Speciālisti droši, ka finanšu krīze būs: vai Latvija ir gatava tās triecienam?

Globālā ekonomika ir pārvarējusi biznesa cikla augstāko punktu un pašlaik atrodas izaugsmes palēnināšanās fāzē.

Arvien skaļākos toņos turpinās diskusija par to, kas pasauli sagaida tuvākajā nākotnē – recesija jeb krīze vai arī pašlaik vērojams tikai īslaicīgs vājuma periods ar sekojošu atsitienu un izaugsmes paātrināšanos.

Lai arī kopš iepriekšējās krīzes ir pagājuši vairāk nekā 10 gadi, Latvijā tās skarbās mācības joprojām nav aizmirstas, un sabiedrībā ir liela interese par to, kas gaidāms turpmāk, savās aplēsēs norāda Latvijas Banka.

Izmantojot tēlainu salīdzinājumu ar gadalaikiem, gan globālajā, gan Latvijas ekonomikā šobrīd esot iestājies rudens. Ziema noteikti būs, bet Latvijas Bankas eksperti tomēr norāda, ka ne tik barga kā iepriekšējā.

Skarbā patiesība par ekonomikas attīstību

Vispirms nedaudz teorijas. Ekonomikas attīstība ir cikliska – kāpumam seko izaugsmes sabremzēšanās un kritums jeb recesija.

Ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās parasti notiek dažādu nelīdzsvarotību dēļ – tās iespējamas dažādos sektoros, piemēram, kreditēšanā, nekustamā īpašuma cenu burbulī, darba tirgū u.c., pauž Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

“Pašlaik modeļi, kas analizē šādas nelīdzsvarotības, liecina, ka recesijas varbūtība ASV un eirozonā tuvāko divu gadu laikā ir pieaugusi līdz 60-65%. Piemēram, ja analizē vienu no būtiskākajiem faktoriem izaugsmes nodrošināšanai, nodarbināto skaitu, Vācijā, ASV, arī Japānā ir vēsturiski ļoti zems bezdarbs. Izaugsmei vienkārši sāk pietrūkt cilvēku, darbaroku,” Jauns.lv pauda eksperts.

Vai pamats bažām?

Gan jā, gan nē, apgalvo Strazds. Ekonomists uzsver, ka nelīdzsvarotības ekonomikā pašlaik ne tuvu nav tik lielas kā pirms 1929. gada “Lielās depresijas” ASV vai 2007.-2008. gada krīzes.

Amerikāņu investors Vorens Bafets skaidro 2008. gada finanšu krīzes iemeslus:

Līdz ar to ir pamats domāt, ka recesija, kad tā pienāks, būs salīdzinoši mērena, uzņēmumus un iedzīvotājus neskars tik smagi kā iepriekšējās krīzes.

Kādi tad faktori pašlaik nosaka globālās ekonomikas attīstību? “Pats būtiskākais vārds te ir nenoteiktība – pēdējos gados tā būtiski ietekmē pasaules ekonomiskās norises, un, diemžēl, pagaidām neizskatās, ka tuvākajā laikā kas mainīsies uz labo pusi. Ātra risinājuma nebūs ne breksitam, ne ASV un Ķīnas cīņai par ietekmi pasaulē, pēdējos mēnešos arī saasinājusies situācija ar naftas resursiem bagātajā Tuvo Austrumu reģionā,” piebilst ekonomists.

Kā sagatavoties krīzei un ko tā nozīmēs iedzīvotājiem?

Šādos apstākļos esot būtiski paveikt savus “mājasdarbus” gan Latvijā – tostarp reformu jomā, stiprinot cilvēkkapitālu, izglītības un veselības nozares, publisko pārvaldi –, gan arī visā Eiropā.

“Eiropas Savienībai (ES) būtu jāfokusējas uz jomām, kurās tā ir spēcīga, piemēram, tirdzniecībā un regulējumā, jāstiprina sava loma kā šo jomu lielvarai. Eiropai ir iespēja lielā mērā diktēt noteikumus citām valstīm, kas vēlas piekļūt ES tirgum ar pusmiljardu iedzīvotāju, kas ir starp turīgākajiem pasaulē. Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka eiro ir otra nozīmīgākā valūta pasaulē un izmantot tā sniegtās iespējas, piemēram, attīstīt Eiropā bāzētas maksājumu sistēmas,” norāda Strazds.

