2015. gadā Latvijā atklātie lielākie pieminekļi un piemiņas vietas. FOTO

Savukārt latvieši beidzot iemūžinājuši sava Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša un viņa dzīvesbiedres, arī dzejnieces, Ludmilas Azarovas piemiņu. Pārējie šogad atklātie lielākie pieminekļi veltīti brīvības cīņās kritušajiem vai tautas traģēdiju upuriem, sākot no 1905. gada revolūcijas un beidzot ar Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem.

Kasjauns.lv piedāvā ielūkoties šogad atklātajos nozīmīgākajos pieminekļos.

1. Piemineklis Ojāram Vācietim un viņa dzīvesbiedrei Ludmilai Azarovai

Carnikavas kapsētā 24. oktobrī atklāja pieminekli Ojāra Vācieša un viņa dzīvesbiedres, arī dzejnieces Ludmilas Azarovas atdusas vietā. Piemiņas vietas izveides kopējās izmaksas bija 184 461 eiro. Kapsētā ar Carnikavas novada pašvaldības, valsts un ziedotāju finansiālu atbalstu ir īstenota arhitektes Ingūnas Rībenas iecere.

2. Piemineklis Lietuvas karalim un viņa sievai Martai Aglonā

Atzīmējot Baltu vienības dienu, 20. septembrī, Aglonā atklāja pieminekli, veltītu Lietuvas karalim Mindaugam un viņa latgaļu sievai Martai. Piemineklis ir simbolisks apliecinājums abu baltu tautu vēsturiskajai kopībai.

Ideja veidot pieminekli pieder Lietuvas un Latvijas sabiedrisko darbinieku grupai, tā autors ir Lietuvas tēlnieks Vidmants Gilikis. Mindauga kapavieta nav zināma, bet, iespējams, tā atrodas zem Aglonas bazilikas, kur 13. gadsimtā bijis kapulauks. No Aglonas nākusi karaļa sieva Marta - dižciltīgās Madalānu pils valdnieka meita.

3. Piemineklis ukraiņu dziesminiekam Tarasam Ševčenko

Rīgā, Kronvalda parkā, 6. novembrī tika atklāts piemineklis Ukrainas tautas dziesminiekam Tarasam Ševčenko. Svinīgajā pieminekļa atklāšanas ceremonijā piedalījās gan Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, gan mūsu valdības vadītāja Laimdota Straujuma. Pieminekļa uzstādīšana izmaksāja 85 000 eiro. Šie līdzekļi tika saziedoti. Dzejnieks skulptūrā atainots jaunībā - kāds viņš bija, kad izdeva savu pirmo dzejas sējumu.

4. Piemiņas zīme Zolitūdes traģēdijas upuriem

Zolitūdes traģēdijas otrajā gadadienā – 21. novembrī traģēdijas vietā uzstādīja pagaidu memoriālu – simbolisku stikla stabu, kurš tiecas debesīs ar izgaismotiem skaitļiem 21.11.2013.

Piemiņas vietas memoriāla autore ir māksliniece Arta Goldberga. Tas tur atradīsies līdz brīdim, kamēr tur izveidos pilnībā iekārtotu piemiņas vietu bojāgājušajiem.

5. Piemineklis mežabrāļiem Īlē

Ar pamatīgu skandālu 11. septembrī tika atklāts piemineklis mežabrāļiem (nacionālajiem partizāniem) Īlē, Dobeles novada Zebrenes pagastā. Nacionālo partizānu cīņas vietās, kur pēc Otrā pasaules kara mežabrāļi cīnījās pret padomju okupāciju, piemiņas zīmes atklātas daudzviet Latvijā.

6. Piemiņas akmens latviešu strēlniekiem Plakanciemā

Ķekavas novada Plakanciemā 6. novembrī, atzīmējot latviešu strēlnieku simtgadi, atklāts piemiņas akmens varonīgajiem puišiem, kuri izcīnīja pirmo uzvaru.

Vēsturiskajā kaujā ap 150 1. Daugavgrīvas bataljona strēlnieku uzveica četras reizes lielāku vācu karaspēku, tādējādi aizkavējot to iekļūšanu Rīgā.

7. Piemineklis „Zelta josta” Slampē

Tautas sēru dienā – 14. jūnijā, Slampes ciemata centrā atklāja piemiņas vietu un pieminekli „Zelta josta”.

12 tonnas smagais akmens ir apjozts ar nerūsējoša tērauda zeltā tonētu jostu jeb gredzenu, kurā, izmantojot lāzergriezuma tehniku, ierakstīti visu simts Slampes represēto iedzīvotāju vārdi. Pieminekļa autori ir arhitekts Edvīns Vecumnieks un tēlnieks Ģirts Burvis.

8. Piemineklis holokausta upuriem Preiļos

Pieminot holokausta upurus, Preiļos atklāts piemineklis bojāgājušajiem ebrejiem Otrā pasaules kara laikā – balta arka ar metāla vārtiem pie ieejas pilsētas ebreju kapsētā. Baltā arka ar metāla vārtiem veido vienotu kompleksu ar 2004. gadā atklāto Preiļu holokausta upuru memoriālu.

9. Piemiņas vieta cietušajiem taurupiešiem

Ogres novada Taurupes pamatskolas parkā 30. augustā atklāja piemiņas vieta pagājušā gadsimta traģiskajos laikmeta griežos cietušajiem taurupiešiem.

Piemiņas akmeni no granīta veidojis akmeņkalis Aivars Neško (izmaksas – 3950 eiro). Obelisks radīts, pieminot visus 20. gadsimta vētrās cietušos taurupiešus. Četras skaldnes simboliski attēlo lielāko satricinājumu un notikumu gadus: 1905., 1918., 1940. un 1949.