Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš: „Jelgavniekiem tiek laupīta kopš 13. gadsimta veidojusies un ilgstoši pastāvējusī Jelgavas pilsētas iedzīvotāju pašpārvaldes tiesība”. (Foto: Paula Čurkste/LETA)

Jelgavas mērs Rāviņš par reformu: "Ceturtajai lielākajai pilsētai atņem patstāvību" 6

Novadu ziņas
2019. gada 7. novembrī 05:25 2019. gada 7. novembrī 05:25
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Ceturtdien, 7. novembrī, pie Saeimas notiek Latvijas novadu iedzīvotāju un neapmierināto pašvaldību protesta akcija pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēto teritoriālo reformu. Vieni no visneapmierinātākajiem šai sakarā ir jelgavnieki. Pilsētai tiek atņemts republikas pilsētas statuss un tai pievienoti divi novadi. Jauns.lv Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam (ZZS) jautāja, ko viņš par to domā.

- Jelgava, salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem un pilsētām, ir mazliet citādākā situācijā. Tai tiek atņemts republikas pilsētas statuss un klāt pievienoti apkārtējie divi novadi – Ozolnieki un Jelgavas novads. Kā uz to raugāties – vai tas ir adekvāti Jelgavai atņemt lielās pilsētas statusu?

- Nepieņemami, ka republikas nozīmes pilsēta, kas vairākos attīstības parametros ir vienlīdzīgās pozīcijās ar citām Eiropas Savienības (ES) pilsētām, tiek pazemināta statusā bez jebkāda argumentēta pamatojuma un kļūst par novada centru, noniecinot Jelgavas gadsimtiem ilgo vēsturi un iedzīvotāju tiesības uz pašnoteikšanos. Kavējot iespējas turpmākajai plānveida attīstībai, tiek liegta iespēja Jelgavu starptautiskajā līmenī pozicionēt kā līdzvērtīgu sadarbības partneri dažādu projektu realizēšanā. Pilsētai tiek laupīta iespēja būt konkurētspējīgai citu ES pilsētu vidē. Tiek nonivelēta lielā pilsēta, kas vēsturiski ir valsts attīstības un izaugsmes pamats.

Pēc pašreizējā likumprojekta iznāk, ka Zemgale paliek bez nevienas republikas nozīmes pilsētas. Patstāvība tiek atņemta valsts ceturtajai lielākajai pilsētai Jelgavai, kura pēdējā laikā ir veikusi ievērojamas investīcijas savā attīstībā, ņemot vērā arī reģionālā centra veidošanu. Neapšaubot citu pilsētu panākumus, strādājot līdzīgā virzienā, Jelgava jūt pamatotas bažas, jo, izņemot pilsētu no veiksmīgi iestrādātās sistēmas, noteikti radīsies būtiski traucējumi ne tikai sadarbībai Zemgalē kopumā, bet arī sadarbībai ar citiem reģioniem un valstīm, – partneriem, kuri pieraduši Jelgavu uztvert kā patstāvīgu vienību.

Oktobrī Ministru kabinets veica izmaiņas likumprojektā, republikas nozīmes pilsētas statusu saglabājot arī Liepājai, Daugavpilij un Rēzeknei, lai gan republikas nozīmes pilsētai Jelgavai iedzīvotāju skaits ir divas reizes lielāks nekā Rēzeknei. Ceturtās lielākās Latvijas pilsētas Jelgavas pašvaldība ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju spēj patstāvīgi veikt tai ar likumu uzticētās funkcijas un atbilst valdības noteiktajiem kritērijiem, lai saglabātu republikas pilsētas statusu un patstāvīgu administratīvo teritoriju.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra datiem iedzīvotāju skaits šī gada 1. jūlijā Rēzeknē bija 30 242, bet Jelgavā – 60 764. Bet ārvalstu tiešās investīcijas, pēc šī gada oktobra datiem, Jelgavu ar 79 314 725 eiro ierindoja 7. vietā valstī, bet Rēzekni ar 8 449 874 eiro 30. vietā.

Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa (pavisam, bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu virs 50 darbiniekiem) Jelgavā šī gada otrajā ceturksnī bija 1021 (pērn – 970) eiro, bet Rēzeknē 872 (pērn 789) eiro. Bet bezdarba līmenis Jelgavā – 3,3%, bet Rēzeknē – 8,3%.

Teritorijas attīstības indeksa aprēķinam republikas pilsētu grupā tiek izmantoti astoņi rādītāji: ekonomiski aktīvo individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem, bezdarba līmenis, trūcīgo personu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, kopējais noziedzīgo nodarījumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, dabiskās kustības saldo uz 1000 iedzīvotājiem, ilgtermiņa migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem, iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem, iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju.

