Līvu laukumā atklās izstādi par Čehijas pilīm

Izstādi atklās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs, kultūras ministre Dace Melbārde, Latvijas Nacionālā muzeja direktore Māra Lāce, Čehijas vēstnieks Miroslavs Koseks un Čehijas Nacionālā muzeja ģenerāldirektors Mihals Lukešs.

Izstāde iepazīstinās ar 37 interesantāko Bohēmijas un Morāvijas cietokšņu un piļu izlasi no vēsturiskajiem apvidiem, kas veido Čehijas valsti. Objektu atlases kritēriji bijusi to vēsturiskā nozīme, arī arhitektūras, mākslinieciskā un vēstures vērtība. Lielu daļu ieņem Eiropas mērogā nozīmīgas celtnes, turklāt ne tikai tās, kas jau ir UNESCO sarakstā (Prāga, Česki Krumlova, Kutna Hora, Kromeržīža, Lednices–Valtices kultūrainava, Telča), bet arī virkne potenciālo kandidāšu (piemēram, Karlštejna, Krivoklāta, Jindržihuva Hradeca).

Šajā izlasē iekļautas arī iespaidīgas (Rabi) un romantiskas drupas (Bezdeža, Troski), varenās pils rezidencēs pārvērsti cietokšņi (Hluboka pie Vltavas, Vranova pie Dijas) un modernas brīnišķīgu parku iekļautas pilis (piemēram, Veltrusi, Jemnište, Buhlovice, Lednice un daudzas citas).

Izstāde palīdzēs radīt iespaidu mozaīku, kas mums stāsta par izvēlētajiem kultūras dārgumiem un daļēji arī mākslas darbiem un iekārtojumu.

Čehija ir kultūras dārgumu pārbagāta, īpaši uzmanību piesaista pilis un cietokšņi, vēsturiskās sociālās elites, valdnieku, aristokrātijas, reliģisko institūciju rezidences. Cietokšņi, nocietinātās viduslaiku rezidences, tika celtas no 12. gadsimta līdz pat 16. gadsimta sākumam. Modernajos laikos (16.–19. gs.) tos aizstāja komfortablas un bieži vien grezni aprīkotas pilis. Čehijas Republika ir viena no valstīm ar lielāko šo brīnišķīgo celtņu blīvumu uz kvadrātkilometru, un šis fakts kopā ar neparasti autentiski saglabātajām formām dod mums tiesības to saukt par piļu un cietokšņu lielvalsti.

Lielāko daļu publiski pieejamo vietu pārvalda Nacionālā mantojuma institūts vai dažādi muzeji, pilsētas, pašvaldības un privātpersonas, tostarp vēsturisko čehu augstmaņu ģimenes.