Pāreja uz mācībām latviešu valodā ietekmēs 18 privātskolas
Izglītības reforma, kas nosaka to, ka vispārējā izglītība privātajās izglītības iestādēs būs jāapgūst valsts valodā ietekmēs 18 mazākumtautību privātskolas, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati.
Kā norādīja ministrijas Komunikācijas nodaļā, tad 2018./2019.mācību gada sākumā Latvijā bija 58 privātās pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes, no kurām trešdaļu ietekmēs pāreja uz mācībām latviešu valodā.
No 58 privātskolām, Latvijā ir 10 krievu privātās pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes - Privātā Rīgas Tehnolingvistiskā ģimnāzija, Privātā vidusskola "Innova" un "Templum", Privātskola "Latreia", Privātā pamatskola "Maksima", Rīgas ģimnāzija "Maksima", Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas vidusskola "Premjers", Privātā vidusskola "Norma", Habad Ebreju privātā vidusskola un Rīgas vispārizglītojošā privātā vidusskola "Evrika".
Tāpat Latvijā ir arī astoņas privātskolas, kurās izglītības saturu īsteno gan latviešu valodā, gan krievu valodā - Pamatskola "Universum", Rīgas 1.Privātā tālmācības vidusskola, Rīgas 1.vidusskola, Privātā vidusskola "RIMS", Privātā vispārējā izglītības iestāde "Mīlestības Māja", Privātā vidusskola "Klasika", "Laisma" un "Citruss", kā arī Eiropas Tālmācības vidusskola.
Kopumā tie ir 2389 skolēni, kurus ietekmēs pāreja uz mācībām latviešu valodā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.
Vaicāti, vai pāreja ietekmēs arī citu svešvalodu privātās izglītības iestādes, IZM uzsvēra, ka Izglītības likumā noteikts, ka izglītības iestādēs, kurās īsteno mācību programmas saskaņā ar Latvijas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem vai arī iestādēs, kurās vispārējās izglītības programmu mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi, ievērojot attiecīgā valsts izglītības standarta nosacījumus - var nodrošināt mācības svešvalodā.
Tātad Latvijā arī turpmāk varēs mācīties angļu, franču un vācu valodās skolās, kurās mācību programmu īsteno Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.
Ministrijā norādīja, ka šobrīd Latvijā ir sešas starptautiskās skolas, no kurām divas ir franču - Žila Verna Rīgas Franču skola un Starptautiskā vidusskola "Ekziperī", trīs angļu - Latvijas Starptautiskā skola, Rīgas Starptautiskā skola un "King's College" Britu vidusskola Latvijā un viena vācu skola - Privātā sākumskola "Rīgas Vācu skola".
Jau ziņots, ka norma, kas nosaka izglītības ieguves valodu privātajās izglītības iestādēs, ir atbilstoša Satversmei, atzinusi Satversmes tiesa (ST).
ST tika ierosinātas trīs lietas par apstrīdētās normas atbilstību Satversmei pēc pieteikumiem, kurus iesniedza pie mazākumtautībām piederošas personas, kas iegūst vispārējo izglītību privātās izglītības iestādēs, kā mācību valodu izmantojot arī mazākumtautības valodu. Pieteikumu juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem.
Tiesā bija vērsušies gan 20 deputāti no 12.Saeimas, gan arī privātajās izglītības iestādēs izglītību iegūstošo bērnu vecāki.
Pieteikumu iesniedzēji norādīja, ka saskaņā ar apstrīdēto normu vispārējā izglītība privātajās izglītības iestādēs būs jāapgūst valsts valodā.
Pēc pieteikumu iesniedzēju ieskata, apstrīdētā norma liedzot pie mazākumtautībām piederošām personām tiesības iegūt vispārējo izglītību privātās izglītības iestādēs, izmantojot mazākumtautības valodu kā mācību valodu. Šādas tiesības pie mazākumtautībām piederošām personām izrietot no Satversmes 114.panta, skatot to kopsakarā ar Latvijai saistošajiem starptautisko tiesību aktiem. Apstrīdētā norma ierobežojot pie mazākumtautībām piederošām personām Satversmes 112.panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz izglītību, jo tās rezultātā varot pazemināties izglītības kvalitāte.
ST secināja, ka apstrīdētā norma ir daļa no plašāka regulējuma, kas ieviests konkrētās izglītības sistēmas reformā. Tādēļ ST analizēja apstrīdēto normu konkrētās izglītības sistēmas reformā pieņemtā tiesiskā regulējuma kontekstā.
ST secināja, ka saskaņā ar apstrīdēto normu vispārējā izglītība privātajās izglītības iestādēs vispār būs nodrošināma valsts valodā, taču apstrīdētā norma neaizliedz mazākumtautību valodu lietošanu vispārējās izglītības procesā. Proti, izglītības sistēmas reformas rezultātā ieviestais tiesiskais regulējums paredz iespēju privātajās izglītības iestādēs pamatizglītības pakāpē pasniegt mācību priekšmetus mazākumtautības valodā un iespēju apgūt mazākumtautības valodu un literatūru, kā arī ar mazākumtautības identitāti saistītu mācību saturu vidējās izglītības pakāpē.