Teritorijas attīstības indekss 2018. gadā ir: Jelgavai – 4 (-0,080), Rēzeknei – 9 (-1,863). Pašvaldības pērnā gada budžets: Jelgavai – 98,31 miljoni eiro ieņēmumos un 89,47 miljoni izdevumos, bet Rēzeknei – 50,71 miljoni ieņēmumos un 61,63 miljoni izdevumos.

„Samazināsies jelgavnieku dzīves kvalitāte”

Jelgava ir Latvijas vienīgā pilsēta, kuras ģerbonī ir iekļauts arī Valsts ģerbonis, nu tai grib atņemt republikas pilsētas statusu. (Foto: Edijs Pālens/LETA)

- VARAM apgalvo, ka novadu reformā pašvaldību iedzīvotāji būs ieguvēji. Vai esat analizējuši, vai jelgavnieki šai ziņā būs ieguvēji? Un kā Ozolnieku vai Jelgavas novada iedzīvotāji – vai viņi varēs sajust kādu ieguvumu?

- Formāla pieeja administratīvi teritoriālās reformas realizācijā rada pamatotus draudus iedzīvotāju dzīves kvalitātes pazemināšanai, jo nav saprotama administratīvi teritoriālās reformas plānotā pakalpojumu pieejamība, infrastruktūras attīstība, darbavietu daudzums, izglītības iespējas un citi faktori. Administratīvi teritoriālās reformas mērķi ir noteikti vispārīgi un nav balstīti ilgtspējīgā attīstībā, nedetalizējot sasniedzamos rezultātus.

Līdz šim mums nav piedāvāta rūpīgi izstrādāta visaptveroša analīze par Jelgavas pilsētas pašvaldības administratīvajiem un tās administratīvo teritoriju raksturojošiem sociālekonomiskajiem kritērijiem. Tāpat nav veikta iespējamo izmaiņu ietekmes analīze saistībā ar jaunizveidojamā Jelgavas novada teritorijas lielumu gan no ekonomiskās produktivitātes, gan no vietējās demokrātijas kvalitātes viedokļa. Nav skaidra Jelgavas pilsētas pašvaldības reorganizācijas plāna piedāvājuma, nav reorganizācijas izmaksu analīzes un to finansēšanas avotu piedāvājuma.

Apvienojot lielās pilsētas ar novadiem, var tikt zaudēta iespēja ilgtspējīgai attīstībai. Apvienojoties un zaudējot republikas pilsētas statusu, mazināsies Jelgavas loma un iespējas piesaistīt arī ES un ārvalstu finanšu instrumentu finansējumu. Jelgavai būs daudz sarežģītāk novirzīt finansējumu pilsētai stratēģiski svarīgu objektu, jomu attīstībai, jo daudzos gadījumos finansējums būs jānovirza lauku teritorijām, kurās infrastruktūra un pakalpojumi nav tik attīstīti kā pilsētā. Jelgava daudz mazākā mērā varēs turpināt sava potenciāla un konkurētspējas paaugstināšanu, veidojot pievilcīgu pilsētvidi gan iedzīvotājiem, gan investoriem. Līdz ar to tas rada pamatotus draudus Jelgavas pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitātes pazemināšanai. Zaudējot republikas pilsētas statusu, vājināsies Jelgavas kā nacionālas nozīmes attīstības centra loma un ietekme uz Zemgales reģionu un Latviju.

Likumprojektā nav ņemtas vērā izmaiņas, kas negatīvi skars ikvienu pilsētas iedzīvotāju - samazināsies jelgavnieku dzīves kvalitātes līmenis, sociālo pakalpojumu apjoms, samazināsies izglītības pakalpojuma pieejamība, iespēja ieguldīt pilsētvides sakārtošanā un attīstībā.

Jelgava nevarēs līdzvērtīgi ar republikas nozīmes pilsētām pretendēt uz ES fondu līdzekļiem. Tas ierobežos iespējas ar investīcijām nodrošināt turpmāko pilsētas attīstību dažādās stratēģiski svarīgās jomās, tostarp - būvēt jaunus bērnudārzus, sakārtot skolas un atjaunot ielas. Jelgava zaudēs konkurētspēju un atpazīstamību ne tikai Latvijas pilsētu vidū, bet arī Eiropas kontekstā. Tā zaudēs mērķtiecīgi veidotās un attīstītās pozīcijas ne tikai kā valsts nozīmes ražošanas un biznesa, bet arī kā zinātniski pētnieciskais un kultūras centrs.

