Lidsabiedrību melnajos sarakstos iekļautajiem biļetes tirgo
Lidsabiedrības gan atsevišķi, gan sadarbojoties veido aviopasažieru melnos sarakstus. Tajos iekļūst personas, kas lidmašīnā ālējušās, pārmēru dzērušas vai smēķējušas. Tāpat nekur netiks par potenciālo teroristu uzskatītie. Tomēr bieži vien viņi var nopirkt lidmašīnas biļeti, bet iztērēto naudu – neatgūt.
Visdrošākais variants, lai netiktu liegta iespēja pacelties gaisā, ir gluži vienkārši ievērot visus drošības priekšrakstus un nepārkāpt likumus. Bet ir arī pretējs variants – grēkāži iegādājas lidojumu biļetes un pēc tam paliek ar garu degunu.
Skandalozais pāris
Tā šovasar divas reizes gadījās skandalozajam pārītim – Andrim Kivičam un Lienei Skulmei, kurus neielaida Ryanair lidmašīnā. Savus piedzīvojumus viņi bez kautrēšanās aprakstījuši sociālajos tīklos. Cik Kiviča teiktais atbilst patiesībai, cik tā ir blefošana, lai paliek uz viņa sirdsapziņas. Bet daudzi tomēr varētu negribēt šādus ceļabiedrus.
Lūk, citāti no Kiviča paustā:
“Bija jābrauc no Alikantes uz Frankfurti. Liene aiziet pēc diviem baltvīniem, skatāmies telefonu, rēcam, iedzeram vīnu. Darbiniece pasaka – mēs jūs nelaidīsim. Sākām filmēt darbiniekus, viņi sāka draudēt ar policiju. Atnāca lidostas policija, saka – Ryanair iekšā laidējiem esot subjektīvas tiesības neielaist.”
“Paziņojums par aizliegumu lidot bija nepatīkams un amorāls. Aizliegums lidot tika atklāts vienīgi pēc tam, kad tika iegādātas biļetes – 570 eiro vērtībā.”
Pēc tam Kivičs un Skulme sākuši ārdīties un lamāties, atkal nākusi policija.
Rīgā pērn atteikts 468 pasažieriem
Šādas situācijas nav tikai Spānijā, Alikantē, bet arī Rīgas lidostā. 2016. gadā mūsu lidostā lidojums atteikts 210 iereibušiem lidot gribētājiem, 2017. gadā – 311, pērn – jau 468 personām.
Civilās aviācijas aģentūras komunikācijas vadītājs Aivis Vincevs uzsver, ka pret neadekvātiem aviopasažieriem “ir noteikta nulles tolerance”.
“Pasažieri visbiežāk rada bīstamas situācijas ar pārmērīgu alkohola lietošanu pirms vai lidojuma laikā, piemēram, uzvedas agresīvi pret apkalpi un citiem pasažieriem. Nereti alkohols tiek sajaukts ar dažādām citām apreibinošām vielām. Aviācijas drošību pasažieri ietekmē, neievērojot apkalpojošā personāla instrukcijas, piemēram, smēķējot. Tāpat pasažieri mēdz būt agresīvi pret citiem gan verbāli, gan fiziski. Nereti alkohola reibumā esošie pasažieri būtiski traucē apkalpojošā personāla tiešo pienākumu izpildi. Vienlaikus viņi var apdraudēt sevi un citus pasažierus ārkārtas situācijās, kad tiek veikta lidmašīnas evakuācija,” stāsta Vincevs.
Personai, kurai būtisku drošības pārkāpumu dēļ atteikts lidojums vai tās uzvedība radījusi bīstamu situāciju lidojuma laikā, var draudēt smagas sekas. Var piemērot ne tikai sodu atbilstoši katras valsts likumiem, bet aviokompānijām ir arī tiesības pieņemt lēmumu par konkrētā pasažiera neapkalpošanu nākotnē. “Turklāt drošības nolūkā šādu lēmumu var pieņemt arī citas aviokompānijas, kas nozīmē, ka nākotnē šādai personai var būt problēmas pārvietoties ar lidmašīnām,” brīdina Vincevs.
Viss atkarīgs no lidsabiedrības
Iegādājoties biļeti, pasažieris apņemas ievērot visus lidsabiedrības noteikums. Piemēram, Kiviča un Skulmes gadījumā, viņi, gaidot rindā uz iekāpšanu lidmašīnā, jau kļuva manāmi iereibuši, un aviokompānijai bija visas tiesības abus noņemt no trases. Un šādā gadījumā neviens likums nenosaka, ka jāatmaksā nauda par nopirktajām biļetēm. Darīt to vai ne – tas atkarīgs no lidsabiedrības labās gribas.
Santa Zarāne, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un Komunikāciju daļas vadītāja, "Likumam un Taisnībai" klāsta: “Šobrīd nav normatīva, kas regulētu situāciju saistībā ar aviokompāniju ieviestajiem melnajiem sarakstiem. Sarakstu veidošana, situācijas izvērtēšana un pasažieru informēšana ir aviokompānijas pārziņā. Ja pasažieris ir iekļauts melnajā sarakstā, tad par to viņš būtu jāinformē. Bet, ja pasažieris nav informēts un par iegādāto biļeti aviokompānija neatmaksā naudu, tad būtu vērtējama situācija par naudas atmaksu. Tāpat pasažierim būtu jāiepazīstas ar aviokompānijas noteikumiem par uzvedību gaisa kuģos un lidostās.”
PTAC pārstāve teic, ka tikai būtu vērtējama situācija par naudas atmaksu, bet neviens regulējums nenosaka, ka tā tiešām būtu atmaksājama.
"airBaltic" naudu atdod
Kā šādā situācijā rīkojas nacionālā aviokompānija "airBaltic", Likumam un Taisnībai skaidro Alise Briede, Korporatīvās komunikācijas vadītāja:
“"airBaltic" galvenā prioritāte ir tās lidojumu un pasažieru drošība. Pasažieri, kas ir reģistrēti melnajā sarakstā, tiek rakstiski informēti par konkrētu aviokompānijas noteikumu punktu pārkāpumu, kā arī pieņemto lēmumu par konkrēto incidentu. Pasažierim var izteikt brīdinājumu, piemērot naudas sodu vai zaudējumu atlīdzināšanu par pārkāpumu vai arī liegt turpmāk izmantot aviokompānijas pakalpojumus.
Ja pasažieris ir iegādājies lidojuma biļeti, bet ir izteikts liegums izmantot aviokompānijas pakalpojumus, pasažierim automātiski tiek atcelta rezervācija un atdota nauda.”
Ja melnajā sarakstā reģistrēts pasažieris biļeti iegādājies kasē un lidmašīnā nav ielaists, viņam ir tiesības aizpildīt iesnieguma veidlapu un atgūt naudu.
