Džilindžera atlaišanu iniciējis Artūrs Skrastiņš: Juris Žagars atklāj detaļas par aktieru dumpi Dailes teātrī

Rēdera vaicāts, kas bija pēdējais piliens neapmierinātībā ar Džilindžera darbu, Žagars uzsver: nevaru runāt visu aktieru vārdā. Tomēr viņš neslēpj, ka režisora gāšanu iniciējuši septiņi vadošie Dailes aktieri, bet sapulci par neuzticības izteikšanu Džilindžeram sasaucis teātra grands, visspožākais Dailes aktieris Artūrs Skrastiņš.

"Katram tas pēdējais piliens bija cits. Mans pēdējais piliens bija saruna ar Džilindžeru augustā, kad viņš izstāstīja savu vīziju par to, kāpēc Dailes teātrim būtu jāpatur Lielā zāle. Es sapratu: neesmu pārliecināts, ka gribu tādā teātrī turpināt strādāt," intervijā LTV stāsta Žagars. Vēlāk izrādījies, ka arī citu aktieru prātos ir neapmierinātība ar Džilindžeru, kurš, pēc visa spriežot, ar komēdijām Lielajā zālē bija nolēmis pelnīt teātrim naudu. Savukārt aktieri neesot bijuši mierā mākslu upurēt par labu prastai komercijai.

LTV vairākos kultūras raidījumos vēstīja par aktieru neapmierinātību ar teātra uzņemto virzienu. Žagars tos noskatījies, būdams ārzemēs. "Es tiešām biju nošokēts par to, kā Džilis reaģē. Man liekas, ka tas nebija īsti godīgi. Kaut kā tas viss sasummējās, un Artūrs [Skrastiņš] sasauca sapulci. Es nezināju, ka Džilis nav uz vietas, bet ir atvaļinājumā Indijā," skaidro Žagars, "sapulcē uz vietas nebija ne Džilis, ne teātra direktors". Žagars pat bijis sagatavojis runu, - tādu, ko viņš mierīgi varētu paust arī Džilindžeram sejā.

Bet tad sākusies monolīta, masīva runāšana par un ap notiekošo Dailes teātrī. Sapulcē nolemts deleģēt septiņus aktierus, kas dosies pie teātra direktora un nodos strādājošo vēstījumu. "Bez nekādām petīcijām un paziņojumiem presei vēlējāmies direktoram pateikt, ka trupa jūtas slikti. Un pēc tam sākās..." Žagars skaidro, ka nokaitētā situācija aktieru vidū nav pieļāvusi šo konfliktu nostumt kaut kur pagrīdē un par to klusēt, nerunāt. 

Kur aktieri un direktors bija agrāk?

Žurnālists Rēders sarunā ar Žagaru norāda, ka Džilindžera darbs ticis apšaubīts jau pirms vairākiem gadiem, taču tikai tagad viņam darbs pēc abpusējas vienošanās uzteikts. Repertuāra padomē ir vairāki Dailes vadošie aktieri (Skrastiņš, Bartkevičs un citi), kuri ir aktīvi šajā konfliktā, taču repertuāru iepriekš tomēr akceptējuši. Žagars skaidro, ka Džilindžers bijis ļoti labs režisors, pie kura bijis patīkami strādāt labās izrādēs. Savulaik viņš bijis pilns ar trakām idejām, un Žagars tām labprāt ļāvies, darbu izbaudot. "Taču kaut kas apdzisa. Es nezinu, kas, man grūti pateikt. Izrādes palika arvien... Kritikai arvien mazāk patika, un, godīgi sakot, man arī nepatika. Tas viss pamazām degradējās. Kontakts ar Džili palika arvien retāks, mēs nerunājām par mākslu vairāk, bet par praktiskām lietām," skaidro aktieris. Viņš atzīmē, ka jau iepriekš ar Džilindžeru par sasāpējušiem jautājumiem ticis runāts - to darījis gan Skrastiņš, gan citi aktieri. Vienlaikus Žagars norāda, ka teātra vadībā acīmredzot bijušas sadalītas lomas: direktors Andris Vītols atbild tikai par tehnisko jomu, bet māksla atstāta Džilindžera kompetencē. "Fakts ir tāds: kamēr viss ir labi, neviens par to neuztraucas".

Jāpiebilst, ka Vītols iepriekš publiski izteicis nožēlu, ka rūgstošo situāciju savā iestādē nav piefiksējis agrāk. Žagars uzskata, ka notiekošajā vainīgs ir arī direktors, tomēr nespēj atbildēt uz jautājumu, kāpēc aktieri nereaģēja pēc iepriekšējā gada pārskata, kurā direktors ar savu parakstu apliecinājis, ka "teātrī viss iet pēc plāna".

Skatītāju patikšana neesot kritērijs

Rēders norāda, ka Dailes teātrī jau astoto gadu ir izpārdotas biļetes uz Džilindžera 2011.gadā iestudēto Reja Kūnija komēdiju "Ar vīru nav viegli". Izrāde tiek rādīta joprojām, un tajā spēlē arī Žagars. "Man pašam ir bijis liels prieks spēlēt "Ar vīru nav viegli", jo ir labs aktieru sastāvs, un tā ir bauda spēlēt labu komēdiju. Tā neapšaubāmi ir laba," skaidro Žagars, piebilstot, ka šajā izrādē ir tūlītēja pozitīva zāles reakcija, kas esot ļoti patīkami. "Bet te ir runa par proporciju. Kā šīs komēdijas veido teātra tēlu. Tad, kad šī disproporcija liek teātrim izskatīties kā komēdijteātrim - tad kaut kas nav kārtībā," norāda aktieris. 

"Tas, ka skatītājiem patīk, - tas nav kritērijs. Jo mēs esam mākslas, nevis izklaides iestāde galu galā. Mākslas uzdevums - it sevišķi valsts finansētā teātrī - nav "es apsmejos, ir funny", uzskata Žagars. Ja šo aspektu liek kā galveno teātrī, tad tam jābūt komerciālam teātrim, nevis valsts finansētam, skaidro aktieris.

Mākslinieciskais vadītājs jāmeklē ārpus pašu teātra

Žagars raidījumā arīdza norādīja, ka nākamais mākslinieciskais vadītājs visdrīzāk jāmeklē ārpus teātra, jo starp kolēģiem viņš neredz kādu ar tādu potenciālu. Viņš pats nenoliedz, ka kaut kad nepārredzamā nākotnē varētu kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu, taču par to vēl stipri pāragri spriest. Tāpat Žagars uzskata, ka Dailei nepieciešama pārbūve, lai atbrīvotos no Lielās zāles sloga un dotu iespēju tādam projektam, kādu reiz to vēlējies Eduards Smiļģis. "Ja mēs varētu efektīvi izmantot katru Dailes teātra kvadrātmetru, situācija būtu daudz labāka. Dailes teātra ēkas pārbūve par koncertzāli būtu ne tikai lētāka, bet arī spētu teātrim atgriezt Smiļģa vīziju," pauda Žagars.