Fotoradari Latvijā neienes gana daudz naudas - to nākotne zem jautājuma zīmes
No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Ierēdnis skaidroja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu nekā sākotnēji bija plānots. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā.
Apsveicama ir satiksmes drošības uzlabošanās, taču, ņemot vērā minēto, patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs.
Runājot par iepriekš nosprausto mērķi uzstādīt vēl 50 fotoradarus un 50 to mulāžas, Trofimovs norādīja, ka nekāds finansējums šim projektam nav piešķirts un faktiski papildus fotoradaru projekta ieviešana būs jāatliek. "Valdība vasarā pieņēma lēmumu, ka par otrās kārtas atbalstīšanu lems budžeta veidošanas procesā. Budžeta veidošanas procesā papildus fotoradariem naudas piešķiršanu neatbalstīja," uzsvēra Trofimovs.
Jauna fotoradaru projekta ieviešana ir politiskas izšķiršanās jautājums. Visticamāk, par jauno fotoradaru projektu drīzumā tiks diskutēts arī Ceļu satiksmes drošības padomē, skaidroja Trofimovs. Patlaban uz ceļiem izvietoti 100 stacionārie fotoradari, bet Valsts policijas rīcībā ir 12 pārvietojamie fotoradari.
