foto: LETA
Ik gadu par zālēm pārmaksājam 25 miljonus
Sabiedrība
2019. gada 29. oktobris, 05:50

Ik gadu par zālēm pārmaksājam 25 miljonus

Elmārs Barkāns

"Likums un Taisnība"

Pie žurnāla "Likums un taisnība" vērsās Jelgavniece Vilma, kura vaicāja: "Ārsts man izrakstīja kompensējamo zāļu recepti ar 75% cenas atlaidi, bet dzīvē ietaupītā summa ir daudz mazāka par 75 procentiem. Kāpēc tā? Kā iegādāties medikamentus par norādīto cenu, vai jāapstaigā aptiekas?"

Pašreiz ārsti pacientam recepti ar 50% vai 75% valsts kompensāciju izraksta tikai lētākajam (references) medikamentam.

Ja zāļu nav, atlaide zūd

Ja aptiekā nav konkrēto lētāko zāļu, farmaceits piedāvā citas firmas ražojumu (nereferences medikamentu), kas var būt pat divas reizes dārgāks, un visa starpība starp lētāko un dārgāko cenu jāapmaksā pacientam. Līdz ar to arī piešķirtā atlaide patiesībā nekāda atlaide nav. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka ik gadu Latvijas iedzīvotāji par kompensējamiem medikamentiem pārmaksā apmēram 25 miljonus eiro, jo aptiekās nebija pieejamas lētākās zāles.

Zāļu cenas aritmētika

Farmaceite Aija Brante, SIA "Tamro" ("Benu aptiekas") recepšu medikamentu kategorijas vadītāja, skaidro: “Galvenais ir izprast, ko nozīmē 100% zāļu cena, no kuras tālāk tiks rēķināta diagnozei attiecīgā atlaide. Valsts kompensē lētākās no zālēm ar līdzvērtīgu terapeitisko efektivitāti, saucot tās par zālēm ar references cenu. References cena ir pamats kompensācijas summas aprēķinam. Ja klients ir izvēlējies dārgākas zāles, tad starpība starp lētākajām un dārgākajām ir jāpiemaksā pašam.”
Piemēram, aptiekā ir triju dažādu ražotāju līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles. Vislētākajām references cena ir viens eiro, pārējām divām – 1,01 eiro un divi eiro.

Ja klients izvēlas pirmo variantu, piemaksa par 75% atlaides recepti būs 25 centi (jo valsts kompensēs 75% jeb 75 centus), par otro variantu piemaksa būs 26 centi (jo valsts kompensēs tikai lētāko zāļu cenu, kas šajā piemērā ir viens eiro, un viens cents ir starpība starp lētākajām un dārgākajām zālēm), bet trešajā variantā būtu jāpiemaksā 1,25 eiro (jo valsts kompensēs tikai 75% no referentā medikamenta cenas, tas ir, no viena eiro).

Ne vienmēr var gaidīt

Šādu situāciju piedzīvoja arī Vilmas kundze, kura aprēķināja, ka par kompensējamām zālēm asinsspiediena samazināšanai viņai būtu jāpiemaksā tikai 5,94 eiro, bet aptiekā nācās šķirties no 10,04 eiro. Aptiekā var arī pasūtīt zāles, ja to tur konkrētajā brīdī nav, taču piegāde var aizņemt pāris dienas un pat vairāk. Var, protams, arī apstaigāt citas aptiekas un meklēt lētākos medikamentus, bet, ja zāles vajadzīgas tūlīt un līdzās nav citu aptieku, pacientam nav izvēles.

Aptiekām būs jauni pienākumi

Nacionālais veselības dienests informē, ka no nākamā gada 1. aprīļa situācija varētu uzlaboties, jo no šā datuma ārsti receptēs ierakstīs nevis konkrēto kompensējamo zāļu nosaukumu, bet gan zāļu aktīvo sastāvdaļu starptautisko nosaukumu (SNN). Protams, varēs norādīt arī konkrētu zāļu nosaukumu, ja tam būs ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai.

Aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. To paredz grozījumu Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība.
Grozījumi valdības noteikumos nosaka, ka ar 1. aprīli būs noteikts – ja kompensējamo zāļu sarakstā ir divas vai vairākas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles ar zemāko kompensācijas cenu, aptiekas pienākums būs obligāti savos krājumos turēt tās visas. Līdz ar to aptiekām būs pienākums savos krājumos turēt lētākos medikamentus, kas tagad obligāti nav noteikts, un negodprātīgs farmaceits var iesmērēt arī dārgākas zāles.