Ašeradens apmulsis: JKP iebildumi budžeta sarunās nākuši pilnīgi negaidīti
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) iebildumi par Liepājas cietuma būvniecības termiņiem budžeta sarunās šodien nākuši pilnīgi negaidīti, norādīja politiķis Arvils Ašeradens (JV).
"Esmu apmulsis, un ir ļoti žēl, ka tā noticis. Ļoti daudz cilvēku divas nedēļas strādāja, lai saliktu budžetu. Vakar vakarā likās, ka vienošanās ir, ka cietumu ceļ 2022.gadā. Bet šodien pilnīgi negaidīti pateikts, ka cietums jāceļ 2021.gadā. Mēs, ņemot vērā visu situāciju ar būvniecību, īsti tam neredzējām pamatu. Ļoti žēl, ka situācija izvērtās tā," pauda politiķis.
Saeimas deputāts skaidroja, ka JKP prasība par minimālās algas un neapliekamā minimuma celšanu daļēji tikusi atbalstīta. "Par minimālās algas celšanu 2021.gadā panācām vienošanos, tas nebija viegli. Arī par neapliekamo minimumu panācām vienošanos. Visas partijas veica iespaidīgus kompromisa soļus, lai panāktu rezultātu," uzsvēra Ašeradens.
Politiķis pauda cerību, ka partneri atgriezīsies pie kompromisu galda, jo laika vēl esot pietiekami daudz. Ašeradens gan piebilda, ka būtu bijis ļoti svarīgi, lai valdība sekotu grafikam un pieņemtu "budžeta rāmi". "Vēl laiks ir, strādāsim," solīja poliķis.
Uz jautājumu par to, vai JKP iebildumi būtu jāuztver kā trauksmes zvans valdības stabilitātei Ašeradens atbildēja noraidoši. "Mums ir jārēķinās, ka mums koalīcijā četri partneri ir sadarbīgi un kompromisu meklējoši, bet viens ir tāds spurains ezis," situāciju valdībā vērtēja politiķis.
Kā ziņots, nesaskaņu dēļ par Liepājas cietuma celtniecības termiņiem valdība piektdien līdz nākamajai nedēļai atlika lemšanu par papildu resursu novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem.
Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika pieteikti divi jautājumi - Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums par papildus pieejamajiem līdzekļiem 2020.gadā, kā arī Tieslietu ministrijas ziņojums par Liepājas cietuma celtniecību.
Pirms lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu prioritārajiem pasākumiem, ministri vienojās slēgtā sēdē izskatīt jautājumu par Liepājas cietuma būvniecību. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka ministriem bijušas nesaskaņas par cietuma būvniecības sākšanas termiņu - sākt būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam.
No šī jautājuma virzības lielā mērā ir atkarīgs, cik daudz līdzekļu 2020.gadā varētu novirzīt ministriju prioritārajiem pasākumiem. Līdz šim FM bija aprēķinājusi, ka, atliekot Liepājas cietuma būvniecību, 2020.gadā prioritārajiem pasākumiem varētu novirzīt vairāk nekā 170 miljonus eiro.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka valdības sēdes slēgtajā daļā piedalījās tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kuri sniedza informāciju par šonedēļ veiktajām procesuālajām darbībām būvuzņēmumos un pie amatpersonām.
Viens no būvuzņēmumiem, kura nosaukums figurē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes pētītajā lietā par iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli, ir "Abora". Šā gada sākumā "Abora" tika atzīta par uzvarētāju Liepājas cietuma būvniecības iepirkumā.
Gadījumā, ja valdība lemtu par Liepājas cietuma būvniecības atlikšanu līdz 2022.gadam, tas nozīmētu līguma laušanu ar "Abora" un jauna iepirkuma izsludināšanu.
Pēc jautājuma izskatīšanas tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), atsaucoties uz valdības sadarbības līgumu, aicināja Jaunās konservatīvās partijas ministru vārdā uz nedēļu atlikt jautājuma par 2020.gada budžeta izskatīšanu. Ministra aicinājums tika atbalstīts.
