Raidījums publicē telefonsarunas, kas izgaismo iespējamu korupciju Daugavpils koģenerācijas projektā

Telefonsarunās par kādu “Rietumu bankas” finansētu koģenerācijas projektu Daugavpilī, kurās piedalījās uzņēmēji, “Latvenergo” struktūru darbinieki un starpnieki, spriests par “prēmēšanas fondiem”, pateicībām un pilsētas valdošā režīma attieksmi. Sabiedrības interesēs “de facto” publisko atsevišķu šo sarunu fragmentus.

Galvenie runātāji 2010.gada pavasarī fiksētajās sarunās ir četri. Tie ir: Andrejs Livanovičs, “Latvenergo” lielajā lietā apsūdzētais konsultants, kurš jau atzīts par vainīgu kukuļdošanā Pļaviņu HES rekonstrukcijas iepirkumā; par tirgošanās ar ietekmi atbalstīšanu apsūdzētais Jevgenijs Levins, kurš savulaik pie Livanoviča bija atvedis TEC-2 rekonstrukcijā ieinteresētu Turcijas kompāniju; uzņēmējs Andrejs Dozorcevs, kurš ir oficiālais patiesā labuma guvējs vairākās koģenerācijas stacijās; un Edgars Vitkovskis, toreizējais “Sadales tīkla” Austrumu reģiona tehniskais vadītājs. Sarunu dalībnieki apspriež iespējamo koģenerācijas projektu “Daugavpils siltumtīklu” siltumcentrālē Nr.1.

2010.gada martā pašvaldības uzņēmums “Daugavpils siltumtīkli” izsludina iepirkumu par tiesībām piegādāt siltumenerģiju uzkarsēta ūdens veidā siltumcentrālē Nr.1 jeb SC-1. Potenciālos piegādātājus pārstāv Dozorcevs un Levins. Kā starpnieks starp viņiem un “Sadales tīklu”, ar kuriem jāsaskaņo elektrības pieslēgums koģenerācijas stacijai, aprīļa sākumā piesakās Livanovičs.

Telefonsaruna starp Andreju Livanoviču un Jevgeniju Levinu 2010.gada 9.aprīlī

Livanovičs: Tu uz Daugavpili brauci ar kaut kādu koģenerāciju nodarboties...

Levins: Jā, un ne reizi vien.

Livanovičs: Saki man, tas gadījumā nav Daugavpils SC-1 teritorijā?

Levins: Ir teritorijā.

Livanovičs: Tu tajā projektā kaut kā piedalies?

Levins:  Un kā vēl piedalos! Es uz “Rietumu banku” strādāju tajā projektā.

Livanovičs: Uz mani izgāja, teiksim tā, monopolists, taču ne tas no Rīgas, bet tur...

Levins:  Vitkovskis?

Livanovičs: Jā. Pie manis atnāca ar jautājumiem. Izrādījās, ka viņš un citi kolēģi sajuta kaut kādu interesi un uzdeva man jautājumu, vai es pazīstu tur cilvēkus, vai man ir pieeja...

(..)

Levins:  Klausies, tur ir tēma, ko vajadzētu šai sakarā pārrunāt. Es vienalga gribēju ar tevi pārrunāt... Tu neesi “Skype” gadījumā?”

Parunājis ar Livanoviču caur “Skype”, Levins steigšus zvana par projekta finansēm atbildīgajam Andrejam Dozorcevam, ar kuru arī grib runāt “Skype”. Dozorcevam tam neesot laika – viņam tūlīt šai pašā sakarā jābrauc uz apslimušā Esterkina mājām. Visticamāk, domāts ir “Rietumu bankas” līdzīpašnieks Leonīds Esterkins. Levins pavēsta, ka “Sadales tīkla” galvenais cilvēks Daugavpilī ir gatavs ar viņu tikties.

Telefonsaruna starp Jevgeniju Levinu un Andreju Dozorcevu un 2010.gada 9.aprīlī

Levins: Un viņš no visas sirds būs gatavs uzklausīt visus piedāvājumus. Viņš vienkārši nesaprata, kas ko un kā. Pats uz mani izgāja caur šo manu paziņu.

Dozorcevs: Vitkovskis?

Levins: Jā.

(..)

Dozorcevs: Labi, man vajag pilnvarojumu par kaut kādu “amount”-u [summu] dabūt no Leonīda, vai arī tas atrisināsies pats no sevis?

Levins: Nē, vajag ar viņu pārrunāt, jo acīmredzot vienkārši vajadzēs atrast risinājumu, kurā kopējie tēriņi nemainīsies, bet tiks pārdalīti.

Dozorcevs: Kopējie tēriņi primārie vai sekundārie?

Levins: Tie, kurus mēs plānojām uz šo lietu.

