Ko ANO Ģenerālajā asamblejā paveica citi Latvijas ministri un prezidents
Pēc Jauns.lv publicētās informācijas par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) divu dienu vizīti Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) 74. gadskārtējā Ģenerālajā asamblejā, kas nodokļu maksātājiem izmaksāja vairāk nekā divus tūkstošus eiro, politiķe jau sniegusi plašu izklāstu par apmeklētajiem pasākumiem un paveikto Ņujorkā, ko esam jau iepriekš publicējuši. Tomēr galvenā atbilde tā arī nav rasta, vai Viņķeles kundzes brauciens bijis līdz galam pamatots?
Lai arī plašā atbilde ir sniegta, paliek atklāts jautājums, vai ministres komandējums uz ASV bija patiesi nepieciešams situācijā laikā, kad Latvijā ir milzum daudz sasāpējušu jautājumu: problēmas ar medicīnas personāla algām, e-veselība un daudz kas cits. Tāpat Viņķele bija vienīgā no Latvijas, kura komandējumu uz ASV apvienoja ar atvaļinājumu, kas izraisīja pastiprinātu interesi par šo ministres ceļojumu.
Nav noslēpums, ka uz ASV metropoli komandējumā devās arī citi Latvijas valdības pārstāvji un Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru, tāpēc publicējam, kuri ministri vēl bija devušies uz ASV, ko darījuši un ar ko tikušies.
Uz ASV devās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Saskaņā ar Ministru prezidenta (MP) Krišjāņa Kariņa rīkojumu, Pūce ASV komandējumā atradās no šā gada 21. līdz 26. septembrim. Ministrs komandējuma laikā piedalījās ANO Klimata rīcības samitā, kas pēcāk izsauca milzīgu vētru publiskajā telpā. Tāpat ANO Ģenerālās asamblejas ietvaros Latvija sadarbībā ar Čehiju, Lietuvu un OECD organizēja augsta līmeņa diskusiju par klimata pārmaiņu ierobežošanu un labklājību, kur diskusijas panelī runāja ministrs Pūce, Čehijas vides ministrs, Lietuvas ārlietu ministrs un OECD ģenerālsekretārs. Šajā diskusijā piedalījās arī augsta līmeņa pārstāvji no citām valstīm un starptautiskajām organizācijām. Ar klātesošajiem ministrs Pūce dalījās Latvijas pieredzē un izaicinājumos transporta sektora emisiju samazināšanā un to, cik liela nozīme būs ilgtspējīgai transporta attīstībai, kā arī digitālo risinājumu izmantošanai, klimata krīzes risināšanā.
Diskusija fokusējās uz to, kādā veidā Latvija var veicināt transporta sektora SEG emisiju samazinājumu, vienlaikus nepasliktinot iedzīvotāju labklājību. Tika apspriests jautājums par to, kādā veidā veicināt pāreju uz plašāku sabiedriskā transporta izmantošanu privāto automašīnu vietā. Papildus tam komandējuma laikā Pūce piedalījās augsta līmeņa samitā par ilgtspējīgas attīstības mērķiem pasākumos. Vizītes ietvaros notika arī ministra tikšanās ar Latvijas vēstnieku ANO Andreju Pildegoviču. Pūce piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa vispārējās debatēs, kur runu teica Latvijas valsts prezidents Egils Levits un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs.
Tāpat uz ASV un ANO Ģenerālo asambleju jau tradicionāli devās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Viņam paredzētais komandējuma laiks bija no šā gada 21. līdz 29. septembrim, liecina premjera izdotais rīkojums. Tomēr, saskaņā ar Rinkēviča darba kalendāra atskaiti ministrijas mājas lapā, konstatējams, ka ministrs pirms došanās uz Ņujorku, piedalījās Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) forumā ASV, Vašingtonā, un tikai pēcāk pievienojās dalībai ANO Ģenerālajā asamblejā.
Rinkēvičs piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas sesijas augsta līmeņa nedēļas galvenajā pasākumā – vispārējās debatēs, kur ar uzrunu uzstājās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. 25. septembrī ministrs piedalījās Lielbritānijas ārlietu ministra rīkotajā pasākumā par mediju brīvību 21. gadsimtā. Savukārt 26. septembrī Rinkēvičs bija ANO mediācijas draugu grupas ministru sanāksmē, lai diskutētu par jauno tehnoloģiju lomu miera un mediācijas jautājumos. Ministrs arī uzrunāja Brūkinga ārpolitikas vadības padomes sanāksmes dalībniekus (Brookings Foreign Policy Leadership Council) par aktuāliem NATO un ES jautājumiem. Savukārt 27. septembrī viņš piedalījās ANO Ģenerālās asamblejas sesijas augsta līmeņa pasākumā par mazo salu valstu attīstību. Šā pasākuma mērķis bija izvērtēt mazo salu valstu ilgtspējīgas attīstības prioritātes, īpaši klimata pārmaiņu jomā. Tapāt Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē un ASV Valsts sekretāra Maikla Pompeo (Michael Pompeo) organizētajā ārlietu ministru sanāksmē transatlantisko attiecību stiprināšanai.
Rinkēvičam ANO Ģenerālās asamblejas laikā bija tikšanās ar: ANO Ģenerālās asamblejas 74. sesijas prezidentu Tidžānu Muhammadu-Bandi, Kirgizstānas ārlietu ministru Čingizu Aidarbekovu, Ziemeļmaķedonijas ārlietu ministru Nikolaju Dimitrovu, Etiopijas Federatīvās Demokrātiskās Republikas ārlietu ministru Gedu Andargačevu, Māršalu salu ārlietu ministru Džonu Silku, Indijas Republikas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru, Baltkrievijas Republikas ārlietu ministru Vladimiru Makeju un Kolumbijas ārlietu ministru Karlosu Holmesu Truhiljo.
Vēl Rinkēvičs piedalījās “Starptautiskās informācijas un demokrātijas partnerības” (International Partnership for Information and Democracy) deklarācijas parakstīšanā.
Papildus trim ministriem ANO Ģenerālajā asamblejā piedalījās arī Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru. Šī bija Levita pirmā vizīte kā valsts prezidentam ANO gadskārtējā Ģenerālajā asamblejā, kurā prezidents uzstājās ar runu sesijas dalībniekiem galvenajā ANO Ģenerālās asamblejas pasākumā, tāpat viņš ANO iesniedza Latvijas deklarāciju par Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu, tikās ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērešu, Horvātijas Republikas prezidentu Kolindu Grabaru-Kitaroviču, Moldovas prezidentu Igoru Dodonu, Austrijas prezidentu Aleksandru van der Bellenu, Norvēģijas Karalistes premjerministri Ernu Solbergu, Gruzijas prezidenti Salomi Zurabišvili. Levits arī uzstājās ar runu ANO Ilgtspējas attīstības mērķu 6. paneļdiskusijā “Redzējums 2020-2030”. Kopā ar kundzi Andru Levitu tikās ar Prinstonas Universitātes studentiem un mācībspēkiem.
Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi ASV bija šā gada 22. līdz 27. septembrim, liecina prezidenta mājaslapā pieejama informācija.
