Latvijas karogs ierindojas starp senākajiem pasaules valstu simboliem
Pretēji tam, ko varētu padomāt, valstu karogi un to izcelšanās ļoti daudzos gadījumos ir un paliek strīdīgs jautājums. Neraugoties uz to, Latvijas valsts simbols, kopā ar dažiem citiem, pēc vairuma domām, atzīstams par vienu no vecākajiem pasaulē.
Starp pieciem pasaules valstu vecākajiem karogiem (netiek ņemts vērā, vai karogs ticis lietots nepārtraukti) parasti ierindo Dānijas, Albānijas, Austrijas, Skotijas un arī Latvijas karogus.
Leģendas un vēsturē vairāk vai mazāk balstīti stāsti par katru no tiem atšķiras un brīžiem savijas kopā.
Dānijas karogs, jeb “Dannebrog”
Kā vecākais pastāvīgi lietotais visbiežāk tiek minēts tieši Dānijas valsts karogs. Tas dažādos vēstures avotos Dānijas karaļu lietojumā fiksēts kopš 13. – 14. gadsimtiem. Oficiāli šīs krāsas, visupirms karaflotes lietošanā, pieņēma Dānijas un Norvēģijas karalis Kristiāns IV, 1625. gadā. Tam, domājams uz gana ilgu laiku, ir atvēlēta arī vieta Ginesa rekordu grāmatā, kā visvecākajam bez pārtraukuma lietotajam karogam.
Skotijas “Saltire”
Daži uzskata, ka Eiropā visvecākais ir tieši Skotijas karogs, kura pamatā ir uz zila fona attēlots Skotijas aizbildņa Svētā Andreja krusts. Pastāv uzskats, ka šis karogs kaujas laukā plīvojis jau 832. gadā un tā izcelsmes leģenda nedaudz atgādina mītisko stāstu par Dānijas karogu. Piktu un skotu karaspēks, karaļa Angusa paklausībā, iebruka Nortambrijā, kur sastapās ar ievērojamu pārspēku. Karalis, baidīdamies no iespējamā kaujas iznākuma, esot nometies ceļos, lai izlūgtos Svētā Andreja palīdzību. Debesīs mākoņi tad izkārtojušies balta, diagonālā krusta formā un karalis, to redzot, lūdzis svētā palīdzību kaujā, apmaiņā pret to solot padarīt Svēto Andreju par Skotijas aizbildni. Tā arī esot noticis. Oficiāli lietošanā tas pieņemts vien 16. gadsimtā.
Albānijas varoņa paceltais karogs
Albānijas karogs sastāv no sarkanas pamatnes un melna, divgalvaina ērgļa centrā. Tas pirmo reizi esot manīts 1443. gada 28. novembrī, kad albāņu valstsvīrs, karavadonis un nacionālais varonis Skanderbegs (Ģerģs Kastrioti) to pacēla virs Krujas cietokšņa laikā, kad teritorijā valdīja turki. Unikālais divgalvainā ērgļa dizains aizgūts no Bizantijas impērijas. Oficiāli karogs par valsts simbolu tika pieņemts 1912. gada 28. novembrī.
Austrijas karogs
Līdzīgi pēc dizaina un, šķiet, arī vecuma ir ne vien Austrijas un Latvijas karogi, bet arī to izcelsmes nostāsti. Austrijas karogam pamatā, gluži tāpat kā Latvijas karogam, divas sarkanas un viena balta strīpa. Leģenda vēsta, ka tieši šādu karogu izveidojis hercogs Leopolds V. Pēc cīņas viņa baltās drānas bijušas izmērcētas asinīs, taču, kad hercogs noņēmis jostu, viņa skatam atklājusies asins šļakatu neskarta, spilgti balta josla. Avoti liecina, ka šādas krāsas karogā pirmo reizi izmantotas jau 13. gadsimta sākumā.
Latvijas sarkanbaltsarkanais
Vēstures avoti liecina, ka Latvijas karogs, visticamāk, nepavisam ne tāds, kā šobrīd, pirmo reizi lietots 13. gadsimtā. Vecākās par to sastopamās ziņas ir atrodamas Vecākajā Livonijas atskaņu hronikā, kur stāstīts par cēsnieku karogu. Zemgaļi valdnieka Nameiša vadībā gatavoja karagājienu, lai atriebtos par Kuldīgas komtura nodedzināto Dobeli. Vācu ordeņa Livonijas atzara maršals Gerhards fon Kacenellenbogens, saņemot ziņas par iebrukumu, aicinājis uz Rīgu papildspēkus. No Cēsīm ieradušies vācu ordeņa brālis ar 100 letu zemessargiem, kuri līdzi nesuši sarkanbaltsarkanu karogu. Hronikā pieminētais “letu karogs” ir vienīgais no 13. gadsimta vietējo tautu karogiem, kuriem dots skaidrs krāsu apraksts. Nopietnākas regulas, kuras precīzi nosaka mūsu valsts simbola dizainu tika pieņemtas 1923. gadā. Leģenda par Latvijas karogu vēsta par kādu vadoni, kurš, būdams smagi ievainots, tika novietots uz baltas drānas. Abās vadoņa pusēs to noslacījušas asinis, taču vidus palicis balts. Nākamajā cīņā drāna uz kuras nomiris karotājs, tikusi izmantota kā karogs.
