Policisti lielākoties šauj pa bēgošiem šoferiem, bet nepamatota šaušana šogad nav fiksēta

Ilze Jurēvica, Valsts policijas preses pārstāve informē, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos policisti trīs reizes pamatoti izdarījuši mērķtiecīgu šāvienu un četras reizes veikuši brīdinājuma šāvienu vai cēluši trauksmi, tieši netēmējot uz pārkāpēju. Nepamatotas dienesta šaujamieroču izmantošanas  gadījumi nav bijuši ne šogad, ne pērn.

200 kilometru stundā līdz Ogrei

Par katru gadījumu, kad likumsargs lietojis šaujamieroci, Valsts policija veic dienesta pārbaudi. Tāda rit arī par neseno šaušanu Ogrē, un visticamāk policistu rīcību atzīs par pamatotu.
24. jūlija vakarā policija saņēma informāciju, ka Rīgā pa Krasta ielu neadekvāti izturas Audi A6 vadītājs. Divas patruļpolicijas ekipāžas mēģināja viņu apturēt, taču autovadītājs nepakļāvās. Maskavas ielā bēgli mēģināja bloķēt, bet viņš taranēja likumsargu auto un turpināja bēgt. Aizturēšanā iesaistījās Rīgas pašvaldības policijas ekipāža, taču nesekmīgi, jo avarēja. Bēglis tikmēr iebrauca citā automašīnās, vienā atradās sieviete un bērns, kuri guva nelielas traumas.

Noziedznieks bēga ar vairāk nekā 200 kilometriem stundā, izbraucot cauri Ķengaragam, Salaspilij, Ikšķilei, līdz Ogres policisti raidīja vismaz 15 šāvienus. Lodes trāpīja arī pašam bēglim, finālā viņš uztriecās policistam uz motocikla, likumsargam ir lauzta kāja un, iespējams, arī atslēgas kauls. Autovadītājs nogādāts Ogres slimnīcā, kur viņu apsargā policija.

Dzelkšņus varētu izlikt pie Jēkabpils

Aizturētais dzimis 1980. gadā, viņam 2016. gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piespriedusi divu gadu cietumsodu par auto zādzību, noteikts apcietinājums, bet viņš atradās policijas meklēšanā. Automašīnā atrasti antiradari un GPS signāla slāpētājs, ko parasti izmanto autozagļi.
Citās valstīs, lai aizturētu bēgošu autovadītāju, policija izmanto dzelkšņus jeb ežus. Tādi ir arī Latvijā, taču nav katrā policijas automašīnā, jo maksā dārgi. “Vajāšana sākās negaidīti un pamazām tika iesaistīti papildus policijas spēki. Turklāt, ja vajāšana būtu no Rīgas līdz Daugavpilij, tad pie Jēkabpils minētos speclīdzekļus varētu izvietot, taču šajā gadījumā bēguļojošais autovadītājs paspēja nobraukt tikai 20 kilometrus,” paudis Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Kad drīkst šaut

Visos šaujamieroču gadījumos likums nosaka, ka policistam jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību un sniegtu cietušajiem nepieciešamo pirmo palīdzību.
Likums par policiju nosaka gadījumus, kad policisti drīkst šaut. Tie ir:
1) aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai var nodarīt kaitējumu veselībai, novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci;
2) atbrīvotu ķīlniekus;
3) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu personām, kuras pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;
4) atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu apsargājamiem objektiem;
5) aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kura atsakās izpildīt prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas;
6) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus personu dzīvībai un veselībai, ja nav citas iespējas viņu aizturēt;
7) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka dzīvību vai veselību.

Tāpat policistam ir tiesības izmantot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību. Pirms šaujamieroča pielietošanas jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, var izdarīt brīdinājuma šāvienu. Bez brīdinājuma var šaut, ja: uzbrukums ir pēkšņs vai tiek izmantoti ieroči vai jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi; tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai; notiek bēgšana no apcietinājuma, pielietojot ieroci vai izmantojot transportlīdzekli.