Ziemas pastaigas, rokenrola skudrupūznis un Pitu mīlas drāma: ko darīt 2. un 3. janvārī?

Meditatīvu mūziku varēsiet baudīt gan Rīgas Latviešu biedrībā, gan Rīgas domā. Ērģeļmūzikas cienītājiem Rīgas doma apmeklējums varētu būt ievērojams arī ar to, ka drīz vien katedrāles diženā instrumenta saknējums uz vairākiem mēnešiem tiks pārtraukts – notiks ērģeļu profilakse. Savukārt uz kino varat doties baudīt Pita pāra mīlestības drāmu.

Rīdzinieki jaunā gada pirmajās brīvdienas, braucot pie lauku radiem un dodoties pie dabas, var piestāt pie vietējā muzeja un apskatīt kādu izstādi, ko galvaspilsētā neredzēt. Arī ārpus Rīgas norit aktīva izstāžu dzīve: Jūrmalā lielā mākslinieku Gada izstādē, Ventspilī – aizraujoši stāsti par medicīnu, bet Līvānos – porcelāna meditācijas.

1. Ziemas naktis Rīgas Zooloģiskajā dārzā

Pēc skaļām Jaungada ballītēm ir nepieciešama mierīga atpūta un pastaiga. Un to vispiemērotākā un aizraujošākā veidā varētu īstenot Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kur līdz 24. janvārim tiek rīkotas tradicionālās Ziemas naktis, kurās dzīvniekus var vērot arī tumšās vakarstundās, kas parasti nav iespējams.

Zoodārza kases atvērtas līdz pulksten 19.00, savukārt zoodārzā vakara atmosfēru apmeklētāji var baudīt līdz pat deviņiem vakarā.

Ziemas naktīs Zoodārzā var piedzīvot negaidītus, jo nekad nevar paredzēt, ko interesantu un neparastu izdosies novērot. Kādas skaņas pēkšņi atskanēs no tumsas aizsega – vai vilka gaudas, vai ēzeļa skanīgā dziesma, vai varbūt no snauda iztrūcināta pāva pārsteiguma pilni saucieni. Bet varbūt pavisam blakus voljēra pustumsā būs pielavījies tīģeris.

Mēdz teikt, ka dzīvnieki sāk dzīvot, kad aizveras zoodārza vārti. Ziemas naktis piedāvā iespēju paraudzīties aiz noslēpumainā plīvura, kad mostas un sāk aktīvi darboties lidvāveres, kad uz vakara jundu sapulcējas Japānas makaki, kad nerātna bizenēšana pārņem Ungārijas stepju govis.

Būs izgaismoti celiņi un dažādu dzīvnieku voljēri, siltas un omulīgas iekštelpu ekspozīcijas ar eksotiskiem iemītniekiem – Tropu māja, Terārijs, Žirafu māja, Lauku sēta, Flamingu māja, Nīlzirgu māja, Lemuru mītne, Akvārijs. Zoodārza centrā deg ugunskurs, pie kura sasildīties vai arī uzcept kādu līdzpaņemtu desiņu.

Zoodārza kases atvērtas līdz pulksten 19.00, savukārt zoodārzā vakara atmosfēru apmeklētāji var baudīt līdz pat deviņiem vakarā. Biļešu cenas līdz 24. janvārim lētāk nekā ierasts: 2 eiro. Sīkāk internetā: www.rigazoo.lv.

2. Svētku pastaiga brīvdabas muzejos

Pirmās jaunā gada brīvdienas varat pavadīt arī brīvdabas muzejos – nesteidzīgi izbaudot mūsu senču ziemas rimto ritmu.

* Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (Brīvības gatvē 440, Rīgā) līdz 10. janvārim norisinās pasākums „Gaismas spēles ziemas mijkrēslī”. Šīs gaismas spēles muzejā ir samērā jauns notikums. Tā galvenais uzdevums ir radīt muzejā gaišāku noskaņojumu tumšajos novakaros, padarīt to apmeklētājiem tīkamāku un interesantāku. Pašā ziemas viducī muzejs pārvēršas pasaku valstībā, kur ēkas un istabas tiek īpaši izgaismotas. Ielūkojoties caur lodziņiem, var redzēt, kā mūsu senči dzīvojuši un svētkus svinējuši. Ēku un eksponātu izgaismošana notiek sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas gaismas dizaina studentiem. Sīkāk internetā: www.brivdabasmuzejs.lv.

* Jūrmalas brīvdabas muzeju (Tīklu ielā 1a, Lielupē) varat aplūkot bez maksas. Tur skatāma pastāvīgā ekspozīcija „Jūrmalas zvejnieku sēta 19. - 20. gadsimtā”, Enkuru un zvejas laivu kolekcija, kā arī darbojas virvju vīšanas darbnīca. Muzejā izveidota 19.gadsimta piekrastes zvejnieka sēta ar tai raksturīgām ēkām. Sīkāk internetā: www.jbmuzejs.lv.

