Karstvīna svētki, portugāļu fado, lielā svētku balle Jelgavas pilī: ko darīt 12. un 13. decembrī?
Brīvdienu kultūras dzīve un brīvā laika pavadīšanas iespējas šajās brīvdienās lielākoties saistīta ar Ziemassvētku gaidīšanas laiku. Bet ir arī kultūras pērles, kuras nav saistītas ar ziemas saulgriežiem. Viena no tām ir portugāļu fado dīvas Carminho koncerti Berģos, Cēsīs un Ēdolē.
Pirms teju diviem mēnešiem galvaspilsētas intelektuāļus sajūsmināja Jaunā Rīgas teātra izrāde „Brodskis/Barašņikovs” ar krievu emigrācijas baleta zvaigznes Mihaila Barašņikova piedalīšanos. Nu Rīgā notiks dokumentālās filmas „Brodskis nav dzejnieks” pirmizrāde. Rādīs visu filmu, arī tos kadrus, ko izgrieza Krievijas cenzūra.
Savukārt tiem, kuri grib baudīt ziemas prieku un noskaņu, sestdien jādodas uz Sabiles Karstvīna svētkiem. Ziemassvētku sajūtu varēs izbaudīt arī mūzikas festivālā „Eiropas Ziemassvētki”, Nacionālā teātra koncertā „Gribu ziemu. Īsto!” un Ziemassvētku ballē Jelgavas pilī.
Daudz ko redzēt ir arī izstāžu zālēs – interesants porcelāns Porcelāna muzejā, igauņu plakāts Arhitektūras muzejā, ūdensrožu stāsti galerijā „Ilgais ceļš”, dabas formas keramikā Ogres muzejā un mākslinieka Ulža Rubeža pārcelšanās Liepājas muzejā.
1. Karstvīna svētki Sabilē
Sabilē sestdien, 12. decembrī, jau otro reizi notiks Karstvīna svētki. Tagad Latvijas vīndaru un vīnogu galvaspilsētā Vīna svētkus varam svinēt ne tikai vasarā, bet arī ziemā.
Svētku apmeklētājus, visas dienas garumā, sagaida īpaši silta un aizraujoša programma. Svētki tiks atklāti pulksten 12.00, bet vēl pirms tam norisināsies dažādas aktivitātes gan Sabiles sporta centrā, gan pilsētas laukumā. Vīna baudītājus priecēs vīna tirdziņš, bet ziemas labumu meklētājus amatnieku tirdziņš. Būs iespēja piedalīties dažādās darbnīcās.
Dienas vidū svētku apmeklētājus sasildīs zumbas dejas un piedalīšanās orientēšanās skrējienā. Kā jau Karstvīna svētkos pienākas, būs arī karsto dzērienu degustācija.
Svētki noslēgsies ar pasakaino gājienu „Nesam gaismiņu eglītei”, Lielās egles iedegšanu un svētku balli kopā ar grupu „Pūres muzikanti”.
Programmā: pulksten 11.00 sāks darboties Vīna un amatnieku tirdziņš, kā arī Haskiju suņu parks pilsētas centrā; pulksten 13.00 – grupas „Exodus in Venia” koncerts luterāņu baznīcā; pulksten 13.30 – zumbas dejas pilsētas centra laukumā; pulksten 15.30 – teatralizēta ziemas modes skate „Muskatrieksts” pilsētas centrā; dažādās pilsētas vietās darbosies lupatiņu, kreppapīra un piparkūku darbnīcas; pulksten 16.30 – pasakains gājiens „Nesam gaismiņas eglītei”; pulksten 17.00 – Lielās egles iedegšana kopā ar mūziķi Robertu Pētersonu un studijas „Dziesmu skola” solistiem un kolektīviem; pulksten 21.00 – Svētku balle ar „Pūres muzikantiem” (biļešu cena: 4 eiro).
