Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Sākumā likās, ka rekultivācijai paredzētajā zemē nebūs nekāda dižā piesārņojuma, bet kad ierakās dziļāk parādījās pats velns – naftas produkti, smagie atkritumi un azbests,. (Foto: Miks Lejiņš)

Pierīgā "stratēģiskā objektā" zem klajas debess mētājas tonnām bīstamo atkritumu 5

Sabiedrība
6. augustā 05:29 2019. gada 6. augustā 05:29
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Rīgas otrās termolektorcentrāles (TEC-2) teritorijā pie pašas Rīgas robežas – Salaspils novada Aconē zem klajas debess kaudzē sašķūrēti tonnām azbesta atkritumu. Kamēr atkritumu apsaimniekotāji un vides aizsardzības iestādes mudina lauciniekus aizvākt uz veciem šķūnīšiem saglabājušās šīfera plātnes, Latvijas valstij piederošie elektroenerģijas giganti – “Latvenergo” un “Augstsprieguma tīkls” – zem klajas debess kaudzē sašķūrējuši tonnām bīstamo drazu.

Un piedevām to neviens “mirstīgais” nevar ne redzēt, ne zināt, jo būvgružu kalns atrodas aiz milzīga žoga – TEC-2 ir valsts stratēģiskais objekts, kura teritorija cilvēkam, kurš nav saistīts ar elektrības biznesu vai valsts noslēpumiem, ir slēgta. Tur nedrīkst ne ieiet, ne fotografēt.

Paradoksāli, ka tagad neviens nezinot, no kurienes azbests tur uzradies un visi atkratās no atbildības. Bet viens gan ir skaidrs - skandālā iesaistīti Latvijas elektroenerģijas biznesa giganti – “Latvenergo” un “Augstsprieguma tīkls”.

Slepenās azbesta tonnas

Trauksmi par azbesta kalniem cēlis atkritumu apsaimniekošanas firmas “EkoDem” pārstāvis Miks Lejiņš, kura uzņēmums bija nolīgts rekultivēt teritoriju. “EkoDem” pēc līguma vajadzēja no TEC-2 teritorijas, kura tiek iznomāta “Augstsprieguma tīklam”, izvest “nosacīti tīru grunti” - augsni ar nelielu nekaitīgu būvgružu piejaukumu (2471 kubikmetrus). Patiesībā izradījās, ka laukumā, kurš jānolīdzina jeb jānotīra, lai tur “Augstsprieguma tīkls” varētu izbūvēt jaunu apakšstaciju, ir nevis augsne ar nelielu būvgružu piejaukumu, bet gan vismaz 5338 kubikmetru (pēc “EkoDem” aprēķiniem) būvgružu, no kuriem vairāk nekā puse - 52% ir piesārņoti ir azbestu. Sākumā “EkoDem” pat nepamanīja azbesta piesārņojumu, jo uzņēmumam vajadzēja tikai izvest noņemto zemes kārtu. Zeme tika krauta mašīnā, un tā kā darbi uzsākās ziemā, kad zemes virskārtu nosedza sniega kārta, tad pat nebija redzams, ko īsti tajās iekrauj. Izvestā zeme tad arī nonāca atkritumu laukumā “Lādes” Ķekavā.

Kad Lejiņš konstatēja, ka augsnē ir azbests, viņa uzņēmums no līguma attiecās. Un nevis tādēļ, lai saņemtu kādu naudas kompensāciju, bet gan lai noskaidrotu, kas vainīgs pie tā un kā azbestu dabūt prom, jo nu novākto augsnes virskārtu vairs tā vienkārši nevar izmest parastā kaudzē un pēc tam izmantot būvniecībā. Jau izvestie azbesta būvgruži tagad atrodas ar plēvi apsegtā Ķekavas novada “Lādēs”, kas tam it nebūt nav paredzēts. Bet aiz TEC-2 žoga, iespējams, vēl ir tonnām bīstamo gružu.

Neviens neliekas zinis

Tik ar azbestu piesārņota ūdens tilpni kā Acones karjerā, līdzās TEC-2, sen nav redzēta. (Foto: Miks Lejiņš)

Lejiņš Jauns.lv saka, ka uzrakstījis iesniegumu policijā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret dabas vidi. Pašlaik norit izmeklēšana.

