"Cilvēki staigā nomākti" - Brocēnos un Saldū nav sajūsmas par reģionālo reformu

Gan Brocēnos, gan Saldū pie varas ir valdības koalīcijai opozīcijā esošā Zaļā partija, kas nav reformas piekritēja. Tomēr katram novadam ir sava nostāja, kādēļ tie nepauž sajūsmu par apvienošanos. Brocēni desmit gadu laikā no Saldus rajona „nomales” kļuvuši par plaukstošu pašvaldību. Pēdējā gada laikā novadā iedzīvotāju skaits pat pieaudzis, kaut arī nedaudz – par 32 cilvēkiem. Tomēr tas ir būtiski, ja ņem vērā, ka iepriekšējos gados bija negatīva tendence. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Brocēnu novadā šī gada vidū dzīvoja 6277 cilvēki.

Saldus novads gan nevar lepoties ar iedzīvotāju skaita pieaugumu – gada laikā to skaits samazinājies teju par pustūkstoti. Bet arī tur neredz jēgu reģionālajai reformai. Vienkārši neviens saldeniekiem nav spējis argumentēt reformas nepieciešamību. Novadā vasaras vidū bija reģistrēti 24 035 iedzīvotāji.

Pārējiem Latvijas iedzīvotājiem gan Saldus, gan Brocēnu vārds ir labi pazīstams ar saviem slavenākajiem ražojumiem. Brocēnu vārds, protams, saistās ar lielo cementa kombinātu, bet Saldus ir izslavēta kā saldumu pilsēta – gan kā Druvas saldējuma, gan kā Saldus gotiņas dzimtene.

Brocēnu novada priekšsēde: „Nekas tādos lielos konglomerātos nebūs”

Brocēnu novada domes priekšsēdētāja Solvita Dūklava Jauns.lv pauda: „Pirms tikšanās ar VARAM ministru Pūci jūlijā veicām iedzīvotāju aptauju un iedzīvotāju lielākā daļa – 1777 nobalsoja pret apvienošanos, tikai trīs bija par. Ministrija atsūtīja savu skatījumu par to, kā būtu, ja notiktu apvienošanās. Tajā bija ļoti daudz nepatiesas informācijas statistikas skaitļos, jo nebija ņemti vērā pēdējie viens vai divi gadi, bet bija apzināti paņemti tikai tie gadi, kuri ministrijai bija izdevīgāki, kur mēs izskatījāmies sliktāk. Un tikšanās laikā ar ministru mēs oponējām – kāpēc tieši šie „sliktie” gadi, kāpēc ne pašreizējie?

Salīdzinājām visus plusus un mīnusus, iedzīvotāju vārdā uzrakstījām vēstules visām ministrijām, Valsts prezidentam, Tiesībsargam, ka nevēlamies apvienoties ar Saldu. Esam ļoti sašutuši, mums notikušas vairākas sapulces, ka neredzam jēgu šādai apvienošanai.

Savulaik (pirms desmit gadiem) jau esam bijuši pie Saldus – Saldus rajonā. Tajā laikā nekas labs nebija, bijām ieauguši zālē, nevienam mēs neinteresējām. Tagad, kad esam atsevišķi, redzam, ka varam attīstīties, attīstām savu novadu.

Nekas labāks tādos lielos konglomerātos nebūs. Mums ir pilsēta un četri pagasti, bet Saldum ir pilsēta un 15 pagasti. Tad jaunais novads būs pārāk liels. Toreiz, kad bijām Saldus rajonā, Brocēni nebija svarīgi, tā arī tagad vairs nebūsim svarīgi. Visa tā vēsture atkārtojas un mēs neviens nesaprotam, kāpēc tas vajadzīgs? Saprotam, ka tas viss saistīts ar mazo skolu iznīcināšanu, cilvēkiem nebūs darbavietu, ģimenēm pagastos nebūs atbalsta. Cilvēki uztraucas, jo viss saistīts ar nedrošību, nākotni, vai cilvēkiem būs darbs? Un šāda nedrošība ir visā valstī – cilvēki staigā nomākti, neko nezina par nākotni, neviens nav izstāstījis, kā būs.

Tiem skaitļiem, ko sauc ministrija, neticu, nebūs nekāda ekonomija. Daudzi cilvēki aizbrauks prom, jo nebūs darba. Protams, pirmspensijas vecuma un mazāk kvalificētiem cilvēkiem būs jādzīvo šeit, un tad arī būs šie pabalsti, kurus valsts varbūt iedos... Bet tas nav risinājums kā uzturēt ģimeni un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Tagad redzam, ka mēs paši varam attīstīties. Pie mums nāk ļoti daudz uzņēmumu. „Virši” šeit būvē degvielas uzpildes staciju, mums ir „Schwenk” (bijušais „Cemex”, cementa rūpnīca), „Balex Metal”, „Reserv Inc” un citi uzņēmumi, kas dod cilvēkiem darbu. Man nepatīk, ka atbrauc un saka – tādos mazos novados nenotiek attīstība, ka uzņēmējiem tajos nav interesanti. Tam pilnībā nepiekrītu!

