Ir "verhuška" un ierindnieki - arī Silvijai Radzobei skarbs viedoklis par LU notiekošo

Silvija Radzobe savā ierakstā vēsta: "Jānis Polis tviterī šodien raksta, ka viņam būtu kauns gan strādāt, gan mācīties LU. Man personīgi nav kauns, jo darbs ar studentiem sagādā gandarījumu. Un tiek jautāts, kāpēc neprotestējot. Lieta tāda, ka gadiem ilgi LU starp ierindas pasniedzējiem, ierindas studentiem un mācībiestādes "verhušku" pastāv milzīga atsvešinātība un mēs, "ierindnieki", augšā notiekošo neuztveram kā kaut ko tādu, kas uz mums attiecas un ko mēs kaut jel kā varētu mainīt. Tā, piemēram, tiek nemitīgi gvelzts par kaut kādu abstraktu izcilību, bet kad jārada atbalsts jaunās paaudzes izciliem mācībspēkiem, nekas netiek darīts, lai viņus paturētu. Tā no mūsu fakultātes aizgāja Pauls Daija; tagad baidos, cik ilgi izturēs Ieva Rodiņa, strādājot burtiski par nabaga grašiem. Nerodas arī iespaids, ka mūsu priekšnieki izcilību saprastu kā kaut ko tādu, kas attiecas ARĪ uz mācību procesu. Es strādāju LU no 1991.gada un šajā laikā nav pieņemts neviens lēmums, kas būtu tieši vērsts uz mācību procesā uzlabošanu, radošuma veicināšanu. Bēdīgi. Ārā līst auksts lietus."

Karstais rektora jautājums un skandāls pēc skandāla

Jau vēstījām, ka LU rektora Indriķa Muižnieka pārvēlēšana amatā raisījusi asas diskusijas gan akadēmiskajā vidē, gan valdības gaiteņos, gan universitātei piesaistīto aprindās. Arvien vairāk cilvēku skaļi pauž savu viedokli par Universitātes faktiski vārgulību brīdī, kad administrācija saņem pasakainas algas, bet darbinieki turpina knapināties. Ir pat izskanējis viedoklis, ka pasaules līmenī LU jau sen vairs neskaitās prestiža, respektabla mācību iestāde, taču vadība turpina melot pati sev un citiem.

Pamatlēmums par Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu ir tapis un šonedēļ tiks saskaņots Tieslietu ministrijā (TM) un Valsts kancelejā, šodien intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Gadījumā, ja tomēr valdība ar savu lēmumu atbalstīs Muižnieka apstiprināšanu amatā, Šuplinska plāno pastiprināti pievērst uzmanību LU darbības atbilstībai normatīvajiem aktiem un "ja nebūs pārkāpumu, tad būs sadarbība".

Savukārt Muižnieks raidījumā sacīja, ka redz daudz konstruktīvas sadarbības iespējas, savukārt, ja viņu amatā neapstiprinās viņš plāno vērsties tiesā. Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka nākamā nedēļa valdībai būs saspringta un "priekšā gaidāma sarežģīta lēmuma pieņemšana".

Šuplinska sacīja, ka lēmumu par Muižnieka neapstiprināšanu vai apstiprināšanu rektora amatā valdībā skatīs nākamnedēļ vai aiznākamnedēļ.

Kā ziņots, Šuplinska norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.

LU un tās Studentu padomes nosūtītajā atbildē IZM cita starpā pausta nostāja, ka Studentu padomē bijusi izsludināta atklāta pieteikšanās kļūt par Satversmes sapulces dalībniekiem un to varējis izdarīt ikviens no LUstudējošajiem, tāpēc patiesībai neatbilstot pārmetums, ka tikušas pārkāptas studentu tiesības tikt ievēlētiem.

Jau vēstīts, ka pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

LU prorektore Ina Druviete uzsvērusi, ka LU rektora vēlēšanas ir notikušas atbilstoši likumam, LU Satversmei un tās bijušas tiesiskas, demokrātiskas, atklātas un pilnībā leģitīmas, tādēļ Šuplinska tiek aicināta rektora Muižniekakandidatūru virzīt apstiprināšanai rektora amatā valdībā.

Līdz šim izskanējis, ka valdība šo jautājumu varētu skatīt ne agrāk kā 13.augustā, kad pēc pārtraukuma vasaras laikā atsāksies valdības sēdes.