Valdība grib atstāt Latvijas reģionus bez drukātās preses
Ministru kabinetā darba kārtībā ir jautājums par grozījumiem Pasta likumā – vai piešķirt kompensāciju "Latvijas pastam" par abonētās preses piegādi. Ja tās nebūs, augs avīžu un žurnālu cena, daudzi atteiksies no preses, darbu zaudēs pastnieki, jo pāris vēstuļu dēļ viņus algot nebūs jēgas.
Ja "Latvijas pastam" vairs nepiešķirs kompensāciju (nākamgad 3,5 miljonus eiro, 2021. gadam – trīs miljonus), maksa par preses izdevuma piegādi var pieaugt divas līdz četras reizes – līdz 36 centiem par vienu eksemplāru. Lasītāju skaits varētu sarukt apmēram par pusi.
Apdraudēta abonēšanas kampaņa
Līdz šim valsts Latvijas pastam kompensēja izdevumus par preses piegādi un abonentiem nevajadzēja maksāt pilnu cenu. Tagad valdības darba kārtībā ir budžeta izdevumu pārskatīšana.
16. jūlija valdības sēdē jautājums par grozījumiem Pasta likumā gan atlikts, tomēr jau radīta liela neskaidrība par abonēšanas kampaņu.
Izdevējiem līgumi ar Latvijas pastu par nākamā gada preses izdevumu cenām jānoslēdz līdz 20. augustam, bet Saeimā lemšana par 2020. gada valsts budžetu paredzēta tikai 11. oktobrī. Lēmums par kompensācijām pastam jāpieņem tuvāko pāris nedēļu laikā, pretējā gadījumā līgumu slēgšana par preses piegādi nākamajā gadā ar Latvijas pastu nav iespējama, norāda Latvijas Preses izdevēju asociācija.
Ministrijā mierina
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kura pārraudzībā ir arī Latvijas pasts, iestājas par minētās kompensācijas piešķiršanu, bet pagaidām tikai vārdos. Skaidrs lēmums nav pieņemts.
Ministrijas Komunikācijas nodaļas pārstāve Iveta Kancēna Jauns.lv pauž ministrijas nostāju: “Likumprojekts Grozījumi Pasta likumā neparedz mainīt valsts piešķirto subsīdiju (kompensāciju) Latvijas pastam par abonētās preses piegādi, bet tieši pretēji, paredz pagarināt esošo regulējumu vēl uz vienu gadu, kura laikā Kultūras ministrijas vadībā tiek izstrādāts konceptuālais ziņojums par atbalstu drukātiem medijiem.”
Tātad Satiksmes ministrija gādājot par esošās situācijas saglabāšanu, jo nevirza minētos grozījumus.
Kompensācija, nevis subsīdija
Latvijas pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns Jauns.lv skaidro, ka runa ir tieši par kompensāciju, nevis
subsīdijām. To valsts piešķir nevis par abonētās preses piegādi, bet gan samaksā Latvijas pastam par jau iepriekš reāli paveiktu darbu, piegādājot preses izdevumus visā Latvijā par valsts noteikto tarifu, kas nesedz reālās piegādes izmaksas.
“Valsts patlaban līdz 2019. gada beigām ir uzņēmusies šādas sociālās atbildības saistības pret iedzīvotājiem, iekļaujot šo pakalpojumu universālā pasta pakalpojuma grozā. Tādējādi ikviens lasītājs visā valsts teritorijā var saņemt drukātos preses izdevumus par vienotu piegādes tarifu. Kāds modelis tiks izvēlēts pēc 2019. gada, ir valsts izšķiršanās jautājums,” teic Vilcāns.
Pasts pelna ar "Alibabu", nevis presi
Ja kompensāciju turpmākajiem gadiem nepiešķirs, piegādes cenu pasts nevis paaugstinās, bet vienkārši noteiks atbilstoši reālajai.
Visas izmaksas nosedzošs maksimālais tarifs būtu līdz 0,36 eiro par vienas preses izdevuma vienības šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi un līdz 1,35 eiro par vienu kilogramu. Gala cenu nosaka izdevējs.
“Latvijas pasts strādā ar peļņu, ko nodrošina paku un sīkpaku piegāde, eksprespasta pakalpojumi un pasta sūtījumu tranzīta pakalpojumu sniegšana, ko uzņēmums nodrošina, dažādām saņēmējvalstīm piegādājot pasaulē otras lielākās tirdzniecības platformas "Alibaba" sūtījumus no Ķīnas,” atklāj Vilcāns.
Darbu var zaudēt 610 pastnieku
Latvijas pasts ir modelējis situāciju, ja šo kompensāciju nepiešķirs – par vairākiem miljoniem eiro samazināsies apgrozījums, no darba jāatlaiž aptuveni 610 pastnieku.
Preses izdevēju asociācija brīdina, ka radīti būtiski draudi drukātās preses pastāvēšanai, un Valsts prezidentam, premjeram, satiksmes un kultūras ministriem, Saeimas deputātiem izsūtījusi vēstuli, kurā pauž bažas par preses nākotni Latvijā.
Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vērsusies pie atbildīgajām amatpersonām ar aicinājumu steidzami rast ilgtermiņa risinājumu.
Šādas kompensācijas pastam par preses piegādi nav tikai Latvijas kaprīze. Tādas pastāv daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, Vācijā un Austrijā. Gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Bulgāriju un Slovākiju, presei piemērota samazinātā PVN likme. Latvijā tā ir 12%, piemēram, Francijā – tikai 2,1%, bet Lielbritānijā nav vispār.
Izdevējs: kungi Rīgā nesaprot lauciniekus
Valdība grib iznīcināt vietējo informatīvo telpu, norāda Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis.
Pēc Līča vārdiem, ja valsts vairs nekompensēs Latvijas pastam zaudējumus par preses piegādēm, izdevējiem būs jāpalielina piegādes tarifi par 3,6 reizēm laukos un nedaudz mazāk pilsētās. “Prese Latvijā nevarēs principā pastāvēt, būs tirāžu kritums, daudzu izdevumu slēgšana,” laikrakstā "Diena" brīdina Līcis.
Piemēram, novada avīzes abonēšana no 6,50 eiro mēnesī var sadārdzināties līdz 8,50 eiro. “Es saprotu, ka kungiem Rīgā, kuri ēd pusdienas par 20 eiro dienā, nav saprotams, kā laukos cilvēkam var būt liels kāpums no sešiem uz astoņiem eiro mēnesī, bet tā tas ir,” saka Līcis.
Ja Latvijas prese iznīks, vieta tukša nepalikšot – “kāds, kuram būs daudz naudas, šajā tirgū iespiedīsies, un acīmredzot tie nebūs nacionālie mediji”.