Šie ir tikai daži pasākumi no 2. Karstvīna svētku plašās programmas. Sīkāk internetā: www.sabile.lv .
2. Portugāļu fado dīva Carminho Berģos, Cēsīs un Ēdolē
Piektdien, 11.decembrī, pie pašas Rīgas robežas, Berģu kultūras namā (Brīvības gatvē 455), pulksten 20.00, sestdien, 12. decembrī, pulksten 19.00 Vidzemes koncertzālē „Cēsis” un svētdien, 13.decembrī, pulksten 16.00 Ēdoles pilī uzstāsies portugāļu fado mūzikas zvaigzne Carminho.
Carminho (īstajā vārdā Maria do Carmo Carvalho Rebelo de Andrade) ir portugāļu fado un populārās mūzikas dīva. Viņa tiek uzskatīta par vienu no talantīgākajām un oriģinālākajām savas paaudzes fado dziedātājām, kuras mūzika aptver gan tradicionālo, gan mūsdienu fado. Carminho repertuārā jūtama arī portugāļu tautas mūzikas, brazīļu populārās mūzikas, džeza, popa un roka ietekme un noskaņa.
Pati dziedātāja vēsta, ka fado ir viņas liktenis, kas ir licis saprast, kas viņa ir par cilvēku. 2009. gadā dziedātāja izdeva albumu „Fado”. Šis bija tāds fado, kas viņai piederējis jau kopš agras bērnības, kad klausījusies savu vecāku ierakstos un bijusi lieciniece dažādu fado mūzikas pārstāvju sanākšanai kopā pašu mājā, kā rezultātā jau pusaudzes gados pati sākusi uzstāties.
Ar fado palīdzību Portugāle gluži vai pakļāvās Carminho balsij un tas palīdzēja viņas talantam nokļūt tālāk pasaulē. 2011.gadā dziedātāja uzstājās lielākajās Eiropas galvaspilsētās, tajā skaitā arī Parīzē, UNESCO galvenajā mītnē, ceremonijas ietvaros, lai prezentētu fado kā pasaules mantojuma kandidātu. Fado mūzikas dīva Carminho jau vairākkārt ir koncertējusi Latvijā, un arī šī gada nogalē viņa atgriezīsies ar savām labākajām un jaunākajām fado dziesmām.
Biļešu cena: Berģos 16 - 30 eiro, Cēsīs 7 - 20 eiro, Ēdolē 75 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.livefest.lv .
3. Festivāls „Eiropas Ziemassvētki”
Rīgas koncertzālēs un baznīcās iesākas ikgadējais festivāls „Eiropas Ziemassvētki”, kas turpināsies līdz 30. decembrim. Tā laikā klausītājiem tiks piedāvāta iespēja svētku noskaņu izbaudīt Baha, Haidna, Mocarta un citu klasiķu dzīvespriecīgajā mūzikā. Festivālā skanēs arī Ziemassvētku dziesmas džeza ritmos un tradicionāli krāšņi jaungada koncerti. Festivālā kopā ar mūsu atzītiem mūziķiem uzstāsies arī pasaules vadošie solisti un diriģenti. Programmā:
* ceturtdien,10.decembrī, pulksten 19.00 Rīgas Kongresu namā festivālu atklās vokālā grupa „Framest” un Latvijas Radio bigbends koncertprogramma, kurā līdz ar iemīļotām Ziemassvētku melodijām, kas skanēs gan a cappella versijā, gan tiks izgaismotas krāšņos instrumentu tembros, iekļauti arī džeza standarti. Kocertā skanēs arī kompozīcijas no vokālās džeza grupas „ New York Voices” repertuāra. Biļešu cena: 7 - 25 eiro;
