Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Populārā dzīvesstila un modes eksperte Maija Silova pret savu gribu kļuvusi par bitcoin spekulantu reklāmas upuri un viltus miljonāri. (Foto: Paula Čurkste/LETA)

Krāpnieki Maiju Silovu padara par viltus miljonāri 6

Sabiedrība
28. septembrī 05:40 2019. gada 28. septembrī 05:40
Elmārs
Barkāns
| Kas Jauns Avīze
Par Latvijas stila ikonu sauktā Maija Silova, ieguldot tikai 250 eiro, pāris mēnešos nopelnījusi trīs miljonus! Vienīgā liksta – tie ir salti meli, un Silova pret savu gribu kļuvusi par kriptovalūtas spekulantu reklāmas viltus seju.

Sociālos tīklus pārpludina "Bitcoins Revolution" vēstījumi, apgalvojot, ka, ieguldot pārsimt eiro bitkoinos, īsā laikā var kļūt stāvus bagāts. Turklāt krāpnieki nekaunas savus vārdus likt mutē īstām personām, publikāciju noformē viltus biznesa žurnālistikas stilā, uzdodot par portāla "Delfi" rakstu.

Izmanto viltus ekonomistu

“Mēs dzīvojam sarežģītos finansiālos laikos, un šis lēmums ir tas, ko cilvēki jau sen gaida. Nekad mums nav bijis iespējas ļaut cilvēkiem tik vienkārši pelnīt naudu un to uzkrāt tik īsā laika periodā,” – šāds teksts pierakstīts Silovai.

Vēl vairāk – blēži citē "Swedbank" galveno ekonomistu Ainaru Skubinu: “Šis ir jauns veids, ka palīdzēt iedzīvotājiem. Citas valstis to sauc par finanšu izrāvienu un plāno sekot mūsu pēdām.” Atliekot tikai ieguldīt 220 eiro, kas turklāt būšot apdrošināti. Protams, šāds darbinieks Swedbank nestrādā, un bankai ar šo projektu nav nekādas saistības.

Savus veiksmes stāstus atklāj arī parasti ierindas pilsoņi, tos ilustrējot ar krāšņām bildēm no neesošiem Facebook kontiem. Piemēram, kāda Aija ziņo: “Es vēl joprojām nevaru noticēt, ka tas viss tik vienkārši strādā. Investē tikai 250 eiro, bet atpakaļ saņem vairākus tūkstošus dažu dienu laikā. Kriptovalūta bitcoin un šī tirdzniecības platforma ir mani labākie atklājumi. Šobrīd es ceļoju Monako ar savu jauno automašīnu Bentley, kuru iegādājos no šajā tirdzniecības platformā nopelnītajām dividendēm.”

Sākumā šķita pēc 1. aprīļa

Pati Maija Silova "Kas Jauns Avīzei" teic: “Esmu informējusi savus sekotājus sociālajos tīklos "Facebook" un "Instagram" par šīm feika ziņām. Tekstuāli un konceptuāli šī viltus ziņa manā subjektīvajā vērtējumā ir tik fantasmagoriski absurda, ka to ir diezgan komplicēti uztvert nopietni.”

Iesākumā Silova pat nodomājusi, ka tas ir kāds pārpalikums no 1. aprīļa jokiem, tomēr secinājusi, ka tā ir krāpniecība un “lai ar šā jautājuma risināšanu nodarbojas attiecīgās jomas profesionāļi”.

"Swedbank" mediju attiecību speciālists Jānis Krops "Kas Jauns Avīzi" informē: “Lieki piebilst, ka vēstījums ir maldinošs, tāpat kā lapas adrese un mūsu zīmola izmantošana. Ainars Skubins nav "Swedbank" ekonomists. Šāda persona arī nav "Swedbank" darbinieks.”

Banka ir ziņojusi par šo viltus lapu, lai liegtu tai pieeju “izplatīšanas kanālos”. Vietā atgādinājums – ja manāt šādas aizdomīgas lapas, droši ziņojiet par tām uzraugošajiem dienestiem ("Facebook" vai informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai CERT).

Mistiskie darboņi

Viltus reklāmu būtība ir vienkārša – panākt, lai cilvēks, noticot ātrai un vieglai peļņai, uz grūti izsekojamu bankas kontu pārskaita vismaz 250 eiro. Un tad šī nauda vienkārši pazūd.
"Kas Jauns Avīze" centās sazināties ar "Bitcoin Revolution" darboņiem, taču neveiksmīgi. Vairākas reizes tikai pienāca pamācības, kur un kā jāpārskaita vismaz 250 eiro, lai sāktu pelnīt pasakainas summas. Ne firmas kontakti, ne amatpersonu vārdi netika atklāti, kā adrese norādīta: Vidzemes priekšpilsēta LV-1013. Un viss. Saziņai norādīts e-pasts, kurā izmantots Lietuvas laikraksta "Verslo Zinios" vārds. Pēc visa spriežot, krāpnieki darbojas no ārzemēm, un viņu pēdas (vismaz lētticīgajiem apmānītajiem) nav iespējams sadzīt.

