Berlīnes mūra krišanas 30 gadu jubileja Rīgā notiks Deju Laikmeta zīmē

Berlīnes mūris bija Aukstā kara un Dzelzs priekškara vistiešākais simbols. 1989. gads bija visproduktīvākais valsts atmodas gads jaunās kultūras telpā. Pagrieziena punkts jaunu iniciatīvu un sen aizmirstu lēmumu atjaunošanas laiks. Tas bija arī laiks, kurā tika aktualizēta jauna informācija visās dzīves jomās.

"Deju laikmeta" pasākums – tā ir iespēja pārskatīt vēsturiskos notikumus un atcerēties pārmaiņu desmitgadi no citas, līdz šim maz aplūkotas perspektīvas.

Mūzikas un laikmetīgās kultūras pasākums Era of Dance, sadarbibā ar Gētes institūtu un partneriem restaurēs elpu aizraujošo pārmaiņu laiku Rīgā pirms un pēc Berlīnes mūra krišanas. Pasākums aicinās iepazīties ar svarīgāko deju kultūras mantojumu un desmitgades subkultūras notikumu retrospektīvu. Kopā ar 20 pieaicinātajiem māksliniekiem un laikmeta lieciniekiem caur darbu ekspozīciju, DJ performancēm, lekcijām, filmu programmu, īpaši veidotu arhīvu kolāžu un sarunām, rosinās publiku reaģēt uz elpu aizraujošo pārmaiņu laiku un iegremdēties nemierīgajā Rīgas dzīvē pirms un pēc Berlīnes mūra krišanas. Dienas programmas daļā  tiks demonstrēti  līdz šm nepublicēti filmas "Deju laikmets" arhīvu darbi.

“Patiesībā mūris tika nojaukts pamazām. Vairāku gadu garumā, sākot ar andergraundu.” - Roberts Gobziņš (aka EastBam)

DIENAS PROGRAMMA
Latvijas Universitātes bijusī Bioloģijas fakultātes ēka

Galvenā "Deju laikmets" pasākumu norises vieta būs 1898. gadā arhitekta Johannesa Kohsa projektētā Latvijas Universitātes bijusī Bioloģijas fakultātes ēka. Te norisināsies lielākā daļa  programmas: ekspozīcijas, diskusiju programma, mākslinieku performances un lekcijas. "Deju laikmets" dienas programma norisināsies no 8. līdz 10. novembrim — Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātes ēkā (Kronvalda bulvārī 4). Dienas programmas daļa būs pieejama apmeklētājiem trīs dienas – no piektdienas, 8. novembra, līdz svētdienai, 10. novembrim.

Pasākuma programma veidota, lai atgādinātu un skaidrotu Latvijas un Berlīnes vēsturiskās mijiedarbības nozīmi vietējā un starptautiskā mērogā, 80. gadu andergraunda kustības ietekmi uz demokrātiskajām mūzikas revolūcijām Austrumeiropā, kā arī Berlīnes mūra krišanu.

Hardijs Lediņš

2015. gadā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs rīkoja projektu "Hardija Lediņa gads". Visiem, kas interesējas par elektroniskās mūzikas un underground kultūras vēsturi Latvijā, lieki stāstīt, kas bija Hardijs Lediņš. Viņu mēdz dēvēt par multimākslinieku, kura neordinārais radošās darbības spektrs iekļāva mūziku, performanci, video mākslu, arhitektūru, kā arī DJ darbību. Septiņdesmito un  astoņdesmito gadu mijā leģendāru statusu izpelnījās Lediņa organizētās diskotēkas. Latvijas kultūras vēsturē Hardijs Lediņš zināms vairāk ar performancēm un mākslas akcijām, kas kļuvušas par unikālu fenomenu Latvijas mākslā, izpelnoties arī Rietumvācijas multimediju mākslinieka un aktīvista Induļa Bilzēna uzmanību 1980.gadu beigās. Tomēr tieši Hardijs Lediņš uzskatāms par elektroniskās mūzikas pirmatklājēju Latvijā, idejisko iedvesmotāju un DJ kustības virzītāju. Par viņa sekotājiem un audzēkņiem var saukt Robertu Gobziņu un Jāni Kraukli.