Šīs sarunas laikā Livanovičs jau ir sazvanījis “Sadales tīkla” darbinieku Vitkovski, kuram pastāsta – izrādās, viņam ir pazīstami cilvēki, kas gribot īstenot projektu Daugavpils pirmajā siltumcentrālē, un viņi ļoti gribētu ar Vitkovski parunāt par dzīvi, proti, par tehniskajiem noteikumiem.

Telefonsaruna starp Andreju Livanoviču un Edgaru Vitkovski 2010.gada 9.aprīlī

Vitkovskis: Tas ir tur, kur ir trīs... četri ģeneratori, jā, pa vienam megavatam katrs?

Livanovičs: Nu tas ir tas, kuru “Rietumu banka” tur finansē un akcionārs vai kas...

Vitkovskis: Jā, zinu tādus noteikumus...

Livanovičs: Vot šitie brāļi, jā, šitie.

Vitkovskis: Ahā. Ahā.

Livanovičs: Un viņi teica, ka viņi gaida noteikumus...

Vitkovskis: Jā, mēs izskatījām...

Livanovičs: Un tur noteikumus var uzrakstīt visvisādīgi: labi un slikti. Un viņiem ir savas vēlmes, un uz šī pamata viņi ļoti labprāt ar tevi parunātu par tehniskajiem noteikumiem.

Vitkovskis gan pastāsta, ka par šo “Daugavpils siltumtīklu” iepirkumu lielu interesi izrādījis arī kāds Aigars, ar kuru Livanovičs sola parunāt. No tālākajām sarunām kļūst skaidrs, ka runa ir par “Latvenergo” viceprezidentu Aigaru Meļko.

Šo informāciju tālāk saņem Levins, kurš secina, ka Vitkovskis neesot patstāvīga figūra, tāpēc būs jāvienojas ar cilvēkiem augstākā līmenī. Levins aicina Dozorcevu, kurš ir ceļā pie Esterkina, dabūt no “viņa” pilnvaras uz šādām sarunām. Dozorcevs sola, ka to viņš dabūšot.

Tikmēr Livanovičs sazvana Meļko, lai sarunātu tikšanos.

Telefonsaruna starp Andreju Livanoviču un Aigaru Meļko 2010.gada 9.aprīlī

Livanovičs: Klausies, man pēkšņi radās liela vēlme parunāt ar tevi par kādu tehnisku lietu Daugavpilī TECā-1 [domāta SC-1].

Meļko: Labi. (..)

Livanovičs: Es tev visu to varētu parādīt, pastāstīt, lai tad tu pats lem, kā jūs tur tālāk rīkojaties.

Meļko: Nu skaidrs. Kaut kas tur nepatīkams, kas tur ir?

Livanovičs: Nē, tur ir ļoti optimistiski, un cilvēki alkst sadarboties.

Meļko: Ā, nu skaidrs.

Livanovičs: Ļoti konstruktīvi tas viss izskatās.

Meļko: Nu bet paga, tas var kaut kādu svētdienu gaidīt vai kā?

Livanovičs: Var gaidīt svētdienu.

Sarunas atklāj, ka Andrejs Livanovičs darbojies kā tāds savedējs starp koģenerācijas projekta ieviesējiem un “Sadales tīklu” (ST). Rezultātā Andrejs Dozorcevs sarunā tikšanos ST Daugavpils filiālē ar ST Austrumu reģiona tehnisko vadītāju Vitkovski.

Nedēļu vēlāk, 20.aprīlī, Levins zvana Dozorcevam, lai pastāstītu, ka “Sadales tīklā” notikusi sapulce. Lai gan Vitkovskis esot cīnījies par investoriem izdevīgāko pieslēguma variantu, nekāds lēmums vēl netika pieņemts, bet tika izvirzītas papildu prasības.

Telefonsaruna starp Jevgeniju Levinu un Andreju Dozorcevu un 2010.gada 20.aprīlī

Levins: Tika izvirzīti visādi noteikumi bez tev jau zināmajiem.

Dozorcevs: Mhm.

Levins: Tur vēl saka, ka varbūt mēs nemaz neiesim uz to, tad paņemiet mūsu montāžistu pazīstamu, ar labu reputāciju no Daugavpils, kas to tad darīs. Es teicu, ka man vispār ir pilnīgi vienalga – kā jūs teiksiet. Jūs pasakiet man galīgo ciparu.

Dozorcevs: Jā, tāpat mēs viņiem pasūtīsim to ciparu.

Levins: A?

Dozorcevs: Mēs varam viņiem pasūtīt tos darbus.

21.aprīlī Livanovičs mudina Vitkovski pasteidzināt savus priekšniekus, jo tehniskie noteikumi koģenerācijas projekta ieviesējiem nepieciešami pēc iespējas ātrāk.

