foto: Zane Bitere/LETA
Cilvēku glābējs Romāns, kuram vietu trūkuma dēļ liedza iekāpt lidmašīnā, stāsta, kā tomēr nokļuvis ASV
Romāns, kuram pārpildītas lidmašīnas dēļ, atteica lidojumu uz Stokholmu, no kurienes bija tālāk jālido uz ASV, pēc vairāk nekā diennakts ilgām „cīņām” ar aviokompānijām beidzot nokļuva okeāna viņā krastā.
Sabiedrība
2019. gada 27. augusts, 05:28

Cilvēku glābējs Romāns, kuram vietu trūkuma dēļ liedza iekāpt lidmašīnā, stāsta, kā tomēr nokļuvis ASV

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Jauns.lv jau rakstīja par neveiksmīgo Romāna Kačāna lidojumu uz Floridu (ASV), kurp viņš devās komandējumā. 21. augustā viņam nepietika vietas reisā no Rīgas uz Stokholmu, tranzītlidostu, kurā viņam vajadzēja pārsēsties lidojumam uz Ameriku. Pēc vairāk nekā diennakts ilgāka ceļojuma viņš beidzot nokļuvis galamērķī, bet tas prasījis daudz nervu un grūtību.

Romānam Rīgas lidostā nācās piedzīvot murgainu piedzīvojumu ar nacionālo aviokompāniju „airBaltic”, kura viņam atteica iekāpšanu lidmašīnā uz Stokholmu. Lai gan viņš biļeti bija iegādājies mēnesi iepriekš, izrādījās, ka pārdots pārāk daudz biļešu un visiem lidotgribētājiem nepietiek vietas. Pasažieris lidojumu pārplānoja un galamērķī ieradās dienu vēlāk ar pārsēšanos Stokholmā un Parīzē, bet sagādātās raizes viņam neatsvēra kompensācija 250 eiro apmērā.

„Pat nopirkta biļete negarantē, ka tu lidosi”

Romāns Kačāns Jauns.lv pastāstīja, ka beigu galos veiksmīgi nonācis Floridā. Finansiālus zaudējumus gan viņš necieta, tomēr pamatīgu stresu un haosu gan piedzīvoja, kā arī zaudēja dārgo laiku – vairāk nekā diennakti:

„Biļetes es pirku caur Skyscanner.net kā savienotos reisus Rīga – Fortloderdeila. Zināju , ka var gadīties visādi brīnumi, tāpēc izvēlējos reisus ar mazākām pārsēšanām un ātrāku lidojuma laiku, lai nav jāsēž daudzas stundas tranzītā.

Pazvanot un izstāstot situāciju par negadījumu Rīgā, kompānija no „Skyscanner” ļoti operatīvi un ātri man piedāvāja vairākus variantus, kā tikt līdz manam galamērķim. Neko papildus nesamaksāju. Pat viesnīcu Parīzē apmaksāja. Tā kā mans galamērķis bija Floridas štats, ASV, teicu, ka varu arī pieciest neērtības lidojot uz Miami vai Tampu. Jautāju pirms tam „airBaltic” - varbūt mani var aizvest uz, piemēram, Londonu vai citu lielu pilsētu Eiropā, no kuras var ātrāk un bez liekas pārsēšanās tikt uz Miami, Tampu vai Fortloderdeilu. Saņēmu atbildi - nē, tikai un vienīgi Stokholma… Tā arī biju spiests visu meklēt, lai savienojošā pilsētu būtu Stokholma. 

Finansiālajā ziņā it kā nekas nebija zaudēts. Bet ļoti daudz tika zaudēts laika, nervu un vēl fizisks nogurums. Papildus neērtības: bija plānots ielidot ASV ap pulksten 16.00 dienā, bet reāli ielidoju nākamās dienas pulksten 20.00. Kamēr izej visas pārbaudes, tiec līdz auto nomai, jau 22.00 un tad vēl četru stundu brauciens līdz dzīvošanas vietai. Miegs nāk, nakts... Tas nav patīkami!