Dancing on the Wall

Viena no pasākuma spilgtākajām ekspozīcijām – unikāla fotoizstāde "Baltiešu graffiti uz Berlīnes mūra”. Veltījums latviešu pagrīdes graffiti māksliniekiem Berlīnes mūra krišanas 30. gadadienā, kurā vienkopus varēs aplūkot lielformāta fotoliecības par Rietumberlīnes latviešu pagrīdes aktivitātēm Berlīnes mūra apgleznošanā. "Deju laikmets" pasākumā ar savu pieredzi dalīsies arī paši tā laika Berlīnes mūra apgleznotāji – latviešu graffiti aktīvisti.

Love Parade 30: Reivs kā atbrīvošanās i-deja

1989. gada 1. jūlijā 150 cilvēku grupa kopā ar pašu idejas autoru, Dr.Motte, izgāja ielās, lai dejotu Rietumberlīnes Kurfürstendammā. Tā radās Loveparade – pirmais un lielākais ielu deju mūzikas festivāls pasaulē  – demonstrācija, kuras dalībnieku lielākais skaits sasniedza kulmināciju 1999. gadā:  šogad atzīmējam Love parade 30. gadadienu. Dr. Motte un filmas "Deju laikmets" autori sniedz ieskatu Berlīnes Love parade vēsturē un dokumentē nozīmīgākos mūzikas demonstrācijas vēsturiskos momentus.

"Visa tehno revolūcija pēc Berlīnes mūra krišanas nāca no Austrumiem, nevis no Rietumiem" - WestBam.

DJ kultūras 30. gadadiena / World Tape DJ Championship in Riga

Vienlaicīgi ar pirmo Love Parade Berlīnē par lielākajiem jaunās deju kultūras veicinātājiem un popularizētājiem kļuva Uģis Polis un Jānis Krauklis, kuri 1989.gada vasarā (1.- 4.jūlijs), sadarbībā ar Rietumberlīnes tehno mūzikas izdevniecību Low Spirit noorganizēja Rīgā pirmo un vienīgo Pasaules Lenšžokeju čempionātu (pēc analoģijas ar DMC World DJ Championship). Tas bija pirmais un vienīgais šāda veida čempionāts mūsdienu elektroniskās mūzikas vēsturē. Lai arī mūsu izpratnē modernās DJ kultūras pirmsākumi meklējami 70. gadu nogalē ASV un 80. gadu sākumā Eiropā (Rietumvācijā), par nopietnu DJ kustības sākumu Padomju savienībā var dēvēt tieši 1989. gada pasaules Tape DJ čempionātu Rīgā.

Latviešu avangards Berlīnē

Plašu latviešu avangarda mākslas izstādi Rietumberlīnes Kunsthallē atklāja 1989. gada 24. jūlijā, kas latviešu mākslas vēsturē bija vēl nepiedzīvots notikums. Izstādē piedalījās 23 autori, ieskaitot „Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcu” piecu cilvēku sastāvā. Iespēja iepazīties ar unikālu vēstures liecību: īsu video klipu kopumu par 1988. gada pasākumu Riga -Lettische Avantgarde Berlīnē, Valsts Kunsthallē (izstāde  "Rīga - Latviešu avangards", ko iedvesmojis latviešu trimdas mākslinieks un kultūras sakaru veicinātājs Valdis Āboliņš, kas gan izstādes radīšanas brīdī jau bijis aizsaulē).

Neoficiālā mode / subkultūras dzīve

Līdz ar jaunajām vēsmām, kas 80. gadu otrajā pusē ienāca Latvijā,  iepretim pastāvošajai modei parādījās neoficiālā subkultūras mode. Modes mākslinieku Bruno Birmaņa un Uģa Rūķīša 1987. gadā izveidotais tērpu teātris "Postbanālisma balle" un "Nepieradinātās Modes asambleja”, kas notika no 1989. līdz 1994. gadam, joprojām uzskatāmi par ļoti nozīmīgiem un leģendāriem pasākumiem Latvijas modes vēsturē. Atmodas vispārējā pacilātības gaisotnē tā bija absolūta radošo impulsu, gara un instinktu brīvlaišana, kas bija iespējama tikai konkrētajā laika posmā. Paralēli uzplauka ielu - breakdance kustības mode. Breakdance un graffiti kustības pionieris Padomju savienībā, rīdzinieks Vadims Meikšāns sniegs personīgu ieskatu breakdance un graffiti kultūras vēsturē, kad jaunās subkultūras virzieni bija vienoti, kā arī apliecinot, ka šodien joprojām ir dzīva ideja apvienot cilvēkus caur ielu dejām un street art.

