Daugavas labais krasts par reģionālo reformu: atgriešanās sociālismā un neziņa par Laimes zemi

Koknesē uzskata, ka ar reģionālo reformu mēs atgriežamies zinātniskā komunisma sociālisma laikmetā. Skrīveru mērs domā, ka pašreizējā valdība Latvijas vēsturē ir vistālāk no tautas stāvošais Ministru kabinets. Pļaviņās vispār nav rīkota aptauja, vai „lielā” novada izveidi, jo vietējās novada domes priekšsēdētājs tai nesaskata jēgu – cilvēku viedoklis tik un tā netiek ņemts vēra.

Skrīveri: „Šī valdība ir vistālāk no iedzīvotājiem”

Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis („Mēs Skrīveriem”) Jauns.lv pauda: „Vairākkārt jau esmu teicis, ka no vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces neesam saņēmuši atbildes uz jautājumiem, kas tad skrīveriešiem jaunajā novadā būs labāk. Mums ir vienas no viszemākajām administratīvajām izmaksām valstī, un jaunajā novadā tās pieaugs. Tas pats attiecas arī uz atkritumu apsaimniekošanu. Ja pie mums par kubikmetru atkritumu izvešanu jāmaksā 14,26 eiro, tad Aizkrauklē tie ir 20,58 eiro. Te atkal pieaugs iedzīvotāju izdevumi.

Ja 2021. gadā kāds no skrīveriešiem, arī es, vēlēsies startēt pašvaldības vēlēšanās, iesaistīties jaunā rajona dzīvē, tad būs jāstājas partijā (pagājušajās vēlēšanās Skrīveros bija izveidotas četras vēlēšanu apvienības – „Zaļās Zemes novads”, „Mēs Skrīveriem”, „Mēs - diženam novadam” un „Par diženu novadiņu”, bet neviens partijas saraksts – red.). Tā pārstāvniecība nav skaidra un Skrīveriem jaunajā Aizkraukles novadā tā būs ļoti vāja. Bet atcerēsimies, ka 1990. gada 27. aprīlī Rīgā, „Daugavas” stadionā, taču visu līmeņu pašvaldību deputāti Augstākajai Padomei deva to drosmi nobalsot par valsts neatkarību... Bet tagad man tāda sajūta, ka šī valdība ir tik tālu no iedzīvotājiem, kā vēl nekad Latvijas vēsturē nav bijis.

Jau ir lietas, kur novadi ir apvienojušies, un veic lietas kopīgi, lai ekonomētu, – mums ir gan kopīga būvvalde, gan izglītības pārvalde. Ja saka, ka mazās pašvaldības nespēj veikt funkcijas un nenodrošina pakalpojumus, tad es nezinu, ko tad Skrīveri nenodrošina. Es to nevaru pateikt, nesaprotu, ko un kurā vietā mēs kaut ko nenodrošinām. Tad lai Pūces kungs to skaidri un gaiši pasaka. Ja valdība mums būtu iestāstījusi – nu, veči, taisām reformu, jo tiešām būs labāk, - tad mēs būtu tie, kuri iedzīvotājiem uzreiz arī teiktu: „Vajag apvienoties, būs labāk!” Bet, ja saliek kopā piecus makus, nauda jau tāpēc vairāk nerodas”.

- Tagad neesat nevienā partijā?

- Neesmu arī bijis, un ja gribēšu 2021. gadā startēt vēlēšanās, tad jau man kādu partijas birku piekārs klāt. Bet, vot, nezinu, vai to gribu. Sešus gadus, strādādams kopā ar iedzīvotājiem, esmu veiksmīgi izvairījies no partiju piederības. Vai man tas tagad nepieciešams, nezinu.
 
- Vai tāpat kā jūs, domā arī kaimiņi?

- Arī Pļaviņās ir tāpat. Koknesē arī. Šogad Skrīveri no pašvaldības izlīdzināšanas fonda saņēma 54 000 eiro, kas būtībā veido pašvaldības rezerves fondu. Skaidrs, mums tie 54 tūkstoši ir vajadzīgi, bet vai tad mēs esam pie tiem lielajiem nabagiem. Ja nekas nemainīsies, arī Aizkraukles rajons saņems šo naudu no izlīdzināšanas fonda.

- Reģionālo reformu saista kopā arī ar izglītības un veselības jomu reformu. Kā tās jūs ietekmēs?

Par medicīnu: tur lai pati valsts sakārto savas lietas.

