Latvijas dzejnieki: LMA rektors sarunās par Dzejas katedras izveidi šķiet nopietni ieinteresēts
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors Kristaps Zariņš sarunās ar Latvijas dzejniekiem par Dzejas katedras izveidi šķiet nopietni ieinteresēts, stāstīja idejas aizstāvis Raimonds Ķirķis.
Vakar Latvijas dzejnieki tikās ar akadēmijas rektoru, lai pārrunātu ideju par Dzejas katedras izveidošanu LMA. Ķirķis sacīja, ka tikšanās notika Dzejas katedras aizstāvju rīkotās "Dzejnieku diskotēkas" ietvarā, tādēļ detalizētas sarunas neesot izdevušās, tomēr dzejnieki nolasīja savu manifestu un "Zariņš izskatījās nopietni ieinteresēts Dzejas katedras izveidē".
Iepriekš Ķirķis pastāstīja, ka "Dzejnieku diskotēkas" ietvaros idejas aizstāvji vāks parakstus par atbalstu katedras dibināšanai. Vaicāts, vai savāktos parakstus idejas autori plāno iesniegt rektoram, Ķirķis sacīja, ka "tas ir vairāk kā žests".
"Mēs aicinām tādā veidā cilvēkus izrādīt savu gribu un skatīties, cik daudz cilvēku šo atbalsta. Ja akadēmijas rektors prasīs iesniegt, tad izmantosim parakstus kā faktu atbastam," skaidroja Ķirķis.
Ķirķis sacīja, ka pēc rektora šķietami paustā atbalsta nopietnas sarunas paredzētas vēlāk.
Kā ziņots, ideja par Dzejas katedras dibināšanu radusies pirms aptuveni 100 gadiem, kad Rainis aicināja dzejnieku Eiženu Bergu kļūt par šādas Dzejas katedras vadītāju. Tajā laikā akadēmija neatbalstīja šādu ideju, tāpēc katedras izveide nerealizējās, klāstīja Ķirķis.
"Nesen bija Bergam veltīta izstāde un pētnieku grupa, meklējot materiālus arhīvos, atrada šo ideju par Dzejas katedru kā daļu no LMA. Tā kā šogad akadēmija svin simtgadi, nolēmām aicināt akadēmiju un tās rektoru apsvērt ideju par tādas katedras dibināšanu šogad," skaidroja Ķirķis.
Zariņš stāstīja, ka pieļauj iespēju, ka akadēmijā varētu izveidot Dzejas katedru. Rektors pavēstīja, ka akadēmijā ir humanitāro zinātņu katedra, kur pasniedz gan filozofiju, gan svešvalodas, kā arī semiotiku, ētiku un estētiku, tāpēc viņš neizslēdz iespēju arī par Dzejas katedras izveidi.
"Pašreizējā laikmetā rodas dažādas neformālas un reizē pārsteidzošas idejas un domas. Droši vien tas ir jauno garīgo prātu risinājums, lai aktualizētu dzeju un sekmētu sabiedrības vēlēšanos domāt par dzeju un kultūru," sacīja Zariņš.
"Tie ir gaiši prāti, kuri tiešām domā par kultūru. Vai Dzejas katedra būs akadēmijā, vai būs pieejama virtuāli, tas drīzāk ir organizatorisks jautājums. Svarīgākais jau ir doma," pastāstīja Zariņš.