Telefonsaruna starp Andreju Livanoviču un Edgaru Vitkovski 2010.gada 21.aprīlī

Livanovičs: Es domāju, ka šis arī būs vienīgais reālais piedāvājums.

Vitkovskis: Ā, vienīgais, ja?

Livanovičs: Jo, saproti, tas konkursa gatavošanas laiks ir tik smieklīgi īss – ja tev nav iepriekšējās iestrādes, tu tur neko neesi spējīgs sagatavot.

Vitkovskis: Jā, jā.

(..)

Livanovičs: Tā kā nu tur tad vienkārši rīkosim tādu apspriedi, jā, lai vienotos, kāds tad ir tas budžets un kāds tad ir tas prēmēšanas fonds, teiksim.

22.aprīlī pēc “Sadales tīkla” valdes sēdes Livanovičs piezvana Levinam un informē, ka lēmums ir pieņemts.

Telefonsaruna starp Andreju Livanoviču un Jevgeniju Levinu 2010.gada 22.aprīlī

Livanovičs: Pēc noklusējuma ir norāde, lai tos darbus tomēr atdod tiem Daugavpils montāžistiem...

Levins: Atdosim, atdosim.

Livanovičs: ... ar kuriem es jūs iepazīstināšu.

Levins: Jā, tu mūs iepazīstināsi.

Livanovičs: Un jūs tur ar to Mihailu tālāk tos jautājumus risināsiet.

Levins: Nav jautājums.

Kādu Mihailu Livanovičs daudz piemin arī sarunā ar Vitkovski. Visticamāk, ar to domāts Daugavpils būvfirmas “Būvenergoserviss” valdes priekšsēdētājs un oficiālais īpašnieks Mihails Paladijs. Livanovičs tolaik bija firmas valdes loceklis. Savukārt prokuratūra vēlāk apsūdzēja Meļko, kā arī “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu par to, ka katram slēpti piederējuši vismaz 10 procenti “Būvenergoservisa” kapitāldaļu.

Tā kā Livanovičs ir uz ielas un netiek pie “Skype”, abiem ar Levinu pa telefonu nākas pārrunāt arī kādu delikātu tēmu.

Telefonsaruna starp Andreju Livanoviču un Jevgeniju Levinu 2010.gada 22.aprīlī

Livanovičs: Par visām tām aritmētiskajām kalkulācijām viņi tagad lemj. Tāpēc, ka ir viedoklis, ka daži pavisam baidās un daži sliecas pavisam atteikties un atdot to visu jums par velti tikai par to pakalpojumu, kas ir saistīts ar montāžistiem.

Levins: Nu lai viņi tiek skaidrībā, lai tiek skaidrībā.

Livanovičs: Bet citi saka: nē, mēs tomēr tā centāmies, un Edgars patiešām tur īpaši centās.

Levins: Tā ir taisnība, taisnība.

Livanovičs: Tā kā viņi ar to vēl nodarbojas, ja.

Četras dienas vēlāk Levins piezvana Livanovičam un pārvaicā, kā risinās Daugavpils jautājums.

Telefonsaruna starp Andreju Livanoviču un Jevgeniju Levinu 2010.gada 26.aprīlī

Livanovičs: Tur, teiksim, tāda spiediena nav, lai gan cilvēki, protams, būtu pateicīgi, ja jūs tāmē viņiem ieliktu kādu rezervi.

Levins: Nu tad ieliksim, tikai sakiet, cik.

Livanovičs: Nu es ar viņiem kalkulēju tā: ja jums ir kaut kāds finansiāls izdevīgums no šiem noteikumiem...

Levins: Jā, jā, jā.

Livanovičs: Tad sadalīsim šo izdevīgumu. Tātad, ja tagad apmēram zināms, kāda tāme būs ar šādu tehnisko risinājumu salīdzinot ar to, ko viņi tur uz dullo gribēja rakstīt...

Levins: Jā, jā.

Livanovičs: Nu, nezinu, trešo daļu vai piekto daļu no tā. Skatoties, cik tur iznāk, bet lai tas vismaz izskatītos ar četrām nullēm.

Levins: Nu jā, tas ir pats par sevi saprotams. (..) Nu skaties, mums tur rīt bankā galīgā tāme būs vakarpusē, tāpēc es domāju, ka mēs kaut kad parīt jau iedosim kādu piedāvājumu.

To, ka jebkāda pateicība no kolēģiem, kas taisīja tehniskos noteikumus, tiks uztverta atsaucīgi, Levins nodod arī Dozorcevam. Kad par tehniskajiem noteikumiem viss ir izrunāts, Livanovičs pastāsta Levinam par politisko fonu, ko esot uzzinājis Vitkovskis. Kāds pilsētā valdošā režīma pārstāvis ar uzvārdu kā latviešu tautas varonim kuluāros klāsta, ka šos investorus negribot redzēt.