Ik pa laikam vien saņēmām e-pastus, kuros uzstājīgi izskaidrots, ka laipnie darbinieki palīdzēs jums pārskatīt 250 eiro: Vēlamies vēlreiz interesēties, vai Jums ir skaidrs, kā pelnīt naudu, nospiežot vienu pogu, Netērējiet velti laiku un sāciet tieši tagad, Gribam zināt, vai esat saņēmusi naudu…

Kriptovalūtas ārpus kontroles

Runājot par pašām kriptovalūtām, "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops norāda: “Tas, kā tērēt savu naudu, ir katra personīgs jautājums. Ja kāds nolemj riskēt un ieguldīt kriptovalūtās, es ceru, ka tas vismaz notiek ar līdzekļiem, kas neapdraud personas finanšu stabilitāti, jo risks pazaudēt naudu ir augsts.”
Kriptovalūtu bīstamību rada gan to ļoti augstais svārstīgums, gan uzraudzības trūkums. Šai tikai digitāli pastāvošajai naudai nav uzraugošo iestāžu (kādas ir valstu centrālo banku reālajai naudai), kursi ir ļoti nestabili un pakļauti ļoti lielām subjektīvām svārstībām, ir ļoti augsts spekulāciju risks, līdz ar to ieguldījumi kriptovalūtās ir ārkārtīgi nedroši. Vienā brīdī kurss var liecināt par milzīgu peļņu, nākamajā jau par katastrofāliem zaudējumiem.

Tā kā kriptovalūtām nav centralizētas uzraudzības, tās kļūst par iekārojamām naudas atmazgāšanas vai terorisma finansēšanas nolūkiem. Ir sarežģītāk noteikt naudas izcelsmi un patieso adresātu.

“Ja ir vēlme izmēģināt laimi jaunās investīciju platformās, tad vismaz pārliecinieties Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) mājaslapā, vai šāda platforma vispār ir Latvijā reģistrēta un vai tā nav aizliegta,” piebilst Krops.

Neatgūstamas investīcijas

Arī FKTK vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Jansone atgādina, ka uz bitcoin un citām virtuālajām valūtām neattiecas ne Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, ne Finanšu instrumentu tirgus likums un citi.

Fiziskās vai juridiskās personas, kuras veic komercdarbību ar kriptovalūtas uzpirkšanu un izplatīšanu, netiek licencētas vai reģistrētas FKTK kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki. Bitcoin un tam līdzīgie instrumenti nav uzskatāmi arī par oficiālu valūtu vai likumīgu maksāšanas līdzekli.

Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas viedokli, FKTK norāda, ka patlaban bitcoin drīzāk ir uztverams kā līgumisks maksāšanas līdzeklis, kuru puses var izmantot kā maiņas līdzekli, lai iegādātos preces vai pakalpojumus, ja par to ir savstarpēji vienojušās un ir gatavas uzņemties riskus. FKTK jau jūlijā brīdināja par maldinošām tīmekļa vietnēm, kurās piedāvā riskantus ieguldījumu pakalpojumus.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns "Kas Jauns Avīzei" par minēto reklāmu ar Silovas vārda pieminēšanu izsakās īsi: “Šis nu būs kliedzošs krāpšanas mēģinājums arī bez kriptovalūtu pieminējuma.”

Riskēt gribētājiem viņš atgādina: “Kriptovalūtām, tajā skaitā "Bitcoin", nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa nevienā no Eiropas Savienības jurisdikcijām. No digitāla maka nozagtu kriptovalūtu praktiski nav iespējams atgūt.”

Izkrāpti vismaz 460 000 eiro

Valsts policija jau ne pirmo reizi brīdina nebūt lētticīgiem. Krāpnieki kriptovalūtu un arī akciju spekulācijās aicina piedalīties ne tikai internetā, bet arī pa telefonu.

Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa aprēķinājusi, ka cietušie jau tagad zaudējuši vairāk nekā 460 000 eiro, bet patiesais apmērs var būt daudz lielāks, jo ne visi vēršas policijā.
Zvanītāji uzdodas par finanšu speciālistiem, runā tikai krievu valodā un uzstājīgi piedāvā palīdzību, lai sāktu investīcijas interneta platformās, kas nemaz nav tiesīgas darboties Latvijā.
Krāpnieki izmantojuši telefona numurus, kas reģistrēti dažādās valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Portugālē, Itālijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Lielbritānijā, Vācijā, Rumānijā, Nīderlandē un citās valstīs).

Tie, kas notic, vairākos maksājumos pārskaita dažādas summas – pērk un pārdod akcijas, veic citas finanšu aktivitātes, kas rada iespaidu par peļņu, taču patiesībā naudu zaudē.

Zaudētās summas ir no 700 eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu. Lielākais blēžu guvums šogad bija no kāda liepājnieka 104 000 eiro apmērā, bet to pārspējusi kāda sieviete ar 150 000 eiro, kura naudu zaudējusi pagājušā gada beigās un Valsts policijā vērsās pēc vairākiem mēnešiem.

„Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”. “Par "Modernie meli" saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi""

Citi šobrīd lasa

Divas sievas un vīrs - precēta trijotne no ASV gaida ģimenes pieaugumu 8
Kad krīti, Dievs paliek apakšā roku. Saruna ar Helgu Dancbergu par viņas dzīves spilgtākajām lappusēm
Šī meitene izskatās ļoti skaista, ja vien nezina, ka viņa ir Argentīnas prezidenta dēls 7
Skatīt visus komentārus

Инсайдер: Елизавета II потеряла контроль над Букингемским дворцом

Михаил Боярский о своем здоровье: "Я достаточно старый и немощный человек"