Par skolām: mums Skrīveros ir viena skola – vidusskola, un jaunajai pašvaldībai tad būs jāpieņem lēmums par tās nākotni, ne jau Izglītības un zinātnes ministrija to pieņems. Bet 2021. gadā jau nekas nemainīsies, jo Aizkraukle tīri fiziski nevar nodrošināt vidusskolu ne Skrīveriem, ne arī Pļaviņām un Koknesei. Viņiem nav kur likt mūsu skolēnus. Tad jau būtībā Aizkrauklei jau tagad vajadzētu sākt domāt par jaunām telpām. Iespējams, ka pēc pieciem gadiem deputāti varētu pieņemt lēmumus, ka Skrīveros varētu būt kāda Aizkraukles skolas filiāle.

- Skrīveri jau ir pašpietiekami, iedzīvotāji no Skrīveriem prom nemūk.

- Tīri matemātiski iedzīvotāju skaits it kā samazinās, bet tai pašā Skrīveros tiek pirktas mājas. Abi divi mūsu bērnudārzi ir pilni. Lielākā daļa skrīveriešu naudu gan nopelna ārpus mūsu administratīvās teritorijas – strādā Ogrē, Rīgā, Aizkrauklē, kur ir lielās ražotnes. Bet arī jaunajā Aizkraukles novadā cilvēki dzīvos tur, bet brauks strādāt uz Rīgu. Kas mainīsies?

Skrīveru deputāti nav reformas kategoriski noliedzēji, bet mēs kā praktiski latvieši gribam zināt, kur tad tā laime būs? Saeimas deputātus ievēlējām demokrātiski, bet tagad viņi mūs grib salikt aplokos un saka – balsojiet, laime būs! Ja jaunie pašvaldības deputāti tā draudzīgi apvienosies, tad arī lauku ļaudis netiks aizmirsti...

Koknese: „Atgriežamies pie zinātniskā komunisma”

Kokneses domes priekšsēdētājs Dainis Vingris (ZZS) Jauns.lv teica: „Mums bija sabiedriskā apspriešana un 90% iedzīvotāji negatīvi raugās uz apvienošanos ar Aizkraukli. Kā būs nākotnē – labāk vai sliktāk, nevaru pareģot, neesmu Eižens Finks.

Tīri objektīvi palūkojoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomu, jāsaka, ka Koknese iet uz priekšu – mums budžeta pieaugums ir 8,2%, bet mūsu kaimiņiem krietni mazāks – divi trīs procenti. Arī migrācijas saldo mums drīzāk ir pozitīvs – cilvēki nāk klāt

Tā kā Kokneses budžeta pieaugums ir lielāks nekā kaimiņiem, tad, ja tas aizies kopējā katlā – citiem novadiem, mūsu nodokļu maksātājs būs zaudētājs.

Pūce saka – nedrīkst domāt tikai par sevi, jādomā par valsti. Kad sāku mācīties augstskolā, bija tāds priekšmets kā zinātniskais komunisms, kurā bija tāda frāzīte – no katra pēc iespējas, katram pēc vajadzības. Tagad atgriežamies pie sociālisma. Tā tas ir!

Koknesē attīstās ražošana un uzņēmējdarbība, neredzu iemeslus, kāpēc, lai tas tā nebūtu arī turpmāk. Viena liela teritorija neko nemainīs, reformas sakarā vajadzētu vairāk runāt par darbavietām, struktūru, kā tad īsti būs. Tad arī būtu pamatojums reformai.

Pļaviņas: „Pozitīva noskaņojuma nav”

Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss („Vienotība”) Jauns.lv sacīja: „Ar reformu neesmu apmierināts. No VARAM puses šai sakarā nav tā īstā komunikācijas forma – tas vairāk ir nevis dialogs, bet gan monologs.

Neesmu pret reformām, ir signāli un pazīmes, kas liecina, ka reforma ir jāveic. Bet forma, kā tā tiek īstenota, nav īsti pareiza. Esam ministram izteikuši citu viedokli, bet tas ne tika akceptēts, ne dziļāk papētīts. Nekāda pozitīva noskaņojuma nav.

Iedzīvotāju aptauju neesam rīkojuši, jo paskatoties uz to, kā ministrija izdarās ar citu novadu rīkotajām aptaujām, tad uzskatu, ka tā vienkārši ir lieka laika un resursu izšķiešana. Tāpat uz to aptauju neviens nepaskatās un tā nevienam neinteresē”.

- Tad jau iznāk, ka vienkārši būs jāpakļaujas pievienošanai Aizkrauklei?

- Nu, bet, vai tad ir varianti? Kad visas reformas aktivitātes un piedāvājumi nonāks līdz Saeimai, tad, ja deputātiem būs vēlme tajā iedziļināties, mūs uzklausīt, sadzirdēt un aprunāties, mēs, protams, šo iespēju izmantosim – stāstīsim un rādīsim. Bet pagaidām nekas neliecina, ka viņiem tāda vēlme būs.