Formāli nederīgo pārtiku tagad var arī ziedot

Jaunie noteikumi stājušies spēkā, ievērojot Eiropas Komisijas 2017. gada 16. oktobra paziņojumu par Eiropas Savienības pārtikas ziedošanas pamatnostādnēm. Labdarībai var ziedot, protams, ne jau vecas desas, bet pārtiku ar marķējumu Ieteicams līdz, kas tomēr nenozīmē, ka nedēļu vēlāk produkts ir jau nebaudāms un veselībai bīstams. Piemēram, kafijai vai makaroniem nebūs ne vainas.

Konservi, milti, medus

“Minimālo derīguma termiņu Ieteicams līdz piemēro pārtikas produktiem, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka, tos pienācīgi uzglabājot noteiktu laiku pēc derīguma termiņa beigām, tie joprojām ir nekaitīgi un saglabā raksturīgās īpašības,” Kas Jauns Avīzei skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.

Šajā kategorija ietilpst milti, graudaugi un pākšaugi, makaroni, konservi, ievārījumi, medus, vairums bezalkoholisko dzērienu, eļļas, kādu laiku pēc termiņa beigām arī maize un dažādi konditorejas izstrādājumi.

Ziedot pēc termiņa nav atļauts svaigus gaļas un piena produktus, zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku.
Produktiem, kurus ir atļauts izplatīt tālāk, ir noteikt periods, kurā to drīkst darīt. Lielākajai daļai, piemēram, makaroniem, saldētiem produktiem, konserviem un graudaugiem, tie ir divi mēneši, maizei, kēksiem un kliņģeriem – tikai divas dienas pēc termiņa beigām.

Rafinētai augu eļļai noteikts divu mēnešu papildlaiks, nerafinētai – viens. Zefīru nedrīkst ziedot, kad pagājusi nedēļa pēc termiņa beigām.

Skaidri salasāmi, nenodzēšami uzraksti

Uzņēmumiem pārtika, kuru varēs ziedot pēc termiņa beigām, ir speciāli jāatzīmē.

“Paredzēts, ka ziedošanai nodot varēs tikai fasētu pārtiku, kas marķēta ar uzņēmuma izveidotu īpašu skaidri saskatāmu, salasāmu un neizdzēšamu norādi par to, ka produktam beidzies minimālais derīguma termiņš un minētais produkts paredzēts ziedošanai,” skaidro Aļminoviča-Miļjanoviča.

Arī labdarības organizācijām jāveic noteikti drošības pasākumi, jānodrošina pārtikas izsekojamība un īpaši uzglabāšanas nosacījumi, ja tādi norādīti. Vietā, kur ziedotā pārtika uzglabājas, jābūt skaidri izlasāmai un nenodzēšamai norādei, ka tai beidzies derīguma termiņš.

Biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizācijām, kas iesaistās ziedotās pārtikas apritē, jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Papildinās esošās pārtikas pakas

“Šie likuma grozījumi ir ilgi gaidīti, un priecājamies, ka beidzot esam varējuši sakārtot šo jautājumu,” izmaiņas komentē Latviešu Samariešu apvienības Pārtikas bankas Paēdušai Latvijai vadītāja Agita Kraukle.

Viņa darbojās Zemkopības ministrijas izveidotajā darba grupā un palīdzēja nonākt pie jaunajiem grozījumiem. Savu pateicību Kraukle neslēpj: “Paldies visām iesaistītajām pusēm – sadarboties bija viegli, darba gaitā bija daudz produktīvu diskusiju, pušu komentāri un ieteikumi tika ņemti vērā.”

