Rēzeknes dome centusies "PNB bankā" lielu naudu neuzglabāt, tomēr visu nav paguvusi pārskaitīt
Rēzeknes pilsētai "PNB bankā" palikuši vairāk nekā 60 000 eiro, pastāstīja Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (S).
Domes priekšsēdētājs atzīst, ka pašvaldībai situācija nav patīkama, jo konts "PNB bankā" atvērts tādēļ, ka banka piedāvāja zemas komisijas maksas, kas bija izdevīgi pensionāriem, maksājot nekustamā īpašuma nodokli un citiem maksājumiem.
"Sašutums ir par to, ka valsts institūcijas pašvaldības laikus nebrīdina par iespējamajiem riskiem banku sektorā. Neskatoties uz to, mēs paši uzmanīgi sekojam līdzi izmaiņām. Līdzko uzkrājās lielāka summa, to vienmēr pārskaitījām un šajā bankā naudu neuzglabājām. Pirms pāris dienām runājām, ka arī šī summa būtu jāpārskaita, bet nepaguvām. Arī savām kapitālsabiedrībām esam uzdevuši šīs bankas kontos neuzglabāt vairāk par 100 000 eiro," sacīja Bartaševičs.
Domes priekšsēdētājs atzina, ka bankas darbības apturēšana atstās ietekmi gan uz pilsētas, gan valsts ekonomiku, jo bez darba paliks vairāki simti cilvēku.
"Jau šorīt Rēzeknē "PNB bankas" filiāle bija slēgta un izlikts paziņojums par telpu iznomāšanu," situāciju komentēja Bartaševičs.
FOTO: slēgtā "PNB banka" Brīvības bulvārī
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka no ceturtdienas, 15.augusta, plkst.21 apturēta "PNB bankas" darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
Eiropas Centrālā banka kā "PNB bankas" tiešais uzraugs, 15.augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību.
Eiropas Centrālā banka kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.
"Mēs apzināmies, ka šī ir negaidīta ziņa bankas klientiem, taču varam apliecināt, ka FKTK darīs visu iespējamo, lai izveidotu ērtāko un efektīvāko risinājumu, un pēc iespējas ātrāk klientiem sāktu garantētās atlīdzības izmaksu – līdz 100 000 eiro katram. Jau tuvākajās dienās, kā rāda pirmie aprēķini - 99,2% noguldītāju varēs sākt saņemt visu savu uzkrāto naudu bankā, ko pilnībā segs no Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem," sacīja Černaja-Mežmale.
Komisijā atzīmēja, ka FKTK padome ir lēmusi par noguldījumu nepieejamību, lai pēc iespējas ātrāk klienti varētu saņemt garantēto atlīdzību. Par garantēto atlīdzību izmaksu veidu un kārtību FKTK lems jau tuvākajās dienās.
Garantēto atlīdzību izmaksa jāuzsāk ne vēlāk kā 8.darba dienā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanas. No Noguldījumu garantiju fonda "PNB bankas" klientiem varētu tikt izmaksāti aptuveni 279 miljoni eiro, kurus saņems tie, kuriem noguldījumu apmērs nepārsniedz 100 000 eiro, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumi un iestādes ar budžetu līdz 500 000 eiro.
FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale piektdien preses konferencē norādīja, ka jau tuvākajās dienās 99,2% bankas klientu tiks izmaksātas garantētās atlīdzības. Pērējiem 0,8% klientu bankā noguldīti kopumā 135 miljoni eiro, un viņi varēs pretendēt uz naudas atgūšanu kā kreditori.