Attiecībā uz finanšu nozari – pasaules vadošās centrālās bankas šobrīd īstenojot tautsaimniecības izaugsmi atbalstošu monetāro politiku.

Tas attiecas arī uz Eiropu, kur Eiropas Centrālās bankas Padome ir apliecinājusi, ka šāda, atbalstoša politika tiks turpināta ilgāku laiku – kamēr vien inflācija pietuvosies mērķa līmenim (proti, tuvu, bet zem 2% cenu kāpums vidējā termiņā).

“Ko tas nozīmē uzņēmējiem un iedzīvotājiem? Arī turpmāk būs pieejama “lēta nauda”, kas paredz iespēju aizņemties naudu ar rekordzemām likmēm. Valstīm tas nozīmē iespēju pārfinansēt valdību parādu un tā iegūt papildu līdzekļus aktuālām vajadzībām. Taču nepieciešams atcerēties, ka agrāk vai vēlāk procentu likmes kāps, un tad ņemto aizņēmumu apkalpošana kļūs dārgāka,” norāda ekonomists.

Pašlaik Latvijā krīzes pazīmju nav, taču prognozēt nākotni ir grūti

“Latvijas mazā un atvērtā ekonomika nav atrauta no notikumiem pasaulē un eirozonā, kur ekonomikas izaugsme bremzējas. Lai arī tiešā veidā neesam iesaistīti ģeopolitiskajos saspīlējumos, mēs arī izjūtam šo pasaules noskaņu. Latvijā uz iepriekšējos gados spēcīgi augošās ekonomikas fona šogad izaugsme ir lēnāka, galvenokārt vājāka ārējā pieprasījuma un ārējās vides augstās nenoteiktības dēļ,” uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa.

Lai arī šobrīd Latvijā neesot saskatāmas krīzes pazīmes, tomēr pasaules notikumu virpuļi varot izvērsties arī par nelabvēlīgākiem, nekā šobrīd paredzams.

“Vienlaikus gan Latvijas ekonomika ir sabalansētāka nekā pirms 2008. gada globālās finanšu krīzes. Tas ļautu Latvijas ekonomikai būt mazāk jutīgai uz ekonomiska rakstura satricinājumiem nekā 2008. gadā,” piebilda Bērziņa.

“Toreiz straujo divciparu ekonomikas izaugsmi pavadīja arī divciparu nesabalansētības – inflācijas, nekutamā īpašuma cenu, tekošā konta deficīta un kreditēšanas “burbulis”. Šobrīd vērojama veselīga un tautsaimniecības izaugsmei atbilstoša inflācija ap 3%, tuvu sabalansētam tekošais konts un uz ienākumu pieaugumu balstīts nekustamā īpašumu cenu kāpums. Piesardzīgā kredītsaistību uzņemšanās ir ļāvusi ekonomikai būt tālu no iepriekšējiem pirmskrīzes privātā sektora parāda sloga “burbuļiem”. Turklāt esamība eirozonā pie šādiem lieliem globāliem saspīlējumiem Latviju ir sargājusi no ar nenoteiktību saistītām finanšu svārstībām, kā arī Eirosistēmas, tai skaitā Latvijas Bankas atbalstošās monetārās politikas īstenošana ļauj baudīt labvēlīgus kredītu piedāvājuma nosacījumus,” pauž speciāliste.

Bērziņa uzsver, ka augošas Latvijas ekonomikas apstākļos pašmāju darbi skatāmi nevis kā papildu naudas iepludināšana ekonomikā, bet kā iekšzemes nenoteiktības mazināšana un ekonomikas stiprināšana.

Prioritāšu augšgalā – izglītoti un veseli cilvēki

“Mūsu spēkos nav ietekmēt ārējās vides nenoteiktību, bet laicīga, uz skaidrām prioritātēm balstīta valsts budžeta pieņemšana un finanšu sfēras sakārtošana var uzlabot uzņēmēju noskaņojuma rādītājus un mazināt šķēršļus kreditēšanas jomā. Savukārt, neskatoties uz daudz sabalansētāku ekonomiku nekā iepriekšējā pirmskrīzē, joprojām dienaskārtībā ir ekonomikas pamatu stiprināšana – cilvēkresursi, investīcijas un inovācijas,” apgalvo ekonomiste.

