis, ka cenas nepaaugstināšoties, bet klientiem, kuriem šobrīd beidzas divu un vairāk gadu veci fiksētās cenas līgumi, jārēķinās ar ievērojamu cenu kāpumu, jo salīdzinājumā ar 2016. un 2017. gada cenu līmeņiem tirgus cenas ir pat par trešdaļu augstākas.
Elektrības cenu ietekmēs arī sadales tarifs, kas nākamgad mājsaimniecībām samazināsies par apmēram 7%, taču samazinājuma apmērs atkarīgs no lietotāja pieprasītajām jaudām un elektroenerģijas patēriņa, līdz ar to sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņu ietekme uz katru gala lietotāju būs atšķirīga.
Daudz šķēpu lauzts arī par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), bet 2020. gadā būtiskas izmaiņas OIK izmaksu pozīcijā rēķinā nav gaidāmas. Tikmēr paliek cerības, ka ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro nav melojis un teicis taisnību, ka no 2021. gada elektrības rēķinos OIK vairs nebūs.
Mazliet lētāka gāze
Mazliet lētāki kļūs "Latvijas gāzes" piegādātās dabasgāzes tarifi. Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā diferencētais gala tarifs ar PVN un akcīzes nodokli 2020. gada pirmajā pusgadā samazināsies par 6,8% - no 0,55436 eiro par kubikmetru līdz 0,51671 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs saruks par 7% - no 0,51643 eiro par kubikmetru līdz 0,4805 eiro par kubikmetru. Savukārt mājsaimniecībām, kuras patērē vairāk par 500 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs samazināsies par 10,2% - no 0,35399 eiro kubikmetrā līdz 0,31806 eiro kubikmetrā.
Toties maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa nākamā gada pirmajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 2,14 eiro mēnesī. Nākamā gada 1. jūlijā tarifi atkal var mainīties.
Dārgākas vēstules, bet lētāka paku sūtīšana
No jaunā gada dārgāka kļūs vēstuļu sūtīšana. "Latvijas pasts" paziņojis, ka no 1. janvāra vienkāršas A klases vēstuļu korespondences sūtījumu svarā līdz 20 gramiem tarifs būs viens eiro līdzšinējo 0,57 eiro vietā. Savukārt, citi pakalpojumi kļūs lētāki - lielākais samazinājums būs iekšzemes pasta pakas sūtījumam svarā no 15 kilogramiem - no 11,23 eiro līdz 8,04 eiro, kamēr apdrošinātu sīkpaku svarā no 50 līdz 100 gramiem turpmāk varēs nosūtīt kā apdrošinātu pasta sūtījumu par 1,91 eiro līdzšinējo 3,56 eiro vietā. Latvijas teritorijā nosūtot līdz 50 gramiem smagu ierakstītu vēstuļu korespondences sūtījumu, kas iepriekš klasificēts kā sīkpaka, piegāde izmaksās par 23% zemāk nekā līdz šim – 2,46 eiro vietā 1,89 eiro. Arī vienkāršas pasta pakas nosūtīšana Latvijas teritorijā svarā no pieciem kilogramiem būs lētāka – 5,73 eiro vietā tie būs 4,74 eiro. Vidējais iekšzemes sūtījumu tarifu pieaugums būs 18%.
Daļa tarifu samazināsies arī sūtījumiem uz ārvalstīm. Piemēram, līdzšinējās sīkpakas – no 2020.gada 1.janvāra ierakstīta vēstuļu korespondences sūtījuma nosūtīšana uz Igauniju svarā virs viena kilograma maksās par 23% mazāk, savukārt trīs kilogramu pasta pakas nosūtīšana uz Beļģiju būs par 19% lētāka. Bet par 39% pieaugs maksa par vēstuļu sūtīšanu uz ārzemēm. Piemēram, uz vienkāršas vēstules uz Lielbritāniju aploksnei nu būs virsū jālīmē nevis 78 centu, bet gan 1,42 eiro vērta pastmarka.
Spēku zaudē Administratīvo pārkāpumu kodekss
Nākamgad 1. jūlijā spēku zaudē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, kurā bija noteikts sodu apmērs gan par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu un maluzvejniecību, gan sīko huligānismu un vides piesārņošanu, gan daudziem citiem likumu un noteikumu pārkāpumiem. Tagad šie sodi atbilstoši Administratīvās atbildības likumam būs ietverti attiecīgo nozaru likumos un pašvaldības noteikumos. Piemēram, sods par dzīvesvietas nedeklarēšanu līdz 70 eiro tagad būs ietverts Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Pārnesot sodu apmēra noteikšanu uz nozaru likumiem, tie pārsvarā nemainās, tie vienkārši nu būs jāmeklē citos normatīvajos aktos.
