Straube: "Neredzu sevi ilgstošā darbā LU rektora amatā"

Straube uzsvēra, ka lielāku gandarījumu viņam sagādā pētniecība, kas prasa "daudzas stundas arhīvā, lasot avotus, kā arī kontakti ar studentiem, pasniedzot Latvijas jauno laiku vēsturi".

Viņaprāt, nākamajam LU rektoram jābūt universitātes "patriotam", un viņš ir skeptisks pret rektoru, kas ievēlēts no ārpuses. "Mums tomēr ir savas tradīcijas, un savi cilvēki vislabāk māk tās respektēt un attīstīt tālāk. Es vairāk esmu par to, ka rektors tiek ievēlēts no pašu vidus, jo tas dod perspektīvu akadēmiskajam personālam kādreiz sasniegt šo augstāko akadēmiskās dzīves pakāpi," norādīja Straube.

"Godīgums un LU patriotisms - tām jābūt rektora galvenajām īpašībām," uzsvēra rektora pienākumu izpildītājs.

Straube, kurš kopš 30.augusta ir LU rektora pienākumu izpildītāja amatā, par savu svarīgāko uzdevumu izvirzījis LU "dežūrmenedžēšanu" līdz jauna rektora ievēlēšanai, kas, viņaprāt, ir "virsuzdevums".

"Vēlos veiksmīgi sakārtot rektora vēlēšanu procesu, lai rektors tiktu ievēlēts korekti un nerastos strīdīgas situācijas, kādas tikko piedzīvojām. Līdz ar to pēc kāda laika es varēšu atgriezties savā ierastajā vidē kā mācībspēks savā mīļajā Vēstures un filozofijas fakultātē un strādāt ar studentiem," sacīja Straube.

Par jauno rektora vēlēšanu nolikumu Straube skaidroja, ka "pašlaik viss virzās uz priekšu pat labāk nekā sākotnēji plānots". Satversmes sapulces nolikumā tiek izstrādātas izmaiņas, pauda Straube.

"Ļoti daudz kas jau ir paveikts, tamdēļ drīz varētu būt skaidrs, kad varēsim nozīmēt ārkārtas Satversmes sapulces sasaukšanu, kurā tiks pieņemti jaunie grozījumi, kas padarīs rektora vēlēšanu procesu skaidru. Tad kad šīs izmaiņas tiks akceptētas, uzreiz varēsim sākt domāt par rektora vēlēšanu izsludināšanu un jaunas ārkārtas Satversmes sapulces sasaukšanu," norādīja rektora pienākumu izpildītājs.

Kā ziņots, valdība 27.augustā pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt LU rektoru Indriķi Muižnieku amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Reaģējot uz valdības lēmumu, darbu uzteica augstskolas Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, bet abi prorektori - Ina Druviete un Valdis Segliņš - paziņoja, ka nekavējoties izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs.

Prasot atcelt valdības izdoto administratīvo aktu, Muižnieks ir vērsies Administratīvajā rajona tiesā. Viņš arī lūdzis noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai, kas nozīmētu, ka līdz strīda izšķiršanai pēc būtības LU nevarētu tikt pie jauna rektora. Tāpat viņš apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot Augstskolu likumā noteikto ierobežojumu viņam atkārtoti piedalīties LU rektora vēlēšanās.

Arī LU iesniedza pieteikumu tiesā pirms valdības sēdes 26.augustā par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu apstiprināts augstskolas rektors Muižnieks, izdošanu un pagaidu noregulējuma piemērošanu. Savukārt nākamajā dienā tiesā tika saņemts pieteikuma papildinājums, kurā lūgts atzīt par prettiesisku un atcelt Ministru kabineta 2019.gada 27.augusta lēmumu neapstiprināt LU rektora amatā profesoru Muižnieku.

2.septembrī, tika saņemta Administratīvās rajona tiesas atbilde, kurā teikts, ka LU prasību par Ministru kabineta lēmumu Muižnieka jautājumā tika atstāta bez virzības, piedāvājot novērst pieteikumā konstatētos trūkumus. Tiesas pārstāve Ilze Butkus skaidroja, ka LU līdz 30.septembrim tiesā var iesniegt trūkstošos dokumentus, tostarp saistībā ar pilnvarojumu. Ja tie netiks novērsti, pieteikums skatīts netiks.

Straube gan paziņoja, ka pieteikums ar kuru tika apstrīdēts valdības lēmums rektora amatā neapstiprināt Muižnieku "paliks kā nepilnvērtīgs un netiks pilnveidots". Muižnieks gan reaģējot uz Straubes paziņojumu sacīja, ka "Tiesāties par rektora apstiprināšanas jautājumu būtu visas LU saimes interesēs, nevis tikai manās".