“Līdz šim neviens mūs nav sadzirdējis, pierādījām arī ar laboratoriju slēdzieniem, ka tas ir azbests, mums teica, – jūs paši esat iemetuši, lai nopelnītu,” saka Lejiņš un turpina: “Domājams, ka azbests ir no padomju laikā uzceltām un vēlāk nojauktām celtnēm un caurulēm, kas sašķūrēti vienā kaudzē. Manuprāt, viņi zina, kā tas tur radies, bet nesaka”.

Par to, kāpēc viņu uztrauc azbesta problēma, Lejiņš stāsta: “Dzīvoju Katlakalnā, divus kilometrus no Acones. Ja nāk vējš no manas puses, tad azbesta putekļi atnāk līdz manai mājai. Un man ir pieci bērni, es par viņiem rūpējos”.

Azbests izbērts zemē pēc likuma ir “nekaitīgs”

“Un vēl – Ministru kabineta noteikumos ir minēts, ka Latvijā azbesta piesārņojumu varam mērīt tikai gaisā. Ja tas nosēžas uz zemes, tiek aprakts, tad pēc dokumentiem, viss ir tīrs. Latvijā nav nevienas akreditētas laboratorijas, kas nosaka azbesta piesārņojumu, Bet azbests ir viela, kas nesadalās, ļoti izturīgs – ja to ieelpojam, tad tas arī paliek mūsu organismā. Azbestu vedam apglabāt, ierakt zemē, atkritumu poligonus. Bet katram poligonam ir kvotas, un tagad tos azbesta atkritumus vairs nav kur likt. Kādā poligonā to vienkārši izgāž zemē,” sašutis ir Lejiņs..

“Ir iespēja pilnīgi visiem īpašumu apsaimniekotājiem un īpašniekiem izbērt savus atkritumus zemē. Ministru kabineta noteikumos Nr. 804 – “Noteikumi par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem” nav vārda azbests, un attiecīgi, ja viņš ir kopā ar grunti, tas ir nekaitīgs?!”

Izraisa vēzi un pataloģiskas šūnas

No TEC-2 izvestie azbesta būvgruži Ķekavas pagasta "Lādēs". (Foto: Miks Lejiņš)

Anita Seile, Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas kvalitātes vadītāja par Aconē uzietu azbestu sniegusi atzinumu:

“Ņemot vērā, ka azbesta šķiedras ir mikorskopiskas, grunts attīrīšana praktiski nav iespējama, līdz ar to šāda grunts ir jāutilizē kā ar azbestu piesārņots, bīstams atkritums. Ja ar azbestu piesārņota grunts netiek utilizēta, tad atrodoties šādā vidē, staigājot/braucot  pa šādu grunti, jebkura persona tiek pakļauta azbesta izraisītu saslimšanu riskam. Tāpat ar azbestu piesārņota grunts nav izmantojama citiem mērķiem, jāierobežo zemes jebkāda veida izmantošana un jānovērš cilvēku saskari ar piesārņoto vidi”.

Latvijas Vides aizsardzības fonda informācija liecina: “Azbesta šķiedras novājina imūno sistēmu – nonākot plaušās tiek traumēti plaušu audi un izraisīta pataloģisku šūnu veidošanās, radot audzēja attīstības risku. Biežākās azbesta izraisītās slimības ir azbestoze, plaušu vēzis un mezotelioma. Azbests var izraisīt ar barības vada, balsenes, kuņģa, resnās un taisnās zarnas audzējus. Visas minētās slimības parasti attīstās ilgā laika periodā (15-20 gadu laikā pēc pirmās saskares ar azbestu)”.

Sniedz pretrunīgas liecības

Maruta Bukleviča, Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste, Jauns.lv teica:

“Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori, apsekojot teritoriju Ķekavas novadā, Katlakalna “Lādes” , ir pārliecinājušies, ka neatliekamie pasākumi, norobežojot bīstamos atkritumus – būvniecības atkritumus ar azbesta piejaukumu, ir veikti un šobrīd tiešs apdraudējums iedzīvotājiem un videi nepastāv. 

Nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību ilgstošā laika periodā var atstāt uzturēšanās teritorijā, kur ir augstas azbesta putekļu un to šķiedru koncentrācijas. Tādas var rasties, ja, piemēram, azbestu saturošus materiālus zāģē vai urbj, atdalot tā smalkās šķiedras. Šobrīd teritorija ir norobežota un piesārņotā grunts ir apklāta ar plēvēm, kas šādu iespēju novērš. Tas ir neatliekams pasākums - kaitīgā ietekme ir mazināta, bet nav novērsta pilnībā.

Nākamais solis – bīstamo atkritumu nodošana atkritumu apsaimniekotājam, kuram ir izsniegta atļauja darbam ar šādiem atkritumiem.

