Mūzika bez rāmjiem un pārtraukumiem: Salaspils botāniskajā dārzā sestdien notiks alternatīvais festivāls "Kartupeļpalma"

“Kartupeļpalmā” uz divām skatuvēm uzstāsies tādi mākslinieki un grupas kā “Alis P”, “Voiceks Voiska”, “Martas Asinis”, “Fuck Art”, “Ņikto”, Evija Vēbere, “Zig Zag”, “Ezeri”, Helēna Kozlova, “Das Sonntags Legion”, “Pamirt”, “Sigma”, “Waterflower”,  ”Rūsa”, “Krāsa”, “Simons Krasts”. Īsāk sakot – arī tiem, kurus “nepavelk” tradicionāli komerciālās mūzikas festivāli, šovasar būs iespēja izbaudīt atšķirīgus un unikāli muzikālus priekšnesumus brīvā dabā.

Atslodzei festivāla apmeklētājiem būs iespēja turpat uz vietas paviesoties tālā populārās kultūras pagātnē, skatoties mēmo kino – tam, protams, koncertējošo mūziķu skaņas netraucēs.

Papildus tam, blakus mūzikai būs pieejamas arī cita veida izklaides:

Kādu mūziku spēlē “Kartupeļpalmā”?

“Kartupeļpalmas” programmu veido ilggadējais mūzikas žurnālists Uldis Rudaks – rokenrola dzīvesveidam veltītās autobiogrāfiskās grāmatas “Rokupācija”, kā arī medijos trīs gadu desmitu laikā publicētu mūzikai veltītu rakstu autors un dīdžejs.

“Stilistiski es nevaru to mūziku, kas skanēja pagājušā un skanēs arī šī gada “Kartupeļpalmā”, ielikt kādā rāmī, jo tā ir ļoti dažāda. Tas tāpēc, ka es, ilgus gadus darbojoties kā mūzikas žurnālists un dīdžejs, interesējos par dažādu stilu mūziku, un man patīk tie, kas izceļas pārējo vidū ar kaut ko savu, nevis pieturas pie klišejām, vai – es nebīšos šī vārda - ražo mūziku, kas, manuprāt, jebkādu mākslu nogalina. Mūzika nav automašīnas, krēsli vai pārtika, kur galvenais ir par katru cenu panākt produkta kvalitāti jeb derīgumu lietošanai, un mūzika nav pirmās nepieciešamības prece. Tai jābūt tādai, ko cilvēks pats izvēlas atbilstoši savai gaumei, un “Kartupeļpalmā” es paļaujos uz savu gaumi, nevis pētu, kas pašlaik ir aktuāls un atbilstošs pasaulē valdošajām tendencēm, kas patīk cilvēku vairākumam un varētu piesaistīt ļaužu masas. Man nav vajadzīgi cilvēki, kurus šī mūzika neinteresē – mani interesē domubiedri, un esmu pārliecināts, ka viņu ir gana daudz, un varētu būt vēl vairāk, bet viņi paši, iespējams, to vēl nezina, jo gluži vienkārši nav laika meklēt mūziku, kas pašus interesē, tāpēc seko lielajai straumei,” paša atlasīto mūziķu un festivāla kopējo skanējumu, kā arī vēstījumu ieskicē Uldis Rudaks.

Kurators piebilst, ka papildu visam iepriekšminētajam festivāls koncentrētā veidā, četrpadsmit stundu garumā bez pārtraukumiem piedāvā 17 koncertu maratonu – tas esot kā īsais kurss, lai saprastu pašlaik Latvijas mūzikā notiekošo.

Koncerti bez pārtraukumiem un latviešu mēmais kino

“Darbība uz divām skatuvēm notiks gandrīz bez pauzēm, nekam nepārklājoties, ja nu vienīgi ar kādu no koncertiem pārklāsies apmeklētāju vēlme aiziet atslodzei paskatīties pagājušā gadsimta sākuma latviešu mēmo kino. Arī ēdinātāji un padzirdītāji ir mūziķi vai mūzikas draugi. Picēriju ansambli, kas baros cilvēkus festivālā, izveidojuši Viesturs Polikarps un Eduards Ancāns – divi mūziķi, kas piedalās “Kartupeļpalmā” ar savām grupām “Rūsa” un “Voiceks Voiska”. Savukārt paša darināto sidru piedāvās Māris Plūme, kuru pirms daudziem gadiem iepazinu kā ģitāristu. Arī “Valmiermuižas alus” un bezalkoholiskie dzērieni atbalsta labu mūziku – nesen viņu mītnē notika arī etno-festivāls "Sviests",” festivāla atšķirības zīmes atklāj Rudaks.