* piektdien, 11.decembrī, pulksten 19.00 Lielajā ģildē itāļu vijolnieks Enriko Onofri kopā ar orķestri „Sinfonietta Rīga” atskaņos Volfganga Amadeja Mocarta, Čārlza Evisona, Jozefa Martina Krausa, Džovanni Paizjello un Jozefa Haidna skaņdarbus. Biļešu cena: 10 - 30 eiro;
* sestdien. 12. decembrī, pulksten 19.00 Spīķeru koncertzālē trio „ART-i-SHOCK” muzicējošās dāmas – čelliste Guna Šnē, pianiste Agnese Egliņa un sitaminstrumentāliste Elīna Endzele - koncertā „Ziemassvētku tango” izpildīs Riharda Dubras, Marinas Gribinčikas, Agnetas Krilovas, Lindas Leimanes un Astora Pjacollas skaņdarbus. Biļešu cena: 10 eiro;
* piektdien, 18.decembrī, pulksten 19.00, Lutera (Torņakalna) baznīcā Jozefa Haidna oratoriju „Pasaules radīšana” izpildīs Elīna Šimkus (soprāns), Lotārs Odiniuss (tenors),
Rihards Mačanovskis (bass), Rīgas Doma zēnu koris un orķestris „Sinfonietta Rīga”. Biļešu cena: 12 eiro;
* svētdien, 19. decembrī, pulksten 19.00 Spīķeru koncertzālē programmā „Vīns un mūzika. Spānija” spāņu dziesmas, ārijas un melodijas no sarsuelām izpildīs Ieva Prudņikovaite (mecosoprāns) un Fēlikss Zakrevskis (klavieres). Biļešu cena: 25 eiro;
* otrdien, 22. decembrī, pulksten 19.00 Rīgas svētā Jāņa baznīcā koncertā „Ziemassvētku gaisma” Jolanta Strikaite - Lapiņa (soprāns), Kristīne Adamaite (ērģeles) un Rīgas Saksofonu kvartets atskaņos Johana Sebastiāna Baha, Dītriha Bukstehūdes, Luija Kloda Dakēna, Riharda Dubras, Sezāra Franka, Filipa Nikolai, Georga Pelēča un Imanta Zemzara skaņdarbus. Biļešu cena: 10 eiro;
* trešdien, 23. decembrī, pulksten 19.00 Spīķeru koncertzālē koncertciklā „Ielūdz Arturs Maskats” notiks sarunas par mākslu, dzīvi un mūziku, kuras izpildītāji netiek atklāti. Šī koncertcikla īpašā viešņa būs režisore Māra Ķimele. Biļešu cena: 15 eiro;
* sestdien, 26. decembrī, pulksten 19.00 Rīgas Domā kontrtenors Sergejs Jēgers, Diāna Jaunzeme (ērģeles) un Jānis Porietis (trompete) atskaņos Sezāra Franka, Georga Frīdriha Hendeļa Džūlio Kačīni, Henrija Pērsela un Kamila Sensānsa mūziku programmā „Ave Maria”. Biļešu cena; 15 eiro;
* svētdien, 27. decembrī, pulksten 19.00 Mazajā ģildē programmā „Ziemassvētki sveču gaismā” uzstāsies klavieru kvartets „RIX”. Biļešu cena: 10 eiro;
* trešdien 30. decembrī, pulksten 19.00 Lutera (Torņakalna) baznīcā festivāls noslēgsies ar Johana Sebastiāna Baha Ziemassvētku oratorijas fragmentu atskaņojumu, ko izpildīs Elīna Šimkus (soprāns), Helēna Lepalāna (mecosoprāns), Olivers Kūziks (tenors), Kalvis Kalniņš (baritons), Latvijas Radio koris un „Sinfonietta Rīga”. Biļešu cena: 12 eiro.
Biļetes nopērkamas „Biļešu paradīzes” tīklā. Sīkāk internetā: www.eiropasziemassvetki.lv.
