Purva bridēja mūzikls, Eiropas restaurācija un Cēsu čells: ko darīt 14. un 15. septembrī?

* Rīgas Jūgendstila muzejā (Alberta ielā 12) līdz 6. oktobrim skatāma izstāde “Jēkabs Dranda. Keramika”. Izsmalcināti, krāšņiem augu motīviem rotāti keramikas šķīvji un vāzes raksturo jūgendstila perioda keramiķa Jēkaba Drandas meistarību. Izstādi veiksmīgi papildina mākslinieka dzimtā novada - Smiltenes - Mākslas skolas audzēkņu veidotie šķīvji, kuru krāsu tonalitāte un ornamentālais rotājums radniecīgs Jēkaba Drandas darbiem. Keramiķis Jēkabs Dranda (1853–1915.) nāk no Smiltenes novada. Viņa darbi 20. gadsimta sākumā bija paraugs visas Latvijas amatniekiem veidot nacionāli spilgtu un laikmetīgu lietišķo mākslu. Keramiķa darbos vērojamas gan latviešu tradicionālajai podniecībai raksturīgās iezīmes, gan Vidusāzijas tautu mākslai raksturīgie augu ornamenti ar jūgendstila iezīmēm. Mākslinieks lielākoties darinājis šķīvjus un vāzes, izmantojot Smiltenes pusē raksturīgo sarkano mālu. Rotājumam izmantots dabas formām tuvs ziedu motīvs – margrietiņas, pienenes, ievziedi un citi. Jēkaba Drandas darinātie trauki 20. gadsimta sākumā bija ļoti iecienīti Latvijā, un tikuši eksportēti arī ārpus Latvijas robežām – Krievijā, Itālijā, kur tie guvuši ievērību un atzinību. Nozīmīgākais mākslinieka=keramiķa sasniegums bija dalība Starptautiskās mākslas un mājrūpniecības izstāde Milānā (Itālija) 1906. gadā, kurā viņš saņēma sudraba godalgu. Sīkāk internetā: www.jugendstils.riga.lv.

* No piektdienas, 13. septembra, līdz 3. novembrim Rīgas Svētā Pētera baznīcā skatāma apskatāma Baltijas ceļa 30. gadadienai veltīta izstāde “Baltijas ceļam – 30. Vienoti mākslā”, kas patiesībā ir trīs izstāžu ekspozīcijas, apvienotas zem viena nosaukuma. Starptautiskā akvareļu izstāde “LINK” apvieno Lietuvas, Latvijas un Igaunijas akvareļu tehnikas māksliniekus, kurus vieno gan kolektīvā pieredze, gan vēsturiskās pieredzes atmiņas. Pirms 30 gadiem ideja par Baltijas valstu vienotību zibenīgā ātrumā aptvēra visu reģionu – dzīvā cilvēku ķēde. Šodien komunikācija ir radikāli mainījusies: digitalizējot informācijas plūsmu, ir kļuvis daudz vienkāršāk nodot informācijas kodus – pietiek vien dalīties ar tā dēvētajiem link’iem. Komunikācijas izteiksmes maiņa iezīmējas arī jaunajās mākslas formās, tagad tās konkurē un izaicina tradicionālās mākslas formas. Kauņas mākslinieku izstāde “Pagaidām/MūžīgiI” veltīta, lai atzīmētu Kauņas pagaidu galvaspilsētas statusa simtgadi. Pagaidu statuss Kauņas mākslas vēsturē ir iemantojis ļoti simbolisku nosaukumu. Šajā izstādē lieliski var novērot, kā par sevi atgādina pagaidu galvaspilsētas laika posma bagātie mākslas avoti. Vēsturisko fotogrāfiju izstāde “Baltijas ceļš”, kuru veidojusi Lietuvas Ārlietu Ministrija sadarbībā ar Lietuvas Centrālo valsts arhīvu, kā arī dokumentālā filma “Neatkārtojamais Baltijas ceļš”, ir vēstījums pasaulei, kā Baltijas ceļš kļuva par vienu no svarīgākajiem soļiem ceļā uz Baltijas valstu neatkarību un Padomju Savienības sabrukšanu. Sīkāk internetā: www.peterbaznica.riga.lv.

