"Katru dienu pētīju ss.com" - gandrīz detektīvstāsts, kā Jānim pašam izdevās atgūt nozagto riteni

“Lai arī velosipēds manā īpašumā bija mazāk par trim mēnešiem, man tas kļuva ļoti mīļš un pats zādzības fakts bija ļoti nepatīkams man personīgi,” ar piedzīvoto "Facebook" dalījies Kūkojs, kurš sev apsolīja, ka katru dienu skatīsies portāla ss.com sludinājumus un atradīs “to nelieti, kas nozaga” viņa divriteni.

Pamana pēc divām nedēļām

Neatlaidīgi, katru vakaru Jānis pētīja 15 līdz 20 sludinājumu lapas, meklējot savu velosipēdu sludinājumu jūrā. Pagāja nedēļa, tad vēl viena. “Gribējās padoties un nopirkt jaunu, bet nē. Es sev biju apsolījis, ka atradīšu,” turpina Kūkojs.
14. jūnija rītā, kārtējo reizi apskatot sludinājumus, viņš beidzot pamanīja foto ar savu divriteni un uzreiz zvanīja pa sludinājumā norādīto tālruņa numuru. Tomēr neviens neatbildēja, un cietušais devās uz Brasas policijas iecirkni. Likumsargi pieņēma iesniegumu un sāka kriminālprocesu.

Notriec naudu par svešu mantu

“Kopā ar izmeklētāju sazvanījām sludinājuma autoru, kurš jau bija manāmi iedzēris un svinēja viegli iegūto naudu. Noskaidrojām, ka velo jau ir pārdevis, un ar to mūsu saruna beidzās,” stāsta Jānis. Izmeklētājs noplātījis rokas un sācis stāstīt, ka “caur prokuratūru” rakstīs pieprasījumu mobilo sakaru operatoriem, lai noteiktu sludinājumā norādītā telefona atrašanās vietu. “Man bija skaidrs, ka viss šis birokrātijas process ir par ilgu un līdz mērķim mani nenovedīs. Jārīkojas ir tagad un tūlīt. Bet kā, ja pat policija tev nevar palīdzēt?” stāsta Jānis.

Viņam izpalīdzēja iecirkņa uzgaidāmajā zālē nejauši satikta meitene, kura piekrita vēlreiz piezvanīt sludinājuma autoram un piedāvāt viņam dāvanu karti 50 eiro vērtībā no azartspēļu zāles. Tā bija pirmā ideja, kas Jānim ienāca prātā, lai sarunātu tikšanos “ar šo nelieti”. Saruna gan neritēja kā plānots, un tikšanos neizdevās sarunāt.

Velosipēds atbrauc pats

Tomēr pēc piecām minūtēm sludinājuma autors pats atzvanīja un uzsāka sarunu pavisam citā gultnē. “Izskaidroju, ka ir uzsākts kriminālprocess un ar viņa tālruni ir izvietots sludinājums, pēc kura ir realizēta zagta prece,” atklāj Jānis. Zvanītājs atzina, ka velosipēdu pārdevis savam kolēģim kādā ražotnē, kur strādā, un atklāja viņa kontaktus. Sazvanot šo kolēģi, Jānis izstāstīja viņam lietas būtību un palūdza atvest zagto velosipēdu uz iecirkni: “Cilvēks bija ļoti sabijies un nezināja, ka pērk zagtu preci.” “Ticiet sev, nepadodieties un viss iecerētais izdosies,” priecīgsir Jānis. “Tā nu es sēžu izmeklētāja kabinetā, gaidot, kad tiks pieņemti pēdējie paskaidrojumi, un skatos uz savu velosipēdu, kas pie manis ir atbraucis pats!”

Policija to neiesaka

Likumsargi savu nevarēšanu tik veikli atgūt nozagto īpašumu nekomentē. Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska vien piekodina, ka šādi pašrocīgi darboties nav ieteicams, jo līdzīgas situācijas ļoti ātri var kļūt bīstamas. “Šajā gadījumā cietušajam paveicās, jo bija labvēlīgs un pretimnākošs pircējs. Tajā pašā laikā, ja pircējs nebūtu tik godprātīgs, velosipēds, ļoti iespējams, netiktu atgūts,” brīdina Gžibovska.

Tāpat likuma sargiem ir noteikta kārtība, kā rīkoties, tās neievērošana var novest pie tā, ka zaglis, pat ja notverts, tiks cauri sveikā. “Jāuzsver, ka darbību, kas neatbilst Kriminālprocesa likuma prasībām, rezultātā iegūtā informācija tiesā var netikt atzīta par pierādījumiem,” norāda Gžibovska, atgādinot, ka, ciešot no nozieguma, vislabāk uzreiz vērsties policijā. Tiesa, Jānis arī devās uz policiju, bet sastapās ar birokrātiskiem šķēršļiem.