12. decembrī Spīķeru koncertzālē izskanēs “Ziemassvētku tango”
4. Ziemassvētku balle Jelgavas pilī
Šogad jau 30. reizi sestdien, 12. decembrī, pulksten 20.00 Jelgavas pilī ar plašu programmu un atzītu mākslinieku dalību notiks Ziemassvētku balle, kas kļuvusi par ievērojamu notikumu Latvijas ziemas pasākumu kalendārā un katru gadu pulcina vairāk nekā 500 viesu pavadīt neaizmirstamu nakti krāšņā ballē lielākajā baroka pilī Baltijā.
Jelgavas pils Ziemassvētku balle tiks atklāta Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā ar polonēzi pirms lielās egles iedegšanas, kam sekos kontrtenora Sergeja Jēgera priekšnesums. Turpinājumā skanēs valšu karaļa Johansa Štrausa valši Jelgavas bigbenda izpildījumā, kas priecēs visus dejotgribētājus ar elegantu balles mūziku un grupa „Bellaccords” ar mūzikas pērlēm gan pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu noskaņā, gan mūsdienīgiem deju hitiem visas nakts garumā.
Ar kamerkoncertiem Koncertzālē uzstāsies Sergejs Jēgers, priecēs vijolniece Inta Broka, grupas „Bellaccords” un sieviešu koris „Liepa”. Dejot būs iespējams ne tikai aulā, bet arī Vītņu kāpņu vestibilā, kur muzicēs grupa „Le Petit Paris” ar solisti Diānu Pīrāgs. Dejas, kā ierasts, notiks arī publikas iemīļotajā Spoguļzālē, kur spēlēs Ēriks Palkavnieks un muzikālā apvienība „A’ pie mums Jelgavā”.
Piesātinātos nakts notikumus izrotātajā un izgaismotajā pilī trīs stāvos papildinās dažādas mazas svētku izklaides – loterijas, atrakcijas, laimes liešana un radošas meistardarbnīcas. Tāpat viesu priekam uzstāsies starptautiskās klases sporta deju pāris Artūrs Freimanis un Žaklīna Sola, bet ar maģiskiem trikiem pārsteigs iluzionists Mr. Fox. Atzīmējot balles trīsdesmitgadi, pasākuma apmeklētāji varēs iejusties balles atmosfērā pirms 30 gadiem atmiņu bufetē „Vintage 86”. Būs iespēja arī iepazīt pasaules baļļu vēsturi caur retrospektīvu īsfilmu.
Balle tiks ieturēta akadēmiskā garā un pils romantiski senatnīgā gaisotnē. Ieeja tikai vakartērpos: kungiem tumšs uzvalks, dāmām – garā vakarkleita. Biļešu cena: 25 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.llu.lv.
5. Nacionālā teātra Ziemassvētku koncerts „Gribu ziemu. Īsto!”
Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē piektdien, 11.decembrī, pulksten 18.30, kā arī sestdien un svētdien, 12.un 13.decembrī, pulksten 13.00 un 18.30 notiks svētku izrādes – koncerta „Gribu ziemu. Īsto!” pirmās izrādes.
Koncertam „Gribu ziemu. Īsto!” nav viena autora, tas ir visu izrādē iesaistīto aktieru radošs kopdarbs, kurā katrs ieliek savu personisko pieredzi un piedzīvojumus. Jau tradicionāli Nacionālā teātra svētku uzvedumu projektā iesaistās arī mūziķis un dziedātājs Kārlis Kazāks un gaismu māksliniece Lienīte Slišāne. „Īsto” izrāžu sērijā ir tapušas izrādes „Īstie Ziemassvētki”, „Īstie Jāņi” , „Īstais teātris” un “Īstā bērnība”.
Koncerta anotācijā tā autori raksta: „Gribu ziemu. Īsto. Tu arī? Nāc pie mums un ķersim TO īsto sajūtu kopā! Var pikoties, ja ir sniegs. Var slidot, ja ir ledus. Var šļūkt pa kalnu, ja ir plēve. Var sūkāt lāsteku. Viskautko var! Ja tikai gribās. Mums gribās ziemu! Īsto!” Vairāk dziedāsim, nekā pikosimies, teic izrādes autori.