* Varat sapulcēties paliela radu un draugu kopa un braukt uz Ventspils Piejūras brīvdabas muzeju, kas līdz 30.aprīlim strādā tikai pēc pieprasījuma (tālrunis pieteikumiem - 63624467). Muzeja krājumu veido vairāk nekā 24 000 priekšmetu, kas izvietoti iekštelpu un brīvdabas ekspozīcijā (apmēram 4 ha platībā). Iekštelpu ekspozīcijā muzeja apmeklētāji var iepazīties ar zvejniecības attīstības galvenajiem posmiem, kā tika zvejotas dažādas zivis, kā būvētas laivas. Piejūras brīvdabas muzejā iemīļota izklaide un reizē izziņas objekts ir mazbānītis. Muzeja ekspozīcijā izvietota arī muzeja enkuru kolekcija (vairāk nekā 140 dažāda tipa enkuru), kuras vecākie eksponāti tapuši 18. gadsimtā. Sīkāk internetā: www.muzejs.ventspils.lv.

* Interesanti būs arī paviesoties Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā „Vēveri” Vecpiebalgā. Tur aplūkojamas senā Vēveru ciema septiņas zemnieku un amatnieku sētu ēkas - izteiksmīgi novada tautas celtniecības paraugi. Latviski vienkāršajā un piemīlīgajā ainavā dabiski iekļaujas atjaunoto vējdzirnavu aprises. Rāma pastaiga pa senā ciema pagalmiem dod iespēju kaut nedaudz izjust dabas ritmiem un norisēm tuvo senču paaudžu vaļasbrīžu mieru un brīvību. Muzeja apmeklējumam jāpiesakās pa tālruni 29364806. Sīkāk internetā: www.piebalgasmuzeji.lv.

Šie ir tikai nedaudzi no Latvijas brīvdabas muzejiem. Varat arī paviesoties brīvdabas muzejā „Vītolnieki” Papes Ķoņu ciemā, Viktora Ķirpes Ates muzejā Kalncempju pagastā, Andrupenes lauku sētā Latgalē vai Ludzas muzeja Brīvdabas ekspozīcijā.

3.Rokenrolla Muzikālais skudrupūznis Rīgas Kongresu namā

Sestdien, 2. janvārī, pulksten 19.00 Rīgas Kongresu namā, atzīmējot leģendārā basģitārista un rock’n’roll grupas „Keksi” dibinātāja Aleksandra Sircova jeb Muraveja dzimšanas dienu, notiks jau devītais „Muzikālais skudrupūznis”. Tas dēvējams par minifestivālu, jo viena koncerta laikā uz skatuves kāps virkne rock’n’roll un rock’a’billy žanru mākslinieku.

Katru gadu Muravejs janvāra sākumā parūpējas par īpašu pārsteigumu sava talanta cienītājiem. Šogad tā ir sadarbība ar estrādes leģendu Viktoru Lapčenoku – kopā ar „Mirage Jazz Orchestra” tapušas vēl nedzirdētas rokenrola stila aranžijas spilgtākajām Viktora Lapčenoka dziesmām.

Koncerta programmā arī Ivars Pētersons ar grupu, Lietuvas blūza karaliene Arina ar grupu „Veto Bank”, grupa „Cements” un „Creedance Project” no Latvijas. Koncertu vadīs Andris Freidenfelds.

Savukārt februārī „Muzikālais skudrupūznis” uzsāks tūri pa Latvijas novadiem: 5. februārī tas būs sastopams Jēkabpilī, 11. februārī – Alūksnē, 12. februārī – Valmierā, bet 19. februārī – Blīdenē. Biļešu cenas: 10 – 20 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.keksi.lv.

2016. gada Muzikālais skudrupūznis

4. Komponistes un performances mākslinieces Anastasijas Kadišas pirmais autorkoncerts

Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē sestdien, 2. janvārī, pulksten 18.00 pirmo reizi notiks komponistes un performances mākslinieces Anastasijas Kadišas autorkoncerts „Dimensijas”. Koncertā piedalīsies arī flautiste Mirijama Hidbera Dikinsone no Šveices un latviešu arfiste Elizabeta Lāce.

Anastasijas Kadišas autorkoncertā būs iespēja dzirdēt un redzēt jaunās komponistes skaņdarbus un performances soloinstrumentiem un ansambļiem, kā arī viņas pedagogu - Jura Karlsona un Pētera Plakida mūziku. Arī pats koncerts būs neparasts, jo tas notiks performances veidā un apņems visu zāli.