* Pārdaugavā, Kalnciema kvartāla galerijā, līdz 21. septembrim skatāma Jāņa Kupča personālizstāde. Mākslinieks Jānis Kupčs gada laikā ar mākslinieciskiem paņēmieniem veicis socioloģisku pētījumu – radījis gleznu ciklu, kas balstīts fotogrāfijās dokumentētās vietās, kuras ļaudis izveidojuši, lai nodotos apcerei, kaut ko gaidītu vai vienkārši atpūstos. Neapšaubāmi, šādu vietu centrā atrodas soliņš. Autobusu pieturās, parkos, jūras krastā, verandā, pie šķūnīšiem, noliktavām, veikaliem un tā tālāk. Īpaši gadījumos, ja šādas vietas ir kāda viena cilvēka vai noslēgtas cilvēku grupas (piemēram, viena pagalma ļaužu) izveidotas, tās var kaut ko pastāstīt par tās veidotājiem. Kā viņi atpūšas, bauda priekus vai vienatni. Pilsētas neoficiālajai sejai ir patīkami vaibsti, pat smieklu bedrītes iezīmējas kādu piemājas puķudobju radošajā veidolā. Gleznu cikla iecere ir gleznieciskiem līdzekļiem panākt vietas sajūtu, atrašanos “savā nodabā”. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.

* Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” līdz 28. septembrim skatāma mākslinieces Maijas Rezenbergas pirmā personālizstāde “Dokumentālas piezīmes”, kurā eksponēti trīs zīmējumu cikli, kuros atspoguļoti mākslinieces personīgie novērojumi dažādās viņai zīmīgās pasaules vietās ˗ Vecmīlgrāvī, Francijā un ASV. Apkārtējā vide dažkārt tik spēcīgi diktē savus noteikumus, ka mēs kļūstam no tās atkarīgi un vairs neapšaubām apkārt notiekošo. Māksliniece nosvērti un apdomīgi ir vērojusi ikdienišķas situācijas, radot trāpīgus, lakoniskus un asprātīgus vēstījumus par cilvēkiem un vidi viņiem un mums apkārt. Maijas Rezenbergas zīmējumos ir situācijas, kuras izrautas no ikdienības, kļuvušas par groteskiem mūsu pašu spoguļattēliem. Skatītājs nav tikai pasīvs vērotājs, bet tiek izaicināts iejusties, sniegt savu vērtējumu, apšaubīt acīmredzamo un izlemt, piešķirt vai nepiešķirt kādai situācijai un tēliem nozīmi. Ciklus “Tur, Francijā” un “Tepat, Mīlgrāvī” tuvina stilistiskā un kompozicionālā līdzība. Ja tomēr tūlītēja empātija ar Francijas piļu īpašniekiem un austeru tirgotājiem nav iespējama, tad Mīlgrāvja iedzīvotāju portretējumi ar vieglu smīnu un azartu liek meklēt prototipus realitātē. Savukārt stilistiski atšķirīgais cikls “Leksingtonas vāveres” ir kā kontrastējošs kopsaucējs, kurā gribot negribot redzam līdz absurdam pazīstamas situācijas. Sīkāk internetā: www.ziemelblazma.riga.lv.

* Rīgas galerijā “Daugava” (Ausekļa ielā 1) līdz 26. oktobrim skatāma Agara Bikšes personālizstāde “Zvērīga spēle”. Pats mākslinieks par savu izstādi stāsta: “Domāju, šajā izstādē es aplūkoju cilvēka attiecības ar neizbēgamajām pārmaiņām, kas viņu nemitīgi sagaida. Skulptūrās attēloju totēmiskus dzīvniekus un putnus, kuri nokļuvuši saskarē ar avio bumbām, raķetēm un mīnām. Kaujas iekārtas, manuprāt, simbolizē to pārmaiņu spēku, kas atrodas jebkurā situācijā vai struktūrā jau no to rašanās brīža. Uz šīm attiecībām un nedrošību, kuras rodas cilvēkā, atsakoties pieņemt nenovēršamās pārmaiņas, balstās mūsdienu globālā militārisma pastāvēšana. Acīm redzams, ka starpvalstu politika apzināti kultivē  bailes un savstarpēju neuzticēšanos ar mērķi noturēt pasaules valstu sabiedriskos tēriņus militārām vajadzībām. Izstādes tēma pie manis atnāca pirms dažiem gadiem Japānā, kad zemāko punktu bija sasniegušas ASV un Ziemeļkorejas attiecības. ASV draudēja Ziemeļkorejai, Ziemeļkoreja draudēja ASV. Japānas galvaspilsētas ielās tika izvietotas raķešu iekārtas, gadījumam, ja Ziemeļkoreja izšautu savas atomieročus uz mērķiem Japānā. Lai sabiedrība izvēlētos tērēt savus līdzekļus jaunu vēl jaudīgāku, efektīgāku un iznīcinošāku ieroču radīšanai, ir vajadzīgs draudīgs ienaidnieks. Globālajā pasaulē lielvalstis sēž uz ieroču kaudzēm – tās vienā mirklī var iznīcināt visu cilvēci un šo planētu  -  Zemi. Bruņošanās ir Zvērīga spēle”. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.