Profesors Hazans: "Nav pazīmju, ka emigrācija apstāsies"

"Ja cilvēki aptaujās saka, ka plāno aizbraukt, un, ja apskatāmies pagātnē, mēs redzam, ka ir korelācija starp to, ko cilvēki plāno un ko izdara," skaidro eksperts.

Latvijā un Lietuvā ir bijuši līdzīgi emigrācijas apjomi, bet mazāki tie ir Igaunijā.

Profesors pauda viedokli, ka šobrīd "vājie palīdz stiprajiem".

"Tas nav atklājums, ka emigranti, kas strādā mītnes zemē, palīdz tautsaimniecībām, veido pievienoto vērtību, maksā nodokļus, valstis ir ieguvēji. Protams, mēs esam zaudētāji, jo zaudējam ekonomisko potenciālu, ko iegūst emigrantu mītnes zemes. No otras puses, mēs arī zaudējam demogrāfisko potenciālu. Abos gadījumos - vājš palīdz stipram. Mums demogrāfiskā situācija ir daudz sliktāka nekā Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā, un arī ekonomiskās attīstības līmenis ir daudz zemāks. Abās dimensijās mēs viņiem palīdzam," teica Hazans.

Profesors uzskata, ka bēgļu pieplūdums un uzņemšana ir "pilnīgi cits jautājums", un viņš par nepareizu sauc loģiku, ka bēgļi jāpieņem, jo daudz cilvēku zaudēti emigrācijā. Viņaprāt, patvēruma meklētāji nebūs cilvēki, kas varēs palīdzēt ekonomiskai tuvākajos gados.

Konferences atklāšanā uzrunu sacīja Dānijas vēstnieks Latvijā Hanss Brasks, aicinot runāt ne tikai par racionāliem argumentiem saistībā ar migrācijas procesiem, bet arī vērtībām. Jaunieši stāstīja par savu darba pieredzi citā Eiropas valstī, bet kāds sīrietis dalījās pieredzē par savu ceļu līdz Dānijai.

Jau ziņots, ka Dānijas Kultūras institūts Igaunijā, Latvijā un Lietuvā organizē diskusiju par Eiropas Savienības (ES) un Baltijas migrāciju konferences "Migrācija – bēgļi un nodarbinātība" ietvaros Rīgā, 10.un 11.decembrī.

Plānots, ka konference pulcēs Baltijas valstu NVO, pētniekus, ES pārstāvjus un parlamentāriešus, Baltijas valstu valdību pārstāvjus, kā arī cilvēkus, kurus interesē šī tēma, lai diskutētu par ES un migrāciju Baltijas valstu kontekstā.