Kopš 2010. gada septembra jaunā latviešu komponiste un performances māksliniece dzīvo un studēt Šveices pilsētā Bāzelē. Pēc Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klases absolvēšanas viņa devās papildināt savas zināšanas un prasmes vienā no Eiropā labākajām mūzikas augstskolām - Bāzeles Mūzikas akadēmijā, kurā viņa apguva laikmetīgo instrumentālo un elektroakustisko kompozīciju. Ārzemju studiju laikā jaunajai komponistei tika pavērtas plašas iespējas eksperimentēt ar skaņu un formu, līdz ar to ir tapuši darbi, kas jau paguvuši skanēt arī jaunās mūzikas festivālos.

Ieeja koncertā par ziedojumiem. Sīkāk internetā: www.rlb.lv.

Anastasija Kadiša diriģē „Mannerchor Schmiedrued”

5. Svētku skaņas Rīgas Domā

Svētdien, 3.janvārī, pulksten 19.00 uz ērģeļmūzikas koncertu „Svētku skaņas” Rīgas Domā aicina ērģeļniece Ilze Reine un trompetists Jānis Porietis. Programmā: Johana Sebastiana Baha, Georga Frīdriha Hendeļa, Viljama Boisa, Maijas Einfeldes un Alvja Altmaņa sacerētā mūzika.

Ilze Reine ērģeļspēli ir studējusi Latvijas Mūzikas akadēmijā un Baznīcas Mūzikas augstskolā Herfordē (Vācijā). Kopš 1996. gada viņa ir Rīgas Svētā Jāņa baznīcas ērģelniece un kora diriģente, bet kopš 2000. gada ērģeļspēles pedagogs Lutera akadēmijas Mūzikas nodaļā. Uzstājusies ar koncertprogrammām Latvijā, Vācijā, Ungārijā, Zviedrijā un Francijā. Līdztekus ērģeļu solo programmām sadarbojas ar solistiem un Latvijas profesionālajiem mūziķu kolektīviem.

Jānis Porietis (1983) sāka apgūt trompetes spēli desmit gadu vecumā. 2009. gadā viņš pabeidza Latvijas Mūzikas akadēmijas un devās uz ASV, kur pēc trīsarpus gadus ilgām studijām Kanzasas universitātē ieguva doktora grādu mūzikā. Kopumā mūziķis ierakstījis septiņus albumus kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, „Sinfonietta Rīga” un citiem kolektīviem. Par spīti kārdinošiem darba piedāvājumiem Amerikā un Ķīnā, Jānis Porietis ir atgriezies Latvijā un strādā Mūzikas akadēmijā kā trompetes pedagogs.

Ērģeļmūzikas cienītājiem šī būs viena no pēdējām iespējām dzirdēt Rīgas Doma ērģeles pirms to profilakses (vēl šāda iespēja būs tikai nākamās nedēļas nogalē). No 11. janvāra uz vairāk nekā trīs mēnešiem – līdz 16. aprīlim tur ērģeļmūzikas koncerti nenotiks, jo noritēs mūzikas instrumenta profilakse.

Biļešu cena: 15 eiro. Sīkāk internetā: www.doms.lv.

6. Andželīna Džolija-Pita un Breds Pits jutekliskajā drāmā „Pie jūras”

Varat arī izbrīvēt laiku, lai aizietu uz kino, kur no šīs nedēļas ir vairāki Holivudas jaunumi. Viens no iespaidīgākajiem jaunumiem ir Andželīnas Džolijas-Pitas jaunā filma „Pie jūras” („By the Sea”), kurā filmējusies gan viņa pati, gan arī viņas vīrs Breds Pits.

Kinostāsts norisinās Francijā pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidū. Bijusī dejotāja Vanesa un viņas vīrs amerikāņu rakstnieks Rolands apceļo Franciju. Ceļojums pamazām viņus atsvešina, taču viss mainās, kad viņi nonāk mazā pilsētiņā pie jūras.

Filmu būs interesanti vērot, ja zināsim to, ka īsi pēc pērn notikušajām kāzām, tieši medusmēneša laikā, Andželīnai Džolijai un Bredam Pitam nācās uz ekrāna atveidot nelaimīgu laulāto pāri. Tas nav bijis viegli – atceroties piedzīvoto, nesen atzina aktrise. Lai gan mēdz teikt, lai cilvēki nekad nejauc privāto dzīvi ar darbu, Andželīna Džolija šo padomu šoreiz ignorējusi un atsaukusies uz notikumiem pašu privātajā dzīvē, lai izdotos lomas nospēlēt pēc iespējas ticamāk un pārliecinošāk. Situācija nebija viena no vienkāršākajām. Tā vietā, lai pēc nosvinētajām kāzām dotos romantiskā kāzu ceļojumā, pāris sakravāja mantas un devās uz Vidusjūras salu Maltu, kur strādāja pie Andželīnas Džolijas režisētās drāmas.