Tiesa gan, Paēdušai Latvijai vadītāja atzīst, ka šobrīd grūti pateikt, cik ļoti šie grozījumi ietekmēs ikdienas dzīvi, jo īsti nav skaidrs pārtikas daudzums, kas līdz šim nonāca izgāztuvē.
“Ja runājam par produktu marķēšanu, tad tā veidu ziedotājs un labdarības organizācija var izvēlēties pēc savām iespējām un ieskatiem. Esam diskutējuši par to, un šķiet, ka ērtākais variants, kas nerada papildu darba un izdevumu slogu, ir pārvilkt melnu krustu ar ūdensizturīgu marķieri pār produkta iepakojumu,” ar pārtikas uzglabāšanas padomu dalās Kraukle.

Sarunas ar pārtikas uzņēmumiem jau notiek. Šāda pārtika tiks dota kopā ar produktiem, kuriem vēl nav beidzies termiņš, un cilvēkiem būs iespēja izvēlēties. “Plānojam, ka produkti ar beigušos termiņu papildinās esošās pārtikas pakas, kas sastāv no labiem produktiem ar derīgu termiņu. Personai tiks piedāvāti produkti ar beigušos termiņu, un būs izvēle – ņemt vai neņemt. Ja ņems, būs jāparakstās, tādā veidā apliecinot, ka nav pretenziju pret konkrēto produktu,” atklāj Kraukle.

Pirmie signāli sadarbībai

"Maxima Latvija" kvalitātes un procesu vadības departamenta direktore Dace Grava arī atzinīgi izsakās par izmaiņām, piebilstot, ka uzņēmums arī pirms tam atbalstījis labdarības organizācijas: “Esam patiesi priecīgi, ka šis lēmums pieņemts arī valstiskā līmenī.”

Kā apliecina Grava, ziedot pārtiku ir uzņēmuma politikas daļa, tas darīts jau pirms tam, sadarbojoties ar Ziedot.lv, atbalstot bērnu namus, bērnu nometnes, invalīdu biedrības un pašvaldības, ziedojot pārtiku ar atbilstošu derīguma termiņu. Nestandarta augļi un dārzeņi tiek atdoti Rīgas zoodārzam.
“Šobrīd esam jau saņēmusi pirmos signālus vēlmei sadarboties no Paēdušai Latvijai, arī paši gatavojam piedāvājumu labdarības organizācijām ar aicinājumu vērsties pie mums, ja tiek izpildīti visi nosacījumi pārtikas ar derīguma termiņa beigām saņemšanai,” stāsta Grava.

"Rimi" atbalsta, bet atturas

Arī "Rimi Latvija" mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Ciemīte atzīst, ka uzņēmums grozījumus atbalsta, kaut arī ieņem atturīgāku pozīciju: “Jaunie likuma grozījumi pārtikas mazumtirgotājiem paver lielākas iespējas sadarbībai ar labdarības organizācijām, tomēr "Rimi" prioritāri turpināsim koncentrēties uz savu līdzšinējo stratēģiju – ziedot pārtiku ar atbilstošiem un ilgiem derīguma termiņiem, kas labdarības organizācijām un gala saņēmējiem dod lielāku iespēju saņemt šo pārtiku ilgākā termiņā un arī lietot ilgāk.”

Ciemīte atgādina, ka "Rimi" jau aktīvi sadarbojas ar 50 organizācijām, tajā skaitā Samariešu apvienību, organizējot Pārtikas bankas akcijas savos veikalos, ziedojot pārtiku ar ilgu derīguma termiņu.

"Rimi" veikalos atsakās no cilvēku roku darba sortimentu plānošanā, to darot automātiski, tādējādi paredzot pieprasījuma un pārdošanas apjomus. Paļaujoties uz automātiku, gadījumi, kad plauktos paliek pārtika pēc termiņa beigām, esot reti.

“Situācijā, ja tomēr prece iegādāta lielākos apjomos, nekā bijis pieprasījums konkrētās akcijas laikā par konkrētu cenu, precēm ar garu lietošanas termiņu iespējams jau laikus nocenot preci un tomēr nodrošināt, ka tā tiek pārdota,” norāda Ciemīte.