Laikmeta liecinieki

Konceptuāls pamats 80. gadu diskotēku kultūrai mūsdienu izpratnē, ar kuru Rīga vēlāk kļuva slavena arī plašajā Padomju Savienībā tika ielikts pagājušā gadsimta 70. gadu beigās, pateicoties diviem vīriem, kuru vārdi bija Hardijs Lediņš un Ivars Reingarts. 80.gadi Rīgas mūzikas un kultūras dzīvē bija pārmaiņu un izaicinājumu laiks. “Kad sākās “Gorbija” [Mihails Gorbačovs] laiks un Perestroika, parādījās, arī tāds jēdziens kā “neformāļi”. Mākslinieki – mūziķi, kuri spēlēja un radīja kaut ko, ko gribēja, nevis to, ko vajadzēja. Tieši 80. gadu vidus sakrita ar politisko un ekonomisko reformu sākumu, kad šie neformāļi varēja izlauzties gaismā. Diskusiju programma apskatīs laiku no Diskotēkām-lektorijiem un Diskotēku čempionātiem Latvijas PSRS  80.gadu pirmajā pusē līdz jaunajam DJ kultūras vilnim.

Kino Programma

“Deju laikmetam” būs veltīta īpaša filmu programma. Būs skatāmas vairākas filmas, kurās caur vēsturiskiem notikumiem un personiskiem stāstiem tiks reflektēts par to, kā kino un mediji reaģēja uz pārmaiņām sabiedrībā un sociālistiskā režīma krišanu. Filmu programmā būs iekļautas tādas dokumentālās filmas par deju mūziku un subkultūru veidošanos kā B-Movie: Lust & Sound in West-Berlin 1979-1989 (2015), Deju laikmets (2018), kā arī iepriekš nepublicēti arhīvu materiāli, kā arī īpaši šim notikumam atlasītas mākslas filmas, piemēram, leģendārā Austrumvācijas filma Comming Out (1989) lai atskatītos uz pārmaiņām bagāto desmitgadi un tās radīto mantojumu.

Radiodejas / SUPER FM 25 gadi

Pēc Berlīnes mūra krišanas par jaunās mūzikas revolūcijas flagmani neatkarīgajā Latvijā kļuva "Radiodejas" - pirmā nevalstiskā radiostacija bijušajā Padomju teritorijā. 1992. gadā nelielai domubiedru grupai – Uģim Polim, Jānim Krauklim un Aldim Kušķim - radās ideja izveidot Latvijā neatkarīgu radiostaciju - "Radiodejas", kas raidīja ultraīsviļņu (68,93 UĪV) diapazonā, jo raidīšana FM diapazonā tolaik vēl nebija oficiāli atļauta.

"Radiodejas" bija nekomerciāls projekts. Galvenais mērķis bija sniegt klausītājiem iespēju dzirdēt Eiropas radiostaciju repertuāru. Pēc nepilniem diviem gadiem “Radiodejas" pārgāja uz FM diapazonu un 1994. gada novembrī sāka raidīt Baltijā pirmā datorizētā radiostacija "Super FM". Radiostacijas veidotāji Pārdaugavā atvēra (tajā laikā lielāko) deju klubu "Super FM". Šis klubs kļuva populārs jauniešu vidū un izaudzināja nākamo Latvijas dīdžeju paaudzi, kas uzskatāms par SUPER FM autoru nozīmīgāko atstāto mantojumu. Mūsdienās Uģa Poļa ideja jau izaugusi par īstu milzi, kas saucas "European Hit Radio".

OPEN 95

1995. gada rudenī Rīgā notika Vides Mākslas un Mūzikas pasākums OPEN, ar kuru aizsākās reivu ēra Baltijas reģionā. Ja līdz pirmajam OPEN notikumam jaunās subkultūras pasākumi tika rīkoti izteikti šaurā un marginālā Rīgas mākslinieku vidē, tad  OPEN pasākums kļuva par īstu sprādzienu, kam sekoja 90. gadu jaunās kultūras dekadence. “Pirmais, kas jādara – māksla ir jānogāž no pjedestāla,” deviņdesmito gadu vidū, iepazīstinot ar jaunām vēsmām, postulēja tobrīd jaunais mākslas notikumu kurators Kaspars Vanags, kurš kopā ar domubiedriem īstenoja projektus, kuros tika apvienota māksla, klubu kultūra un reiva kustība. Piedāvājot “kreativitāti kā protestu patērētājkultūrai”, Kaspars Vanags droši vien ir cilvēks, kurš 90. gadu otro pusi Rīgā padarīja par to, kas tā patiesībā arī bija – par eksperimentu lauku un lielu “sociālu mikseri“. Tā bija telpa, kur satikās šķietami nesavietojami sabiedrības slāņi – cilvēki ar zelta ķēdēm kaklā kustējās mūzikas ritmā līdzās mākslas koledžu studentiem, latvieši un krievvalodīgie sajuta brālību pasauli aptverošā, lielā un jaunā universālā kultūrā.

