Popes muiža meklē pazudušos krēslus - no 10 divi jau atradušies
Gluži kā Ilfa un Petrova slavenā romāna varonis Ostaps Benders, arī Popes muiža meklē krēslus, gan ne divpadsmit, bet desmit. Un ne noslēptu dārgumu dēļ, bet tāpēc, ka paši krēsli ir vērtība.
“Tā ir tāda utopiska iecere atrast Popes muižai piederīgos desmit krēslus, bet divi mums jau ir. Šķietami tas liekas neiespējami, bet ļoti ceram – līdzīgi kā šos divus, izdosies atrast arī pārējos,” "Kas Jauns Avīzei" teic Ventspils novada biedrības Popes muižavaldes loceklis Roberts Grinbergs.
Uz pēdām uzvedina Imants Lancmanis
Uz jau atgūto krēslu pēdām uzvedināja mākslas vēsturnieks, bijušais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis. 2016. gadā viņš viesojās kādā sarīkojumā Popes muižā un, redzot 20. gadsimta sākuma muižas ēdamzāles fotogrāfiju, pavēstīja, ka daļa mēbeļu atrodas privātkolekcijā Rīgā. Laikam ejot, kļuva zināms, ka fotogrāfijā redzamais bufetes skapis un ēdamzāles galds ir arhitekta Pētera Blūma kolekcijā. “Uzsākām sarunas ar Blūma kungu un nonācām pie tā, ka arhitekts mums uzdāvināja šo bufetes skapi,” stāsta Grinbergs.
Šobrīd vērtīgo mēbeli atjauno restaurators Aigars Pilenieks. “Blūma kungs mums pavēstīja, ka šo bufeti iegādājies pirms 40 gadiem un visu laiku tā atradusies viņa mājās. Viņš atceras, ka iegādes laikā bija arī krēsli, bet tie gan nodoti Ēdoles pilij, kas tolaik vēl bija pašvaldības īpašums,” stāsta Grinbergs.
Krēsli atradās baznīcā
Jaunākos laikos, kad pils nodota privātīpašniekam, vietējais pagasta vēstures entuziasts Normunds Zernis nodevis abus krēslus Ēdoles baznīcai. “Kopš pils bija privātīpašnieka rokās, šie krēsli atradās baznīcā. Tie nebija aiztikti, nevienam nebija aktuāli, un tādā veidā mēs sadzinām tiem pēdas. Skatoties pēc vēsturiskajām fotogrāfijām, tie ir Popes muižas ēdamzāles krēsli – uzņēmumā saskatāmi kopskaitā desmit. Fotogrāfija gan ir no tāda leņķa, ka nav apskatāma visa zāle,” teic Grinbergs.
Uz krēsliem bijis barona fon Bēra ģerbonis, kas diemžēl laika gaitā pazudis. Arī bufetes skapim gājis zudības augšdaļas dekoratīvais elements, kur bijis kokgriezums ar fon Bēra heraldiku. Šobrīd, konsultējoties ar vēsturniekiem, ir iecere to atjaunot.
Pajumte pamatskolai
Pašlaik Popes muižā atrodas vietējā pamatskola, un skolotāja Anita Krūmiņa uzņem ekskursijas. Brauc gan ārzemnieki, gan vietējie, muiža piedalās arī Piļu un muižu asociācijas rīkotajās akcijās. Viens no biedrības uzdevumiem ir apzināt vēsturiskos notikumus, kas risinājušies muižā, veicināt saglabāšanu un atjaunošanu. “Mums ir nodots vēsturiskais zirgu stallis, kas mūsu spēkiem tiek sakārtots. Organizējam kultūras un mākslas pasākumus –gan koncertus, gan kinoseansus, Ziemassvētkos tirdziņus. Cenšamies popularizēt Popes muižas vārdu, jo saprotam, ka tā daļēji ir panākumu atslēga. Pēdējos gados arvien vairāk var dzirdēt par Popes muižas aktivitātēm, un tieši tas ir veicinājis daudzu notikumu attīstību, tajā skaitā vēsturisko mēbeļu atgriešanos pēc simt gadu prombūtnes,” piebilst Grinbergs.
Vairāk nekā trīsarpus gadsimti
Popes muižā viena no vecākajām ēkām ir vecā pils jeb medību pils, celta 1653. gadā. Kungu māja būvēta 1608. vai 1620. gadā. Vēlāk tai piecelta tagadējā virtuves ēka, kas tolaik bijis vāgūzis – piebūve ratu glabāšanai. Kungu mājā saglabājusies 18. un 19. gadsimta interjeru apdare. Diemžēl pērn ugunsgrēks nopostīja vienu no senākajām ēkām – muižas pārvaldnieka māju, taču kopumā komplekss nav cietis. Priecē plašais flokšu dārzs muižas priekšpusē un iespaidīgie dižozoli.