Daugavpils mērs tobrīd ir Jānis Lāčplēsis. Politiķa atklāsmes Levinam un Dozorcevam ir pārsteigums.

Telefonsaruna starp Jevgeniju Levinu un Andreju Dozorcevu 2010.gada 26.aprīlī

Levins: Mūsu nacionālais draugs, pats galvenais, jā...

Dozorcevs: Mhm.

Levins: ... pērkondārdoši visiem saka, ka visi, kas uziet, tikai ne šie. Vai nu tā ir kaut kāda spēle speciāli vai arī kaut kas cits.

Dozorcevs: Mhm.

Levins: Nu tu to vienkārši paturi galvā.

Dozorcevs: Bet dīvaini tas ir.

Levins: Nu, lūk, ziņoju.

(..)

Dozorcevs: Nu man ko, Vovam [Vladimiram] pajautāt? Nevajag?

Levins: Nu, manuprāt, Vovam pajautāt vispār būtu... Viņam būtu jāuztraucas par to. Gatavojamies tur, piķi no kabatas ņem laukā, bet te tādas lietas jādzird no cilvēkiem no malas.

Dozorcevs: Nu jā.

Levins: Tas ir labi vai slikti?

Dozorcevs: Nu varbūt tā ir politika.

Šis Vova jeb Vladimirs uzvārdā nosaukts netiek. Tomēr Dozorceva biznesa partneris ir Daugavpils spīdvejists un uzņēmējs Vladimirs Ribņikovs – abi tagad ir līdzīpašnieki holdingā, kam pieder pieci koģenerācijas uzņēmumi Daugavpilī, arī tādi, kas darbojas pirmās siltumcentrāles teritorijā. Savukārt ar Lāčplēsi Ribņikovu vieno mīlestība uz spīdveju un kopīgi ceļojumi.

2010.gada maija beigās “Daugavpils siltumtīkli” izlemj, ka siltumenerģiju pirmajai siltumcentrālei piegādās SIA “Cefus”, kurā Dozorcevs tobrīd ir valdes loceklis, bet vēlāk kļūst par īpašnieku.

Sazvanīts tagad, Dozorcevs apgalvo, ka neatceroties, ar ko viņš projekta ieviešanas laikā tikās. Leonīdu Esterkinu viņš pazīstot, tomēr kādu īpašu “Rietumu bankas” iesaistīšanos projektā Dozorcevs noliedz: “Šis projekts maksāja daudzus miljonus eiro. Un dabiski, ka nav iespējams šādu projektu īstenot bez bankas finansējuma. Tāpēc, jā, mēs vērsāmies dažās bankās. Rezultātā “Rietumu banka”, paldies jums liels, iedeva mums kredītu, kuru mēs joprojām atmaksājam laikā.”

Par sarunām ar Livanoviču Dozorcevs neko nezinot un aicina vērsties pie Levina. Savukārt Levins apgalvo, ka Livanovičs viņam tikai iedevis Vitkovska kā “Sadales tīkla” atbildīgās personas Daugavpilī uzvārdu, bet par finansēm neko neesot sprieduši: “Es Livanoviču zinu daudzus gadus. Mums sarunu ir bijis simts miljoni. Mazums, ko divas privātpersonas viena otrai saka.”

Jau tradicionāli saziņā ar “de facto” vēl nerunīgāks ir pats Andrejs Livanovičs: “Lai ietaupītu pats sev balss saites, es avansā jums pasaku – uz jebkuru jūsu jautājumu šodien, rīt, parīt, aizparīt atbilde ir viena: nav komentāru.”

Savukārt viņa līdzapsūdzētais, bijušais “Latvenergo” viceprezidents Aigars Meļko par pieslēgumu Daugavpils SC-1 un ar to saistītām sarunām ar Livanoviču neko daudz neatceroties: “Es taču neatceros, par ko vispār bija runa. Nu pirms cik gadiem tas bija... (..) Nu par daudziem pieslēgumiem ir nākuši runāt.”

Jānis Lāčplēsis (Latgales partija) šobrīd atkal ieņem vadošu amatu Daugavpils domē – viņš ir pirmais vicemērs. Ziņu par to, ka “Daugavpils siltumtīklu” siltumcentrāles Nr.1 iepirkumā būtu iesaistīta korupcija, Lāčplēsim neesot. “Varbūt pārrunas ir bijušas ar daudziem biznesmeņiem, bet es nekad nevienam neesmu piedāvājis neko nelikumīgu, un vienmēr manas darbības bija vērstas uz to, lai uzņēmums noslēgtu maksimāli izdevīgu līgumu priekš pilsētas iedzīvotājiem,” saka bijušais Daugavpils mērs. Savukārt to, ko par viņu runājuši koģenerācijas projektā iesaistītie uzņēmēji, Lāčplēsis nemaz negrib klausīties.