Rīgas „Citadelē” un Ventspils „Rio” filmu rādīs no 1. janvāra, bet Rīgas „K.Sunī” un Liepājas „Ballē” – no 2. janvāra. Filmu meklējiet arī citos Latvijas kinoteātros. Sīkāk internetā: www.forumcinemas.lv, www.kinogalerija, www.kinorio.lv. www.kinoballe.lv.

7. Izstāžu ceļvedis: noskaņu gleznas un laika zīmes Valmierā, medicīna Ventspilī un vakara meditācijas Līvānos

* Jūrmalas muzejā (Tirgoņu ielā 29, Majoros) vēl nedēļu – līdz 10. janvārim skatāma Jūrmalas mākslinieku Gada izstāde, kurā var pārliecināties, ka pilsētas mākslinieku biedrība divu gadu periodā kopš iepriekšējās skates ir rezultatīvi strādājusi gan organizatoriskajā, gan radošajā plānā. Atskaites izstāde liek katram autoram pašam atskatīties uz paveikto, vai viss ir veikts ar lielāko atdevi, vai neiezogas sastingums un atkārtošanās. Sīkāk internetā: www.jurmala.lv.

* Valmieras muzeja Izstāžu namā līdz 30. janvārim skatāma Ainas Božas gleznu izstāde „Noskaņu gleznas”. Aina Boža (1962) ir psiholoģe, mūziķe un gleznotāja. Gleznot Aina sāka 31 gada vecumā pēc pārslimota ērču encefalīta smagā formā. Viņa uzskata, ka pusgadu ilgā slimošana bija tā vērta, jo tā lielā mērā uzlabojusi viņas dzīves kvalitāti un palīdzējusi realizēties kā radošam cilvēkam. Māksliniece ir absolūta autodidakte, nevienu stundu, nekad, nekur un neko nav mācījusies saistībā ar gleznošanu. Sīkāk internetā: www.muzejs.valmiera.lv.

* Vēl Valmieras muzeja Izstāžu nama līdz 30. janvārim skatāma Anitas Melderes gleznu – portretu izstāde „Laika zīmes”. 1972. gadā IX Jauno mākslinieku darbu izstādē Aizrobežu mākslas muzejā ar portretu „Ziema” – sirmas lauku māmiņas gleznojumu – Anita Meldere sevi pieteica kā jaunu autori. Gadu gaitā atšķirīgi un mainīgi ir bijuši radošo nostādņu koncepti – no iemiesošanās tēlā, savas dzīves izjūtas paudumā ar modeļa starpniecību agrīnajā periodā līdz vēlmei sadzirdēt portretējamā viedokli, just viņa attieksmi. Tomēr māksliniece uzskata, ka galavārds ir un paliek mākslas darba pusē. Svarīga ir pati glezniecība, bez vārdiskiem skaidrojumiem un konceptu mežģiem. Sīkāk internetā: www.muzejs.valmiera.lv.

* Līdz šī gada maijam beigām Ventspils muzejā (Livonijas ordeņa pilī) var apskatīt divas medicīnai veltītas izstādes - Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja izstādi „ANATOMS. Cilvēka ķermeņa fabrika” un Ventspils muzeja krājuma izstādi „Medicīna Ventspilī”. Tajās radīsiet atbildes uz vairākiem jautājumiem. Piemēram: Vai varat iztēloties savu ķermeni kā fabriku, kurā aknas darbojas kā ķīmiskās pārstrādes rūpnīca, plaušas nodrošina ventilāciju, bet smadzenes, protams, ir dators; vai zinājāt, ka Ventspilī bija viena no vecākajām aptiekām Latvijas teritorijā - dibināta 1670.gadā? Sīkāk internetā: www.muzejs.ventspils.lv.

Livonijas ordeņa pilī - medicīnai veltītas izstādes

* Latgales mākslas un amatniecības centrā Līvānos līdz 27. janvārim skatāma vietējās mākslinieces Eleonoras Pastares porcelāna izstāde „Vakara meditācijas”. Pati māksliniece saka: „Porcelānu es izjūtu kā smalku, trauslu gandrīz gaisīgu materiālu un šīs izjūtas es cenšos ielikt savos darbos”. Meditatīvs spēks un pilnīga materiāla kontrole ir tas, kas māksliniecei nepieciešams, lai savaldītu sarežģītāko keramikas materiālu un laistu pasaulē trauslus, gaisīgus un apburošus porcelāna izstrādājumus. Pirms Līvāniem šī izstāde bija skatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Sīkāk internetā: www.latgalesamatnieki.lv.