Putniņam un Razānei par atkāpšanos no amata FKTK izmaksātu kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas
Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas, - paredz šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi FKTK likumā.
Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts, ka turpmāk FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā.
Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz: ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019.gada 1.augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no FKTK budžeta.
Likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.
Gadījumā, ja Saeima no amata atbrīvos līdzšinējo FKTK padomes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz jaunu vadītāju apstiprināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo FKTK padomes locekļu vai FKTK darbinieku vidus ieceļ priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu FKTK darbības nepārtrauktību.
Likuma izmaiņas paredz, ka FKTK padomes priekšsēdētāju amatā ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma, bet pārējos divus FKTK padomes locekļus Saeima ieceļ amatā pēc FKTK priekšsēdētāja ieteikuma, kas saskaņots ar Latvijas Bankas padomi un finanšu ministru.
Paredzēts, ka Saeima FKTK padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli pirms termiņa var atbrīvot tad, ja saņemts Latvijas Bankas padomes un finanšu ministra kopīgs motivēts iesniegums par priekšsēdētāja vai padomes locekļa pirmstermiņa atbrīvošanu.
Tāpat deputāti nolēma saglabāt otrajā lasījumā atbalstīto normu, ka pirmstermiņa atbrīvošanu Saeima var rosināt tad, ja ir saņemts vismaz 34 Saeimas deputātu iesniegums par priekšsēdētāja pirmstermiņa atbrīvošanu.
Gadījumā, ja Saeima atbrīvo FKTK priekšsēdētāju vai padomes locekli no amata pirms termiņa vai beidzas priekšsēdētāja vai padomes locekļa pilnvaru termiņš, pēc amata atstāšanas priekšsēdētājam vai padomes loceklim, ņemot vērā likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos komercdarbības ierobežojumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 50% apmērā no viņa gada mēnešalgas.
FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja norādīja, ka pēc FKTK likuma grozījumu pieņemšanas iestādes darbs neapstāsies.
"FKTK kā atbildīgā iestāde par finanšu nozari turpina veikt savus likumā noteiktos uzdevumus un amatpersonas pilda savus pienākumus. Pēc Saeimas balsojuma sekos likuma caurskatīšana Valsts prezidenta kancelejā. Tad likumu izsludina un tas stājas spēkā vai arī neizsludina. Tāpēc mēs ar komentāriem par kādu amatpersonu rīcību tagad nesteigsimies," sacīja Upleja.
Tāpat Saeima šodien trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurā ietverti FKTK pienākumi kredītiestāžu likvidēšanas procesā.
Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu Kredītiestāžu likumā mērķis ir precizēt normas, kas regulē kredītiestāžu likvidācijas procesu, pilnveidojot tā uzraudzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas kontroli. Likums nosaka, ka FKTK ir pienākums veikt likvidācijas procesa uzraudzību, vienlaikus arī nosakot tiesības iegūt nepieciešamo informāciju šī uzdevuma izpildei. FKTK darbības mērķis ir veicināt ieguldītāju un noguldītāju interešu aizsardzību, un ir svarīgi, ka tā turpinātu nodrošināt aizsardzību arī likvidācijas procesā, jo ne visi noguldītāji būs saņēmuši noguldījumus no Noguldījumu garantiju fonda un tos atgūs tikai likvidācijas procesa ietvaros.
Tāpat Kredītiestāžu likumā tiek precizēts, ka kredītiestādes likvidatoram ir pienākums nodrošināt finanšu noziegumu kontroli atbilstoši normatīvu prasībām un atbilstoši likvidējamās kredītiestādes darbībai piemītošajam riskam, tostarp ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par likvidācijas procesā konstatētiem aizdomīgiem darījumiem. Vienlaikus atbilstoši kredītiestādes darbībai piemītošam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam likvidatoram ir jāizstrādā metodoloģija to kontrolei atbilstoši FKTK un Finanšu izlūkošanas dienesta prasībām.
Lai uzlabotu administratīvo sankciju savlaicīgumu, kā arī to, lai FKTK administratīvo sankciju režīms un uzraudzības izpildes sistēma būtu pārredzama, prognozējama un tās procedūra skaidri uzskatāma, Kredītiestāžu likumā plānots iestrādāt pilnvarojumu FKTK izdot noteikumus, nosakot kritērijus finanšu noziegumu būtiskiem pārkāpumiem. Šādu noteikumu izdošana ļaus skaidrāk izprast administratīvo sankciju sistēmu, kā arī to, kuros gadījumos FKTK vērsīsies Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar priekšlikumu anulēt kredītiestādes licenci. Tā kā licences anulēšana Banku savienības ietvaros ir ECB kompetence, šis ir viens no virzieniem, kur sistēmas pilnveidošanai darbs turpinās arī Eiropas Savienības līmenī.
Likumā noteikts, ka FKTK kontrolēs likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesa atbilstību šajā likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā, Komerclikumā, FKTK normatīvos noteikumos un citos normatīvos noteiktajām prasībām, ciktāl tas attiecas uz likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesu. Šajā nolūkā FKTK būs tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu likvidatora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no likvidatora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz kredītiestādes likvidācijas vai pašlikvidācijas procesu.
Tāpat FKTK būs jānosaka prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes metodoloģijai kredītiestādes likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesā, atbilstoši kredītiestādes darbībai piemītošam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskam.
Likumā arī iekļauta norma, ka kredītiestādes pašlikvidācijas procesā FKTK, ja tā kredītiestādes pašlikvidācijas procesā konstatē likuma noteiktos kredītiestāžu pašlikvidācijas procesa prasību pārkāpumus, var iecelt pilnvarnieku un iesniegt tiesā pieteikumu par šīs kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu.
Tāpat likums paredz, ka FKTK izdod normatīvos noteikumus, kas nosaka kritērijus būtiskiem normatīvu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.
Šīs izmaiņas ir daļa no Ministru prezidenta izsludinātā nozares "kapitālā remonta" un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs. Otrajā lasījumā Saeima šos grozījumus atbalstīja 30.maijā.
Likuma izmaiņas ir daļa no valdības izsludinātās finanšu nozares "kapitālā remonta" un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs.
