Pārbūvēs Siguldas pils kompleksu

Pašvaldība novembrī noslēgusi līgumu ar "Arhitektes Ināras Caunītes biroju" par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību Siguldas pils kompleksa ēku pārbūvei. Noslēgtā līguma summa ir 60,4 tūkstoši eiro. Plānots, ka Siguldas pils kompleksa ēku pārbūves skiču projekts tiks izstrādāts līdz 2016.gada sākumam, bet būvprojekts līdz 2016.gada aprīlim.

Vītola atzīmēja, ka Siguldas novada Attīstības programmā un Investīciju plānā viena no prioritātēm ir kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un teritorija ar visbagātāko kultūrvēsturisko mantojumu ir Siguldas pils komplekss ar visām tajā ietilpstošajām ēkām, kas ir arī ļoti nozīmīga valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēsturisko centru komplekss" sastāvdaļa.

Vienlaikus Siguldas pils kompleksa teritorija tiek izmantota nozīmīgu kultūras pasākumu realizēšanai (Opermūzikas svētki, Blūza svētki, Siguldas novada svētki, mākslinieku plenēri, vasaras brīvdabas koncerti un citi pasākumi), un tas ir starptautiskas nozīmes tūrisma maršrutu objekts - iekļauts vairāk nekā 100 tūrisma kompāniju piedāvātajos ceļojumu maršrutos.

Pēc Vītolas teiktā, lai varētu veiksmīgi realizēt un attīstīt Siguldas pils kompleksa attīstības stratēģijā 2013.līdz 2018.gadam ietvertās darbības, kuras paredz gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, gan radošās uzņēmējdarbības tālāku un nepārtrauktu attīstīšanu, nepieciešama teritorijā esošo ēku restaurācija un dažu to daļu pārbūve. Tas garantēs teritorijas kā vienota kompleksa izveidi, kurā visas tās daļas darbosies saskaņoti ne tikai teritoriāli, bet arī funkcionāli, nodrošinot aktīvas un radošas vides attīstībai nepieciešamo ietvaru – dažādos laika periodos būvētās ēkas, kuras apvienos vizuāli atraktīva vide, respektējot gan pagātnes mantojumu, gan mūsdienu radošumu.

Pārbūves un teritorijas labiekārtojums tiks veikts pils kompleksa muižas koka mājai, kurai nav veikti kapitāli remontdarbi un pārbūves vismaz no 1993.gada, kad kompleksā ietilpstošās ēkas tika iekļautas pašvaldības bilancē. "Šobrīd ēkas ārējās un iekšējās konstrukcijas atrodas avārijas stāvoklī, un ēka ir pilnībā neizmantojama. Ēkā esošo kultūrvēsturisko vērtību situācija arvien vairāk pasliktinās mitruma un nestabilas gaisa temperatūras dēļ. Ēku pēc pārbūves paredzēts izmantot gan radošām darbnīcām, gan kā konferenču un semināru centru, pagrabā saglabājot iespēju izvietot vīna pagrabu," skaidroja Vītola.

Vienlaikus pārbūve un labiekārtošana tiks veikta pils kompleksa dzīvojamai mājai. Kapitāli remontdarbi un pārbūves šajā ēkā nav veiktas vismaz no 1993.gada, kad kompleksā ietilpstošās ēkas tika iekļautas pašvaldības bilancē. Ēka nav avārijas stāvoklī, bet nepieciešams izstrādāt projektu, lai būtu iespējams to izmantot atbilstoši attīstības dokumentos paredzētajai funkcijai – mūsdienu tehnoloģiju un mākslu mājai, kurā ietilptu audiovizuālās mākslas darbnīcas.

Tāpat būvdarbi tiks veikti pils kompleksa saimniecības mājai, kurai kopš padomju laikiem nav veiktas pārbūves vai kapitālais remonts. "Tā ir mūra māja ar apmierinošām ārējām konstrukcijām, bet starpstāvu konstrukcijas ir avārijas stāvoklī, tādēļ ēka vairs nav izmantojam bez kapitālas pārbūves. Attīstības dokumentos tā paredzēta kā rezidenču un jauno produktu attīstības centrs," sacīja Vītola.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka pils kompleksa teritorijas labiekārtojumā jāievēro gan pēdējā lielajā pārbūvē, kas veikta 1937.gadā, ietvertais uzsvars uz teritoriju kā ietvaru tās pērlei – Siguldas Jaunajai pilij - ar tās idejisko pamatojumu par latvisko identitāti, gan jāņem vērā mūsdienu tendences no ainaviskās plānošanas viedokļa.