Domāju, ka mazās skolas likvidēs. Paliks bērnudārzi vai sākumskola. Mūsu tikšanās reizē ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku sapratu, ka Brocēnu vidusskola varētu palikt par pamatskolu, jo Saldū jau ir vidusskola, un tāda ir arī netālajā Druvā. Par kultūras namiem: domāju, ka kultūras dzīvē tie būs tā kā filiāles lielajam, uz vietas nebūs dzīvie cilvēki, kas strādā. Būs tā – izdomājam vienā pagastā balli rīkot un tad paņemam ārpakalpojumu.

Man tāda sajūta – cilvēkiem te nebūs ko darīt. Un, ja nebūs ko darīt, tad pagasts vienkārši nomirs dabīgā nāvē. Šobrīd cilvēki satraucas: ko es darīšu, kad man nebūs darba? Kad Pūces kungam jautājām, kas notiks ar šiem cilvēkiem, viņš neko nevarēja atbildēt, kā to visu atrisinās?

Tagad mūsu novadā ienāk arvien jauni cilvēki, ar katru gadu palielinās iedzīvotāju skaits. Nesen izsolē pārdeva vienu māju ar 62 dzīvokļiem, Brocēnos ienāca 62 jaunas ģimenes. Līdz ar to mums bija jādomā par bērnudārzu, skolu, lai cilvēki šeit paliktu un bērni te dzīvotu. Arī tagad viens uzņēmējs būvē jaunu daudzdzīvokļu māju, un cilvēki jau interesējas par to, viņi grib Brocēnos dzīvot un strādāt. Mēs attīstāmies! Ļoti žēl, ka reforma to visu nogriezīs kā ar nazi, nepaspēsim izdarīt ļoti daudz lietu izdarīt. Līdz ar to arī attīstība apstājas, un to veicina valsts. Žēl...
 
Pūce tikšanās laikā ar mums neatbildēja ne uz vienu jautājumu. Sanāca tikai tāds monologs – viens cilvēks norunā savu, izdara savu darbu un aizbrauc. Nepalikām gudrāki. Cilvēkiem vairs nav cerība, ka kaut kas varētu uzlaboties. Ļoti daudz gadus cīnījāmies par identitāti, un tagad nezinu, kā tas būs.”

Saldus mērs: „Šobrīd vispār nav par ko runāt”

Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts Jauns.lv teica: „Ļoti labi saprotu Brocēnu nostāju, kāpēc viņi nevēlas apvienoties ar Saldu. Viņiem jau ir desmit gadu izveidotas tradīcijas, identitāte, iestrādes, mērķi un pagātne. Tas viss ir ļoti labi saprotams. Tādā ziņā nevaru ne atbalstīt, ne neatbalstīt viņu vēlmes.

Attiecībā uz Saldu un Brocēniem reģionālajā reformā ir gan savi plusi, gan mīnusi. Bet šobrīd detalizēti un pamatoti runāt par ieguvumiem vai zaudējumiem, nevar. Es reģionālās reformas jautājumu redzu daudz plašāk – ar visu finanšu izlīdzināšanas modeli, valsts funkciju pārdali, ar ministrijas atbildības teritoriāla sadalījumu, par ko šobrīd neviens nevar atbildēt. Šobrīd notiek tikai novadu administratīvo robežu pārzīmēšana. Pēc būtības par strukturālām izmaiņām neko neesmu dzirdējis. Visi saka, kaut kad kaut kas būs. Kad būs, tad arī kopumā varēsim runāt par reformu. Šobrīd vienkārši ir robežu pārbīdīšana – no diviem administratīviem centriem, nosacīti veidojas viens. Vienīgais skaidri saprotamais ir tas, ka samazināsies deputātu skaits.

Lai no sākuma pasaka, kas būs, tad es pateikšu, kādi būs ieguvumi vai zaudējumi. Šodien ir tā, ka stāstīt var daudz un visu ko, bet nav ne lēmuma, ne projekta par naudas sadali starp novadiem, ceļu reformu, ceļu uzturēšanas programmu. Neviens valdības līmenī nav pateicis kāds būs vai nebūs atbalsts. Informācija ir dažāda, līdz ar  par ieguvumiem un zaudējumiem vispār nav ko runāt”.