Līdz ar Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā pārstāj darboties LU Senāts un Šķīrējtiesa
Latvijas Universitātes (LU) Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš informējis augstskolas personālu, ka līdz ar līdzšinējā LU rektora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā augstskolā pārstāj darboties arī LU Senāts un Šķīrējtiesa, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule.
Vēstulē augstskolas personālam teikts, ka, iepazīstoties ar šodienas valdības lēmumu, konstatējams, ka tas pamatots ar apsvērumu, ka LU Satversmes sapulce rektora vēlēšanās nav bijusi balsstiesīga.
Ņemot vērā, ka Satversmes sapulce rektora vēlēšanu laikā bija ievēlējusi arī Senātu un Šķīrējtiesu, to darbība patlaban ir pārtraukta. Tāpat visi Senāta un Šķīrējtiesas lēmumi, kas pieņemti pēc 24.maija, ir spēkā neesoši no pieņemšanas brīža.
Par LU Senāta priekšsēdētāju jūnijā ievēlēts bijušais LU rektors Mārcis Auziņš.
Senāts ir LU personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas LU darbības sfēras, izņemot tos, kuri ar LU Satversmi nodoti LU Satversmes Sapulces pārziņā.
Saskaņā ar nolikumu LU apstiprina LU budžetu, prorektorus, LU direktorus, LU kancleru, dekānus, LU zinātnisko institūtu direktorus un citu LU akadēmiskā darba pamatstruktūrvienību vadītājus. Tāpat Senāts apstiprina studiju programmas un to direktorus, LU dibināto biedrību, nodibinājumu, publisko aģentūru, komercsabiedrību, iestāžu u.c. Satversmē noteikto mērķu sasniegšanai dibināto institūciju nolikumus un statūtus, kā arī veic citas funkcijas.
Kā ziņots, pēc ilgām diskusijām valdība nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) domām rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Ministri lēmumu pieņēma balsojot. Priekšlikumu neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā atbalstīja visi ministri, izņemot trīs no partijas "KPV LV", kuri atturējās atbalstīt IZM sagatavoto rīkojuma projektu. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzsvēra, ka valdība nevar būt arbitrāžas tiesa, savukārt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sliecās atbalstīt LU studentu pausto, kuri aizstāvēja augstskolas autonomijas principu.