Uzvedumā piedalās: Jānis Vimba, Kristaps Ķeselis, Mārtiņš Egliens, Marta Grase, Agnese Cīrule, Ilze Blauberga, Mārtiņš Brūveris, Jānis Āmanis, Ģirts Liuziniks, Raimonds Celms, Uldis Siliņš, Arturs Krūzkops un Kārlis Kazāks.
Nākamās izrādes 19., 20. un 26. decembrī. Biļešu cenas: 15 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.teatris.lv.
6. Pasaules pirmizrāde dokumentālajai filmai „Brodskis nav poēts”
Rīgas kinoteātrī „Splendid palace” sestdien, 12.decembrī, pulksten 15.00 notiks dokumentālās filmas „Brodskis nav poēts” Eiropas pirmizrāde.
Filma tika uzņemta, svinot krievu dzejnieka un politiskā emigranta Josifa Brodska 75. dzimšanas dienu un 20 gadus, kopš dzejnieks aizgājis mūžībā. Projekta autori ir Krievijas telekompānijas „ProfMedia TV” prezidents Nikolajs Kartozija un politiskais korespondents, televīzijas kanāla „Doždj” producents Antons Želnovs. Rīgā pirmo reizi filma tiks demonstrēta pilnā apjomā, kā to bija iecerējuši autori.
1972. gada 4. jūnijā, kad lidmašīna ar Josifu Brodski tajā pacēlās virs Pulkovas lidostas Maskavā, beidzās viņa vispārzināmā biogrāfija un sākās dzīve, par kuru viņa dzimtenē gandrīz nekas nebija zināms. Amerikas Savienotās Valstis, Itālija, Zviedrija, Somija - filmas veidotāji dodas pa pēdām vienam no lielākajiem ceļotājiem starp krievu rakstniekiem. Pirmo reizi skatītāji varēs iepazīt dzejnieka Amerikas arhīvu: vairāk nekā 100 privātu fotogrāfiju, iepriekš neredzētas uzstāšanās un intervijas, dzejnieka draugu uzņemtus mājas video, personīgās vēstules, Brodska nopratināšanas materiālus, slimības vēsturi, nepublicētos dzejoļus, saraksti ar Henriju Kisindžeru un Edvardu Kenediju, vecāku mēģinājumus pārcelties uz dzīvi ASV.
„Mūsu galvenais mērķis bija atspoguļot, kā izveidojās tas Brodskis, kuru pazina Rietumos, - viņa pārtapšanu no padomju emigranta par pasaulslavenu rakstnieku un sabiedrisko darbinieku. Dzejnieks Česlavs Milošs reiz Brodski salīdzināja ar gigantisku baroka arhitektūras ēku. Mēs tikai mēģinājām radīt labāku priekšstatu par to,” izsakās Antons Želnovs.
Tas ir stāsts par cilvēku, kurš visiem apliecināja savu pasaules konstitūciju. Stāsts par Ļeņingradas zēnu, kurš vēlējās kļūt par pasaules dzejnieku. Un par tādu arī kļuva.
Nākamās kinoizrādes: svētdien, 13.decembrī, kā arī nākamajā nedēļas nogalē – 19. un 20. decembrī pulksten 15.00. Biļešu cenas: 6,50 eiro (studentiem – 4,50 eiro, studentiem un pensionāriem – 3,50 eiro). Sīkāk internetā: www.splendidpalace.lv .