Reformas priekšlikumi neietver risinājumu, kā tiks nodrošināta jaunās pašvaldības dalība ES fondu pilsētvides programmā. Jelgavas pilsēta nevarēs realizēt savas ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kas nav iespējams bez ES fondu piesaistes, tiks zaudēts attīstības centra statuss, kas ir reāls apdraudējums ne tikai Jelgavas pilsētai, bet visam reģionam.  

Jelgavas ieguvums - nulle

- Kā ar pašvaldības izlīdzināšanas fondu – kā tas tiek sadalīts? Vai jūsu un kaimiņu pašvaldības ir dotējamas, vai arī tās šajā fondā iemaksā naudu?

- Ņemot vērā šobrīd spēkā esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina metodiku, visas trīs pašvaldības – Jelgava, Jelgavas un Ozolnieku novadi, tiek dotētas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Ja šodien šīs pašvaldības apvienotos, tad Jelgavas pilsētas ieguvums būtu “0” vai ar mīnus zīmi, jo mums līdzšinējā apjomā saglabātos gan pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonda dotācija, gan speciālā dotācija pašvaldībām. Vērtētie ieņēmumi pēc izlīdzināšanas nemainās un paliek 782 eiro uz vienu iedzīvotāju. Jelgavas novadam tie ir par 28 eiro zemāki, bet Ozolnieku novadam šie rādītāji – par 68 eiro lielāki.  

- Skatoties ne tikai Zemgales kontekstā, bet gan visas valsts mērogā – vai par „pilnvērtīgu reformu” var uzskatīt to, ka pārsvarā gadījumu tiek aiziets atpakaļ pie kādreizējo rajonu robežām? Vai tiek ņemti vērā cilvēku paradumi, vai notiek tikai mehāniska robežu sazīmēšana (piemēram, kāpēc vienā novadā nav Sabile un Kandava, vai Skrundu nepievieno Saldum, kas, iedzīvotājprāt, būtu loģiskāk)?

- Tikai uzzīmējot jaunu – novadu pašvaldību karti, attīstību panākt nevar. Ikviena reforma ir rūpīgi jāsagatavo un jāizvērtē tās ietekme dažādās jomās. Pie esošā finansēšanas modeļa piedāvātā reforma nav iespējama. Pirms likumprojektu virzīt uz Saeimu, būtu jāveic padziļināta izpēte pa nozarēm, kā notiks ceļu, infrastruktūras uzturēšana, izglītības, pārvadājumu nodrošināšana, komunālo pakalpojumu tarifu izlīdzināšana un tā tālāk. Pats svarīgākais ir, kā jutīsies cilvēks, proti, vai reforma nepadarīs pakalpojuma saņemšanu sarežģītāku. Viennozīmīgi esam par to, ka lielajām pilsētām ir jāsaglabā savs statuss. Nav skaidrs, kas notiks ar nākamā perioda ES fondu finansējumu būtisku pilsētvides attīstības projektu īstenošanai, jo pilsētas vienkārši nebūs. Tāpat nav skaidrs, kas notiks ar pašvaldību ilgtermiņa saistībām.

Ja reformas mērķis ir valsts attīstība, ekonomiski stabilas pašvaldības, tad bez ekonomiskā pamatojuma to panākt nevar. Tāpat VARAM nav piedāvājusi instrumentus, ar kuriem plānots panākt uzņēmējdarbības attīstību reģionos. Jautājumu ir daudz, un uz tiem netiek sniegtas atbildes.

Netiek analizētas nedz Jelgavas pilsētas pašvaldības iedzīvotāju pakalpojumu pieejamības esošā kārtība, nedz sagaidāmās izmaiņas, ko radīs Jelgavas pilsētas un Jelgavas un Ozolnieku novadu administratīvo teritoriju apvienošana.

„Tiek noniecināts ikviena jelgavnieka darbs”

Jelgavas pašvaldība uzskata, ka reģionālā attistība pilsētai atņems izaugsmes iespēju. (Foto: Ieva Lūka/LETA)

- Kāds ir jelgavnieku noskaņojums – vai viņi grib apvienoties ar Ozolniekiem un Jelgavas novadu? Un ko esat dzirdējuši no saviem kaimiņiem – vai viņi grib kļūt par jelgavniekiem?

Jelgavnieki ir nepatīkami pārsteigti, ka vēsturiskajai pilsētai tiek atņemtas republikas pilsētas tiesības. Tas ir trieciens pilsētas iedzīvotāju pašapziņai, tiek noniecināts ikviena jelgavnieka darbs, ieguldījums un centieni veicināt pilsētas izaugsmi.

