Kandava – pilsēta nekurienes vidū. Reformas ietvaros to grib "pierakstīt" Zemgalei
Vienā no visabsurdākajām situācijām administratīvo reformu un iedalījumu shēmā ir nonākusi Kandava. Mēs to uzskatām par Kurzemes Šveici, bet vienlaikus tā iedalīta Zemgales vēlēšanu iecirknī un Rīgas plānošanas reģionā. Tā kā Vidzeme, Zemgale un Kurzeme vienlaikus. Vienīgi Latgale tai nav pierakstīta, kaut gan... Līvānu novads savulaik izveidots pēc Kandavas „ģīmja un līdzības”. Tā kā arī Latgalē ir Kandavas „atskaņas”.
Jaunā reģionālās reformas karte Kandavu atkal grib pierakstīt Zemgalei – Tukumam, un likvidēt vecāko mūsdienu Latvijas novadu.
Ja šogad teju vai visi Latvijas novadi svin savu 10. jubileju, tad Kandavas novads Latvijas kartē oficiāli parādījās pirms 20 gadiem, kaut gan tā izveides pirmsākumi meklējami jau pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū. Tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ieplānojusi Kandavas novadu likvidēt. Pirms 20 gadiem gan Kandavas novadam varas vīri dziedāja slavas dziesmas, visiem stāstot, cik labi kandavnieki prot strādāt un saimniekot. Kā uz pašreizējo administratīvi teritoriālo reformu skatās Kandavas pusē, Jauns.lv iztaujāja novada domes priekšsēdētāju Ingu Priedi (Zaļā partija)
- Šogad svinējāt novada divdesmit gadu jubileju?
- Mūsu novadam gan ir vairāk gadu. Kandavas sāka veidoties jau 1994. gadā, kad tika veikta iedzīvotāju aptauja. Nekad sevi neesam uzskatījuši par zemgaliešiem, jau vēsturiski esam Kurzemē. Protams, ar Tukumu mums bija un ir daudzas kopīgas jomas. Bet tajā laikā uzskatīja, ka mēs pašu spēkiem varam tikt ar visu galā.
1996. gadā izveidojās Kandava ar lauku teritoriju, kurai pievienoja Aizdzires (tagad – Kandavas) un Cēres pagastu. Nākošajā gadā pievienojās Matkules un Zemītes pagasts. 2009. gadā pievienoja vēl divus pagastus – Vānes un Zantes. Bet savu Kandavas novada statusu oficiāli ar Ministru kabineta noteikumiem ieguvām 1999. gadā, pirms tam bijām lauku teritorija.
Protams, skumji, ka tagad mums atņem novada statusu. Bijām pirmais novads Latvijā, pie mums brauca mācīties citi, kā izveidot savu novadu, piemēram, Līvānu novads. Viņi paliek, bet mēs tagad esam pazuduši no kartes.
Mums jau pieņemts domes lēmums, ka gribam saglabāt esošo teritoriju. Iedzīvotāju aptaujā 83% vēlas palikt Kandavas novadā. Bet Grenču ciemam, kas ir tuvāk Tukumam, ir vienalga, tur arī gribētu būt pie Tukuma. Citi atkal saka, ka tikpat labi varētu būt arī pie Kuldīgas vai Talsiem.
Domāju, ka mums ir tāds optimāls novads, kuru mēs varētu apsaimniekot, ļoti labi pārredzēt visas robežas. Strikti arī neuzstājam, ka nevajag reformu. To vajag, jo ļoti mazas pašvaldības tā īsti nevar eksistēt. Arī šobrīd izjūtam, ka neesam nacionālās attīstības centrs un mums garām iet visi lielie projekti, tas tā kā palēnina attīstību. Toties mēs izmantojam visus pārējos pieejamos Eiropas struktūrfondu projektus.
Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados mums jau ir bijis Kandavas rajons, kad bijām kopā ar Sabili, Pūri, Jaunsātiem, Virbiem, Zenteni. Arī šobrīd esam gatavi apvienoties ar Sabili, jo esam ļoti līdzīgas pilsētiņas, desmit kilometru attālumā viena no otras. Kāpēc jābūt vienkārši mehāniski uzzīmētai kartei iepriekšējo rajonu robežās?
- Kādu saredzat novada nākotni, kā viss beigās varētu atrisināties?
- Mēs, protams, cīnīsimies līdz galam, runājamies ar Saeimas frakcijām, šonedēļ mūs uzklausīja „KPV LV”, esam runājuši arī ar Nacionālās apvienības deputātiem, arī „Vienotību”. Un arī Tukums mūs tā īsti negrib, viņiem tāpat pieliks klāt Enguri un Jaunpili, viņiem būs ļoti liela saimniecība, ar ko īsti netiks galā. Vai tas, ka visus mehāniski saliks kopā, radīs vairāk naudas? Tā nauda jau būs tik, cik būs.
Kad 2009. gadā pie pilsētām „sanāca iekšā” pagasti ar lieliem parādiem, tad tie parāva zem ūdens arī pilsētas, kas bija virs ūdens, dzīve bija jāsāk ar tādu dzelžainu disciplīnu, lai varētu izķepuroties. Jo no izlīdzināšanas fonda naudu saņemam gan mēs, gan Tukums. Pelnošas jau ir tikai Pierīgas pašvaldības.
- Vai iedzīvotāji nemūk prom no Kandavas?
- Protams, ka cilvēki migrē. Daudzi aizbrauc, tas nevienam nav noslēpums. Bet daudzi paliek šeit deklarējušies – aizbrauc pastrādā, atgriežas, ir visādi. Bet tai pašā laikā pilsētas bērnudārzā mums ir rindas. Bet mūs izglābj pagastu pirmsskolas izglītības iestādes, jo varam bērnus aizvest uz pagastu bērnudārziem. Tas visu izlīdzina. Bet kā būs pēc reformas nezinu – vai saglabāsies pagastu skoliņas?
(Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka pēdējos gados Kandavas novados ir stabils iedzīvotāju sarukums – aptuveni mīnus 200 iedzīvotāju gadā. Šī gada vidū novadā dzīvoja 8185 iedzīvotāju – red.)
- Savulaik jau Kandavas novadu slavēja, teju vai cēla debesīs...
- Nu, jā, tā bija, bet tagad pazūdam. Deviņdesmitajos gados tā bija neredzēta drosme – izveidot savu novadu. Uzreiz pēc tam sekoja Pasaules Bankas pilotprojekts – izveidojām savu Sociālo dienestu. Uzskatu, ka mums ir tāds Sociālais dienests, kas dara vairāk nekā tam būtu jādara. Mums ir daudzas medicīniskās un rehabilitācijas funkcijas, kas nemaz daudzos sociālajos dienestos nav.
- Pēc loģikas esat Kurzemē, bet pēc dokumentiem - Zemgalē, Vidzemē, Rīgā...
-To arī uzsveru. Biznesa inkubators mums ir Jūrmalā, Talsos ir Lauku atbalsta dienests, Jelgavā policija un „Latvenergo”. Mēs esam visur un vienlaicīgi nekur. Uzskatu, ka vispirms valstij ir jāsakārto visas apmēram 30 dažādās shēmas un kartes, lai saprastu, kur tad mēs esam.
Nezinu, kāpēc neviens negrib saprast, ka esam vistīrākā Kurzemes Šveice. Kā būs, tā būs, bet mēs cīnīsimies. Reizēm rokas nolaižas, tas viss kļūst pārāk smagi... Bet pēc dabas esmu cīnītāja un domāju, ka jādara līdz galam. Kā spēsim, tā būs. Ja nebūs, tad vismaz būsim darījuši visu, ko varējām.