Tas ir tas pats, ja jūsu darba vieta ir Vecrīgā, dzīvojat Juglā, un jums pateiktu, ka šodien uz darbu jums būs jābrauc nevis Jugla-Vecrīgā, bet Jugla-Koknese-Vecrīga. Kas tur liels, ka pāris stundas ilgāk? Jūs taču to varat...

Saprotu, ka Stokholmā lidmašīna varētu kavēties vai vēlāk izlidot, bet nekādi negaidīju, ka vienkārši netikšu prom no Rīgas. Nebija taču nekādu tehnisku problēmu ar lidmašīnu vai slikti laika apstākļi Rīgā.
 
Secinājums: avio industrijā kvalitāte krītas dramatiski un pat nopirkta biļete negarantē, ka tu lidosi. Beigās viss tiek sagriezts tā, ka es pats esmu vainīgs, nepareizi pērku biļetes, nedrošinos, nesavienotie reisi un tā tālāk. Tad publicējiet informāciju, kā pareizi jāpērk biļetes un kur? Avio industrija blēdās ar pārdotām biļetēm un sēdvietām, tikai, lai nopelnītu vairāk, un tajā pašā laikā piedāvā apdrošināties pret savu blēdību? Vai tas ir pareizi? Izklausās jau pēc reketa”.

foto: Romāns Kačkāns
Trešdien uz Rīgas-Stokholmas avioreisu „airBaltic” bija pārdevis pārāk daudz biļešu, visiem lidaparātā nepietika vietas, tostarp arī cilvēku glābējam Romānam Kačkānam.

„airBaltic”: „Tā ir standarta prakse”

„airBaltic” Jauns.lv atsūtīja savu redzējumu uz izveidojošos situāciju: „Aviācijas nozarē lidsabiedrības reizēm pārdod papildu biļetes uz lidojumiem, kur vēsturiski uz izlidošanu neierodas zināms skaits pasažieru ar iegādātām rezervācijām, un tā ir standarta prakse. „airBaltic” gadījumā tie ir aptuveni 4% pasažieru, kas uz lidojumu neierodas. Ja šāda prakse nebūtu atļauta, līdz pat 15% sēdvietu lidmašīnās paliktu tukšas, tādējādi ievērojami sadārdzinot lidojuma izmaksas.

Šāda prakse sniedz iespēju lidsabiedrībām garantēt izdevīgākus piedāvājumus saviem klientiem, tas ir, piedāvāt vairāk biļešu par zemākām cenām. Lidsabiedrības redz un analizē vēsturiskos datus, cik cilvēku, kādās dienās, uz kādiem lidojumiem neierodas un attiecīgi reizēm pārdod vairāk biļešu.

Vēlamies vērst uzmanību, ka reisiem dažādos laikos un uz dažādiem galamērķiem šādas vēsturisko datu prognozes var atšķirties un mainīties, līdz ar to tikai daļai no visiem reisiem šāda prakse tiek pielietota.

Šādas situācijas, kad tomēr visi pasažieri ierodas uz izlidošanu un vietu trūkuma dēļ ir jāatsaka iekāpšana pasažierim, ir ļoti retas. Tie ir aptuveni divi gadījumi no 10 000 pasažieriem un „airBaltic” vienmēr ir ciešā kontaktā ar klientu lidojuma atteikuma gadījumos, lai parūpētos par nākamā lidojuma nodrošināšanu un kompensācijas saņemšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 261/2004 nosacījumiem.

Konkrētajā situācijā pasažieris bija iegādājies biļetes lidojumam tikai no Rīgas uz Stokholmu, un viņa tālākie lidojumu plāni bija organizēti atsevišķās rezervācijās. No uzņēmuma puses aicinām pasažierus tranzīta lidojumus iegādāties kopējā rezervācijā. Tādā gadījumā neparedzētas aizkavēšanās gadījumā „airBaltic” rūpējas, lai pasažieris pēc iespējas ātrāk sasniegtu sākotnēji iecerēto galamērķi, ne tikai tranzīta lidostu”.