Šos projektus dēvēja par reiviem, kaut OPEN festivāli bija kas lielāks un revolucionārāks - kaut kā jauna sākums. Šodien “Open” jau ir leģendarizējies, jo precīzi rezonēja deviņdesmito gadu laika garu un tā neatkārtojamību. Programmā būs skatāmi līdz šim nepublicēti OPEN arhīvu materiāli un īpaši šim notikumam ierakstītas intervijas ar OPEN veidotājiem 20 gadus pēc notikumiem.

8. oktobris, Spīķeru koncertzāle
Era of Dance presents: Derrick May in Riga (Baltic Exclusive)

"Deju laikmets" pasākumi norisināsies 8., 9. un 10. novembrī bijušajā Bioloģijas fakultātes ēkā, Kronvalda bulvārī 4, savukārt, īpašais piektdienas nakts pasākums ar tehno mūzikas pamatlicēju Deriku Meju (Derrick May) noritēs 8. novembrī Spīķeru koncertzālē. Tehno mūzikas pionieris Rīgā sniegs savu vienīgo DJ uzstāšanos Baltijas valstīs. Kopā ar tehno mūzikas leģendu Deriku Meju no Detroitas Spīķeru koncertzālē uzstāsies miksmāsteri AG & RAITIS, kas pamatoti uzskatīti par vieniem no visu laiku nozīmīgākajiem Latvijas dīdžejiem. Vēsturiskajā naktī "Deju laikmets" uzņems vēl vienu īpašu viesi no Berlīnes, kurš labāk pazīstams kā respektablās Berlīnes mūzikas izdevniecības Get Physical dzinējspēks - Rolands Liskers (Roland Leesker).

Deriks Mejs kļuva par vienu no Latvijas un Krievijas kopražojuma filmas "Deju laikmets" (Era of Dance) varoņiem. Filma piedzīvojusi pirmizrādi divpadsmit starptautiskos kinofestivālos un 2018. gadā iekļauta 58. Krakovas filmu festivāla oficiālajā konkursa programmā nominācijā Labākā mūzikas dokumentālā filma.

Filmas "Deju laikmets" treileris:

Biļetes uz vienīgo Derika Meja uzstāšanos Era of Dance pasākumā iespējams iegādāties Resident advisor vietnē  

Mūzikas un laikmetīgās kultūras pasākums līdzās jau iepriekš izziņotiem māksliniekiem, tehno mūzikas leģendai Derikam Mejam,  AG un Raitim, un respektablās Berlīnes mūzikas izdevniecības Get Physical dzinējspēkam - Rolandam Liskeram (Roland Leesker), apstiprina pasākuma otrās dienas programmā arī Latvijas dīdžeju kultūras leģendu Jāni Kraukli, Robertu Gobziņu (EastBam), Bogdan Taran, un daudzus citus. Mākslinieku vārdi tiks papildināti.

Dienu vēlāk, 9. novembrī bijušajā Bioloģijas fakultātē pulcēsies daudzi ievērojami deju laikmeta varoņi un elektroniskās mūzikas sfēras profesionāļi, kuri piedalīsies diskusijās un sarunās.

Deju Laikmets - ekskluzīva iespēja satikt ievērojamas Deju Laikmeta personības. Izdevība iztaujāt leģendāru Latvjas deju mūzikas notikumu autorus un veidotājus klātienē.

Deju Laikmets norisināsies no 8. līdz 10. novembrim bijušajā Bioloģijas fakultātē, kā arī Spīķeru koncertzālē (8.novembra nakts pasākums). Pasākuma ietvaros notiks agrāk nepublicētu darbu ekspozīcijas, filmu seansi, nakts dejas, ko papildinās lekcijas, diskusijas un citi pasākumi.

Plašāka informācija par pasākumu un pilna programma pieejama Deju Laikmets FB lapā.

Vairāk informācijas –
www.fb.com/dejulaikmets    
www.fb.com/eraofdancemovie