Galvenie paveicamie darbi un iegūstamās vērtības esot izglītoti un veseli cilvēki – tātad izglītības un veselības reformas; produktīvas investīcijas, kas risinātu joprojām noturīgā un izaugsmi ierobežojošā darbaspēka trūkumu, it īpaši saglabājoties nelabvēlīgajām demogrāfiskām tendencēm Latvijā, kā arī konkurētspējīgi un zināšanu ietilpīgi produkti – tātad uzņēmējdarbības vide, kas veicina ieguldījumus modernās tehnoloģijās un zinātnē.

Jāatzīmē, ka, ekonomikai joprojām augot, ir labvēlīga situācija, lai vieglāk gan sociāli, gan politiski nekā krīzes laikā realizētu strukturālas pārmaiņas, piebilda Bērziņa.

Esam nodzīvojuši visilgākajā augšupejas periodā

Starp pazīmēm un faktoriem, kuri parasti ļauj prognozēt finanšu krīzes tuvošanos, šobrīd ir gana daudz pretrunu – ir pazīmes, kas liecina, ka būs, ir pazīmes, kas liek domāt par pretējo, apgalvo uzņēmējs, SIA “Primeks” izpilddirektors un ekonomists Jānis Ošlejs.

“Es personīgi šobrīd nespēju konkrēti pateikt – būs krīze, vai nebūs. Un nedomāju, ka kāds ir tiesīgs apgalvot, ka viņam tas ir zināms. Varu gan teikt, ka kapitālismā augšupejas periodi tik tiešām mijas ar lejupslīdi un mēs šobrīd esam nodzīvojuši vienā no visilgākajiem augšupejas periodiem mūsdienu ekonomikas vēsturē. Līdz ar to, šķiet loģiski, ka šiem laikiem ir jābeidzas ar krīzi. Kad tas pienāks un cik globāli izpaudīsies – neiespējami konkrēti pateikt,” pārliecināts ir speciālists.

Latvijā krīzi īpaši smagi izjustu celtniecības sektors

“Ja runājam par finanšu sektora iespējām šoreiz izsprukt cauri sveikā, tad no vienas puses, lielas reformas tajā gados pēc iepriekšējās krīzes, manuprāt, nav veiktas, taču ir izveidojusies daudz spēcīgāka Eiropas Centrālā banka. Tas ļauj cerēt, ka nākamā krīze finanšu sektoru skars salīdzinoši mazāk. Vēl, runājot par banku izredzēm, jāpiebilst, ka tās šobrīd ir labāk uzraudzītas nekā pirms 2008. gada, kas, protams, ir labvēlīgs faktors,” turpina eksperts, “Vai Latviju krīze skars mazāk? Manuprāt, noteikti. Galvenā pazīme valstīm, kuras piemeklē finanšu krīze ir liels tekošā konta deficīts, jeb tas, ka valsts importē daudz vairāk nekā eksportē, kas, bez šaubām nozīmē, naudas aizņemšanos. Līdz 2008. gadam, jeb tā dēvēto “trekno gadu” laikā Latvijā privātajos aizdevumos neprātīgi daudz aizdeva zviedru bankas – "Parex banka", kas aizņēmās naudu rietumu tirgos un aizdeva Latvijā kā kredītus, kas, kā zināms, radīja ārkārtīgi lielu nestabilitāti. Šobrīd Latvijai ir aptuveni sabalansēta ārējā tirdzniecība – mums nav nepieciešams aizņemties, lai nodrošinātu ikdienas patēriņu. Tas Latviju noliek nesalīdzināmi stabilākā situācijā nekā 2008. gadā. Tas ļauj cerēt, ka, ja drīz mūs piemeklē krīze, ir pamats domāt, ka Latvija cietīs mazāk nekā iepriekš.

Ekonomists piebilst, ka jebkurā krīzē visvairāk parasti cieš tie, kuri atkarīgi no finansējuma pieejamības. Latvijas gadījumā krīzes trieciens īpaši smagi varētu izpausties celtniecības jomā.

“Mūsu gadījumā tā ir celtniecības joma, kur teju viss notiek uz kredīta. Līdz ar to var paredzēt, ka arī nākamajā krīzē vislielākos zaudējumus varēs novērot tieši celtniecības sektorā. Citi sektori cietīs mazāk. Taču ir jautājums – cik cietīs eksportējošais sektors. Tas atkarīgs no tā, cik jūtama krīze būs citās Eiropas valstīs,” lēš speciālists.