Lielrīgas reģionālā vides pārvalde par atklāto faktu ir uzsākusi administratīvo lietvedību. Lietā ir iesaistītas vairākas juridiskās personas, kuru darbības un atbildība šobrīd tiek vērtēta. Paskaidrojumi, ko viņi snieguši Valsts vides dienestam  ir pretrunīgi, tāpēc dienests ir pieprasījis papildu informāciju. Kad būs noskaidrots pārkāpējs, viņam būs jāsakopj piesārņotā teritorija”.

Augstsprieguma tīkls: “Kategoriski norobežojamies no skandāla”

Azbesta "krautuve" TEC-2 teritorijā, kuru pārvalda "Augstsprieguma tīkls. (Foto: Miks Lejiņš)

Augstsprieguma tīkla (AST) sabiedrisko attiecību speciālists Andris Sproģis sarunā ar Jauns.lv sacīja: ““Augstsprieguma tīkls” norobežojas no iesaistes iespējamā piesārņojuma skandālā apakšstacijas izbūves laikā Rīgas TEC-2 teritorijā AST iznomātajā zemesgabalā “Latvenergo” Rīgas TEC-2 teritorijā Aconē, Granīta ielā 31.

Pirmā informācija par iespējamo azbesta klātbūtni gruntī tika saņemta no “EkoDem” - uz atkritumu laukumu Ķekavas pagasta “Lādēs” atvestajā gruntī saskaņā ar laboratorijas analīzēm tika konstatētas azbesta paliekas. Jāatzīmē, ka SIA “EkoDem” grunts paraugu noņemšanu analīzēm veica savā objektā Ķekavas pagastā, neinformējot un nepiesaistot procesā citas iesaistītās puses – ne izpildītāju un tā nolīgtos apakšuzņēmējus, ne objekta izbūves pasūtītāju, līdz ar to nav izsekojams, vai paraugi patiešām ir ņemti no TEC-2 teritorijas atvestās grunts. Citas analīzes, kas apliecinātu azbesta klātbūtni TEC-2 teritorijā izraktajā gruntī, neviena no procesā iesaistītajām pusēm AST nav nodevusi, un arī vēlāk, veicot papildus analīzes pēc AST pasūtījuma, piesārņojums ar azbestu objektā nav konstatēts”.

Latvenergo: “Vēsturiskais piesārņojums, par kuru neko nezinājām”

Arī “Latvenergo” nesaskata savu vainu. Uzņēmuma preses sekretāre Ivita Bidere Jauns.lv norādīja: ““Latvenergo” kategoriski noliedz izplatīto  interpretāciju ar kapitālsabiedrības vārda iesaisti – lai arī teritorija atrodas ražotnes TEC-2 tuvumā, šobrīd konkrētā vieta nodota “Augstsprieguma tīkla” valdījumā un tajā būvdarbus pēc AST pasūtījuma veic tā izvēlēts būvniecības komersants ar līgumisku atbildību pret pasūtītāju un savstarpēju komunikāciju.

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, iesaistītās puses noskaidro, kas varētu būt iespējamā bīstamā piesārņojuma avots, un attiecīgi tiks prasīts skaidrojums. 
Visticamāk, runa varētu būt par vēsturisku piesārņojumu ar vismaz 40 gadu senu pagātni, laikā, kad sākotnēji tika būvēta termoelektrostacija, un par tā esamību “Latvenergo” rīcībā nebija nekādas informācijas. Līdz AST uzsāktajiem būvdarbiem tā bija saimnieciski neizmantota teritorija, kurā nav veikti būvniecības darbi un šo gadu laikā tā bija apaugusi ar kokiem”. 

Saistītās ziņas

Uzmanīgi ar šīferi! Azbests izraisa drausmīgas slimības
Iespējams, bijusi azbesta putekļu noplūde Stradiņa slimnīcā

Citi šobrīd lasa

Sīks punktiņš, kas izrādījās liktenīgs: 27 gadus vecā Džeida atklāj savu stāstu par vēzi
Nodzērās un nomira psihiatriskajā slimnīcā: Leonīda Brežņeva meitas Gaļinas spožums un posts
Bijusī TV dīva Elīna Fīrmane gaida otro bērnu
Skatīt visus komentārus

"Ей было всего 7 лет!": Девочка в Лимбажи умерла от удара качелями; мать винит самоуправление

"Дамы с дюн" Пугачева и Вайкуле в кокошнике дали совет "девушкам почтенного возраста"