Zīmīgi, ka liela daļa “Kartupeļpalmai” izraudzīto mūziķu ir ieguvuši labu muzikālo izglītību Latvijā un ārzemēs.

“Viņi ir pietiekoši zinoši par to, kā “vajadzētu”, bet dara, iespējams, pat radikāli citādi, jo tas viņiem šķiet interesantāk nekā kopēt kaut ko jau dzirdētu. Viņi daudz augstāk novērtē, iespējams, saujiņu savas mūzikas cienītāju, nevis pūli, kas vienkārši ļaujas masu psihozei. Viens salīdzinājums – mūsdienās no latviešu astoņdesmito gadu mūzikas ārzemēs platēs izdod “Dzelteno Pastnieku” un “NSRD” ierakstus, bet tolaik šie mūziķi ne tuvu nebija paši populārākie, jo daudzi viņus nesaprata. Prognozēju, ka tie mūziķi, kas uzstājas “Kartupeļpalmā”, pēc 20 vai 30 gadiem būs atstājuši daudz dziļākas un paliekošākas pēdas mūsdienu skaņu mākslā nekā tie, kas pašlaik atrodas popularitātes virsotnē,” par festivāla māksliniekiem izsakās ilggadējais mūzikas žurnālists.

Ieskats pagājušā gada performancēs:

Ko iegūs tie, kuriem šāda mūzika ir sveša?

Aktuāls gan ir jautājums – ko no šī festivāla varētu iegūt tie, kuri pirmo reizi ļaujas avantūrai un noriskē atbraukt?

“Uzzināt, ka ir daudz skaistas mūzikas, kuru līdz šim nav gadījies atklāt, un patīkamā pārsteigumā saprast, ka tieši tā līdz šim ir pietrūcis. Tā ir brīnišķīga sajūta! Ļoti veselīga. Visiem to iesaku. Pašam tā ir bijis neskaitāmas reizes, festivālos pirmo reizi izdzirdot mūziku, kuru pirms tam neesmu klausījies un kas mani pēc tam pavadījusi visus turpmākos gadus. Jaunatklājuma prieks un gandarījums ir īpaši vērtīgs, jo tas liecina par attīstību, bez kuras cilvēks ierūsē, apaug ar pelējumu, noveco, un, lai cik tas nebūt paradoksāli, tieši daudzi jauni cilvēki nepieņem vēl nezināmo, tātad domāšanā viņi ir novecojuši jau 15 gadu vecumā, tikai izskatās jauni. Latviešu, igauņu izcelsmes mākslinieks un mūziķis Kalle Lārs, kurš dzīvo Minhenē, nesen intervijā Anetei Konstei “Satori” pateica ļoti trāpīgi: “Ir grūti atrast to, par ko nezini, ka tas vispār eksistē”. Tāpēc – brauciet uz “Kartupeļpalmu”, mēs palīdzēsim!” sola organizators.

Uldis Rudaks norāda, ka pašlaik Latvijas mūzikā notiek ļoti interesantas lietas, jo vēl nesen par alternatīvajiem un mazpazīstamajiem uzskatītie mūziķi nu jau ir guvuši daudz lielāku ievērību: “Lūk, pagājuša gada “Kartupeļpalmas” dalībnieki Māris Šverns, Edgars Šubrovskis, Sniedze Prauliņa, Klāvs Kalnačs šogad jau līdzās krietni pieredzējušajiem dziesminiekiem Ievai Akuraterei, Haraldam Sīmanim. Antai Eņģelei piedalījās 4. maija svētku koncertā Dziesmotā Rezolūcija pie Brīvības pieminekļa. Šīgada “Kartupeļpalmas” dalībniece Evija Vēbere pērn guva plašu ievērību pēc koncerta pie Latvijas nacionālās bibliotēkas 19. novembrī un daudzi sākotnēji negatīvo komentāru autori šādā veidā pamanījuši šīs dziedātājas daiļradi un atzinuši to par unikālu. “Kartupeļpalma”, tāpat kā mana grāmata “Rokupācija” un “Radio NABA” raidījums “Zibens Pa Dibenu”, veido latviešu populārās mūzikas vēsturi. Vai mums ir interesanti lasīt vēstures grāmatas, kas pilnas ar skaitļiem? Man šķiet, ka tās ir garlaicīgas. Galvenā jau ir laimes sajūta, nevis saražoto un pārdoto uzlīmju vai ledusskapja magnētiņu skaits ar uzrakstu “laime”.

Arī festivālā pieteiktie mūziķi sarunā ar Jauns.lv pauda, ka tas, salīdzinājumā ar vairumu atlikušā vasaras piedāvājuma, ir unikāls gan savā skanējumā, gan organizatoru radītajā “vaibā”.

“Grūvīgs” ritms, lipīgas melodijas un ciniski teksti – tā ir grupa “Martas Asinis”. Šeit sintpops mijās ar indīroku, un mūzika neatstāj vienaldzīgu. Jums atliek tikai izlemt – dejot vai nedejot. “Kartupeļpalma” ir festivāls īstiem melomāniem un daudzus no pašmāju māksliniekiem koncertējam varēs dzirdēt tikai šajā festivālā,” par muzikālo notikumu izsakās grupas “Martas Asinis” pamatlicējs un dziesmu, tekstu autors Filips Derums.

“Voiceks Voiska” – vieni no pirmajiem, ja ne pirmie, kas sāka spēlēt SKA žanrā latviski. “Voiceks Voiska” ir Latvijas Neatkarīgās deju mūzikas grupa. Koncertos priecājamies par publikas nestāvēšanu uz vietas. “Kartupeļpalma” kā festivāls ir īpašs ar to, ka grupas izvēlas Uldis Rudaks. Pasākuma formāts ir viena ļoti saturīga, ietilpīga diena. Līdz pirmajam vilcienam, tā teikt. Reti kuru pasākumu var apmeklēt ar vilcienu,” piebilst grupas pārstāvis, basģitārists Juris Mežeckis.

Grupas “Zig Zag” sastāvā jau piecus gadus darbojas Jānis Māriņš, Juris Lasinskis un Uldis Timoško. Mūziķi šobrīd strādā pie jaunā albuma ierakstīšanas un tā iznākšana ir plānota šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. “Koncerta skanējumu dziesmām, mēģinām maksimāli pietuvināt  ieraksta skanējumam,” par grupas pieeju “dzīvajā” stāsta Uldis Timoško, “Kartupeļpalmas” mākslinieki ir dažādu stilu alternatīvās mūzikas pārstāvji visu paaudžu domājošiem cilvēkiem,” festivāla saturu raksturo mūziķis.

"Kartupeļpalma" norisināsies Salaspils Botāniskajā dārzā:

Uz festivālu brauc klausīties mūziku, nevis gulēt telšu pilsētiņā

Apmeklētājiem der zināt, ka “Kartupeļpalmā” ir atļauts ienest un izmanot foto vai video kameras. Visiem koncertiem tiks veikti arī audioieraksti, kurus vēlāk izmantos festivāla publicitātes vajadzībām.

Organizatori gan lūdz saudzīgi izturēties pret Salaspils Botāniskajā dārzā sastopamajiem augiem, kā to lieliski prata 2018. gada “Kartupeļpalmas” apmeklētāji, neizbradājot nevienu dobi, un nepiesārņojot teritoriju ar tukšām glāzēm un cigarešu galiem.

“Koncerti notiks bez pauzēm, lai apmeklētājiem neuznāktu miegs, un telšu pilsētiņas Salaspils Botāniskajā dārzā nebūs, jo uz festivālu brauc klausīties mūziku, nevis gulēt. Ja kādam 14 stundas šķiet par garu, var ierasties uz sākumu un braukt mājās pirms pusnakts, kad sākas laiks naktsputniem, kuri gatavi palikt līdz rīta gaismai, lai ar pirmo pieejamo sabiedrisko transportu brauktu mājās,” piebilst festivāla saimnieks Uldis Rudaks.

Biļetes uz festivālu pieejamas “Biļešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.