Latvijas Radio Ziņu dienests nepiekrīt mediācijas procesam ar sabiedriskā medija valdi
Pēc vairākkārtējām tikšanās reizēm ar mediatori un Latvijas Radio valdi, Latvijas Radio Ziņu dienests nolēmis nepiekrist mediācijas procesam.
Kā informē Latvijas Radio Ziņu dienesta pārstāve Laura Dreimane, šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Ziņu dienesta darbinieki ir pārliecināti, ka ar mediācijas palīdzību nav iespējams novērst nedz Latvijas Radio valdes politisko ietekmējamību, nedz arī atsevišķu valdes locekļu nekompetenci.
Tāpat uzsvērts, ka komunikācija ar sabiedriskā medija darbiniekiem un naudas atrašana Ziņu dienesta stiprināšanai ir Latvijas Radio valdes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) tiešais pienākums, kam nebūtu jātērē sabiedriskā medija nauda, piesaistot mediatoru.
Dreimane uzsvēra, ka Latvijas Radio Ziņu dienests joprojām uzstāj uz iepriekš izvirzītajām prasībām, neatkāpjoties arī no uzstādījuma par sabiedriskā medija valdes atkāpšanos vai atstādināšanu.
Latvijas Radio Ziņu dienests patlaban gaidīs valdes reakciju un tālākos situācijas risinājuma piedāvājumus. "Domāju, ka tagad bumba ir valdes pusē," sacīja Dreimane.
Sarunām starp valdi un Ziņu dienestu pieaicinātā sertificētā mediatore Baiba Strupiša skaidroja, ka mediācijas process iespējams vien tad, ja visas konfliktā iesaistītās puses apliecina vēlmi un gatavību meklēt jaunus risinājumus, piebilstot, ka Latvijas Radio valde un NEPLP bija apliecinājušas gatavību rast konstruktīvus risinājumus situācijas stabilizēšanai un uzticības atjaunošanai. Taču bez Ziņu dienesta darbinieku aktīvas dalības mediācija šajā strīdā nav iespējama, secināja Strupiša.
Latvijas Radio valde uztur spēkā jau pagājušajā nedēļā pausto viedokli, ka budžeta veidošanas procesā, kad Latvijas Radio iesniedzis pieprasījumus papildu līdzekļu piešķiršanai gan šim gadam 100 000 eiro apmērā, gan nākamajiem trim gadiem kapacitātes stiprināšanai un iziešanai no reklāmas tirgus, vadības atkāpšanās nav Latvijas Radio interesēs.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne sola cīnīties "par Latvijas Radio budžetu līdz galam". "Par mūsu profesionalitāti un spēju izvest sabiedrisko mediju no gadu desmitiem uzkrātām problēmām lai runā darbi. Par to esmu atbildīga sabiedrības un Radio darbinieku priekšā," sacīja Klapkalne.
Attiecībā uz Ziņu dienesta norādītajiem iemesliem mediācijas procesa neiespējamībai Klapkalne norādīja, ka valde ir mēģinājusi konstruktīvi risināt finanšu un kapacitātes stiprināšanas problēmas, bet "acīmredzami Ziņu dienesta dienaskārtībā ir cits jautājums - sabiedriskā medija valdes izraudzīšanās un iecelšanas kārtība kopumā".
"Tas vairs nav Radio valdes kompetencē, to var mainīt tika politiķi, iespējami ātri pieņemot jauno sabiedrisko mediju pārraudzības likumu," sacīja Klapkalne.
Jau vēstīts, ka Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.
Latvijas Radio valde aicinājusi valsts augstākās amatpersonas steidzamības kārtībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus darbinieku atalgojumam 100 000 eiro apmērā šim gadam un gandrīz miljonu eiro nākamajam gadam.
Latvijas Radio valde atklāto vēstuli nosūtījusi Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajam Ministru kabinetam, kultūras ministram Naurim Puntulim (VL-TB/LNNK), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Saeimas Budžeta komisijai un zināšanai - NEPLP.
Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Radio atklātajā vēstulē pieprasa, pirmkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 100 000 eiro apmērā šogad un, otrkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai gandrīz vienu miljonu eiro 2020.gadā un 1,1 miljona eiro apmērā turpmākajos gados. Tāpat valde aicina piešķirt kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu un nodrošinātu pamatdarbību, kas līdz šim finansēta no reklāmas ieņēmumiem, 1,79 miljonu eiro apmērā 2020.gadā un 3,57 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, Latvijas Radio pērn strādāja ar 9,979 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pretēji iepriekšējā gada zaudējumiem veidoja 162 628 eiro.