Uzskatām, ka loģiski būtu apvienoties apkārtējiem – Jelgavas novadam un Ozolnieku novadam, izveidojot vienu spēcīgu novadu ar vienotu nosaukumu. Jelgava ir gatava sadarboties ar apkārtējām pašvaldībām, tādējādi veicinot reģiona kopīgo attīstību un labklājību. Lai veicinātu attīstību valstī un pašvaldībās, nav nepieciešams apvienot teritorijas. Svarīgi, lai pašvaldībām būtu iespēja realizēt kopīgus projektus, kam Jelgava ir gatava.  

- Vai pakļausieties reformai, vai arī cīnīsieties par Jelgavas palikšanu kā atsevišķu administratīvo vienību – pilsētu?

- Jelgavnieki vienmēr ir bijuši lepni par savu pilsētu, par tās vēsturi un izaugsmi. Nākamajā gadā mēs atzīmēsim Jelgavas 755. gadadienu. Diemžēl neatbildēts paliek jautājums, kādā statusā šo dzimšanas dienu sagaidīs ceturtā lielākā Latvijas pilsēta?

Valdības virzītā reforma, kuru pirmajā lasījumā Saeima izskatīs jau šonedēļ, paredz vēsturiskajai Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētai, vienīgajai pilsētai, kuras ģerbonī iekļauts Latvijas valsts ģerbonis, atņemt Republikas nozīmes pilsētas statusu, padarot to par novada centru.

Likumprojekts paredz likvidēt Jelgavu kā valsts ceturto lielāko pilsētu. Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem tiek laupīta kopš 13. gadsimta veidojusies un ilgstoši pastāvējusī Jelgavas pilsētas iedzīvotāju pašpārvaldes tiesība un sagrauta unikālā jelgavnieka identitāte. Jelgava dibināta 1265. gadā, pilsētas tiesības piešķirtas 1573. gadā. Jelgava 1616. gadā kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu, politisko, saimniecisko, kultūras un izglītības centru un 1919. gada janvārī piecas dienas bija Latvijas galvaspilsēta. Līdz ar to Jelgava ieguva tiesības savā pilsētas ģerbonī iekļaut Latvijas Republikas mazo valsts ģerboni. 2016./17.gadu laikā laikraksta “Financial Times” investīciju izpētes departaments  veica pētījumu par Eiropas mazajām nākotnes pilsētām (līdz 100 000 iedzīvotāju) un piešķīra Jelgavas pilsētai 6. vietu kategorijā “Sasniedzamība” un 9. vietu kategorijā “Ārvalstu investoriem pievilcīga pilsēta”.

Esam gatavi cīnīties par savu pilsētu.Vairākkārtīgi esam atgādinājuši valsts vadītājiem, ka ceturtā lielākā Latvijas pilsēta Jelgava atbilst visiem valdības noteiktajiem kritērijiem, lai saglabātu republikas pilsētas statusu. Esam aicinājuši Saeimu, atbildīgās komisijas izvērtēt vienlīdzības un taisnīguma principu, pieņemot gala lēmumu par Jelgavu.

Ko saka kaimiņš?

Viens no Jelgavas novada lielākajiem zemniekiem, agrofirmas „Jelgava” līdzīpašnieks Edgars Silakalns Jauns.lv par novadu reformu teica sekojoši:

„Uz reformu raugos neitrāli varbūt. Kā es varu savādāk raudzīties? Man jau galvenais, lai visādi papīri nebūtu jāpārtaisa. Mēs tagad strādājam Jelgavas novadā. Nezinu, kā būs, kad mūs savienos – tas nosaukums paliks vai nē. No otras puses it kā pierasts pie tiem cilvēkiem, kas ir Jelgavas novadā. Grūti saprast, kā jau pie visa jaunā... Kas man nabagam? Jāsēj, jāpļauj, piens jāražo – nu ko es sapratīšu... Ja tā godīgi, tad tajā visā es pat nemēģinu iedziļināties. Un otra lieta – ko tas viss dos? Ar pašreizējo novada vadību gan viss ir kārtībā.”

Saistītās ziņas

Daugavas labais krasts par reģionālo reformu: atgriešanās sociālismā un neziņa par Laimes zemi 8
Skrundu reģionālā reforma plēš uz trim pusēm: Kuldīga, Saldus un Liepāja 1
"Cilvēki staigā nomākti" - Brocēnos un Saldū nav sajūsmas par reģionālo reformu 9

Citi šobrīd lasa

Aizvadītajā diennaktī Covid-19 infekcija apstiprināta 8 cilvēkiem Latvijā 1
Mirusi meitenīte, kuras piedzimšana veicināja pagrieziena punktu ASV surogasijas praksē
Rebeka Koha paziņo, ka beidz sportistes karjeru 5
Skatīt visus komentārus

Янис Тимма ответил на вопрос о том, удалось ли ему наладить отношения с детьми Анны Седоковой

Герцогиня Кэтрин впервые вышла в свет в маске и перчатках