7. Izstāžu ceļvedis: igauņu kultūras plakāts, dabas formu arhitektūra un ūdensrožu ceļi
* Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju ielā9/11, Vecrīgā, Jāņa sētā) līdz nākamā gada 31. janvārim skatāma Latvītes Mednieces personālizstāde „Darbi”. Latvīte Medniece (1924) ir radījusi spilgtu un latvisku vaibstu Latvijas mākslā. Viņa izkopusi virtuozu rokrakstu, radot neskaitāmas mitoloģisku tēlu kompozīcijas, strādā ar mālu, šamotu un porcelānu. Viņas darbos jaušams rotaļīgums un spēle – gan ar materiālu, gan tēmu. Gluži kā latviskajā dzīvesziņā, te cieši un organiski savijas sadzīviskais ar sakrālo, folklora ar kristīgo. Sīkāk internetā: www.porcelanamuzejs.riga.lv.
* Rīgas mākslas galerijā „Ilgais ceļš” (Ģertrūdes ielā 60) līdz 16. decembrim ir skatāma mākslinieces Aijas Bāliņas izstāde „Ūdensrožu vakara stāsti”. Māksliniece gleznās tver savas ziedu izjūtās, kas radušās šovasar – Latvijā, Holandē un Francijā. Aija Bāliņa dzimusi Rīgā 1959. gadā, absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Gleznotāja, dizainere, mākslas pedagoģe, ap 2000. gadu, sākot piedalīties starptautiskos mākslas plenēros, savu glezniecības stilu strauji mainīja, pārejot no klasiski akadēmiskā uz brīvi emocionālu impresionismu. Sīkāk internetā: www.draugiem.lv/ilgaiscels .
Aijas Bāliņas izstāde „Ūdensrožu vakara stāsti” galerijā „Ilgais ceļš”
* Latvijas Arhitektūras muzejā (Mazajā Pils ielā 19, Vecrīgā) līdz 8. janvārim skatāma izstāde „Igaunijas kultūras plakāts 2015”. Katru otro gadu par labāko Igaunijas kultūras plakātu tiek rīkots konkurss, kas rezultē izstādē, kura vispirms skatāma Hāpsalā, bet pēc tam sāk savu ceļu pa Igauniju un ārvalstīm. Šī ir iespēja gūt lielisku pārskatu par Igaunijas kultūras dzīves dažādajiem notikumiem un to atšķirīgajām vizuālajām identitātēm, kā arī, caur katra autora individuālo rokrakstu tvert laika atspulgu. Kaut gan izstādē redzam darbus, kas tapuši pēc dažādiem radošajiem principiem, dizaina tehnikām un, kurus veidojušas atšķirīgas paaudzes, kopumā tie veido vienotu veselumu – Igaunijas plakātu. Sīkāk internetā: www.mantojums.lv .
Igaunijas kultūras plakāts Latvijas Arhitektūras muzejā
* Ogres Vēstures un mākslas muzejā līdz nākamā gada 10.janvārim skatāma keramiķes Diānas Verneras izstāde „Dabas formu arhitektūra”. Šai izstādei radītie darbi tapuši pēdējo divu gadu laikā, turpinot iepriekšējās izstādes „Faktūras” ideju un turpina dabas tēmu. Māksliniece aicina iepazīt ne tikai keramikas, bet arī citu materiālu daudzveidību, priecāties par krāsu, līniju un faktūru spēlēm. Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv .
Diānas Verneras izstāde „Dabas formu arhitektūra” Ogres muzejā
* Liepājas muzeja Mazajā zālē piektdien, 11. decembrī, pulksten 17.00 atklās Ulda Rubeža personālizstādi „Pārcelšanās”. Mākslinieks izstādē apmeklētājus aicina iepazīt mākslinieka pārradītu telpu, būt par notikuma aculieciniekiem un līdzdalībniekiem, sapludinot robežas un nodrošinot pārcelšanos neikdienišķajā. Uldis Rubezis 1977. gadā beidzis Liepājas mākslas vidusskolu, 1989. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas tēlotājmākslas specialitātē, bet pašlaik izglīto topošos māksliniekus Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā. Izstāde skatāma līdz 24. janvārim. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv .