Kāds labu gribošs nejēga "glābis" 10 lapsu mazuļus, tādējādi atņemot tiem mājas

Patversmes vadītāja Danuta Priede "Kas Jauns Avīzei" atzīst, ka šādi gadījumi notiek katru vasaru, kad savvaļas dzīvniekiem dzimst mazuļi. 

Pietrūkst pareizas barības

Šajā reizē kāds jaunietis pamanīja lapsu mazuļus, nosprieda, ka tie ir kucēni, un, mēģinot tos glābt, vērsās pie novada kārtībniekiem. Tie lapsēnus savāca un sazvanīja patversmi. “Mūsu ķērāji, aizbraucot uz turieni, konstatēja, ka tie ir lapsēni. Diemžēl bija par vēlu, jo ne mēs zinām precīzi, kur šis cilvēks lapsēnus ir savācis, ne laiku, kad tas notika,” atceras patversmes vadītāja. Ja iespējams, patversme tur nonākušos dzīvniekus cenšas izlaist atpakaļ savvaļā, tomēr šie lapsēni "Mežavairogu" apgādībānokļuvuši divu mēnešu vecumā – par mazu, lai pēc tam spētu pielāgoties dzīvei ārpus krātiņa.

Zvēriņi potēti pret slimībām, tikko ieradušies patversmē, drīz sekos otrā pote, un ar labsajūtu viss kārtībā. Tikai vienam ir problēmas ar kājām, kas esot nebrīvē dzīvojošu lapsēnu izplatītākā nelaime. “Lapsai ar uzturu ir jāuzņem visas vajadzīgās vielas, tās ir mazās pelītes, zaķa iekšējie orgāni, un, protams, mums ir ierobežota pieeja svaigi nokautiem dzīvnieku līķiem,” teic Priede. Patversme lapsēnu uzturu papilda ar vitamīniem un minerālvielām, bet tas palīdz tikai līdz noteiktam līmenim. Arī vistas filejas nedod visas vajadzīgās uzturvielas.

Visticamāk, dzīvos nebrīvē

Priede atzīst, ka iespēja atgriezties savvaļā ir maza, jo rodas pieradums pie cilvēkiem: “Sākotnēji, lai barotu, mums viņi bija jātur rokās, jāmasē puncītis, un tas jau ir slikti. Raksturi ir dažādi. Viens ir dusmīgais lapsis, kā mēs smejamies, tiešām nelabprāt komunicē ar cilvēkiem. Iespējams, viņu varēsim izlaist.” Māte lapsēniem arī māca medīt, un patversmē to izdarīt nevar. “Visdrīzāk lielākā daļa no viņiem dzīvos nebrīvē visu savu mūžu,” atzīst Priede.

Dabiskā kārtība

Cilvēku izpratne par dabu gan uzlabojas – agrāk katru gadu patversmē nokļuva seši stirnēni, bet tagad cilvēki zvana un apjautājas, pirms rīkojas. Patversmes vadītāja aicina saprast dabas procesus, kas nepavisam nav multfilma, un netērēt arī līdzekļus dārgām operācijām: “Ja mežā ir smagi savainots dzīvnieks, varbūt ir jāļauj viņam nomirt, jo kāds cits uz tā rēķina varēs pabarot savus mazuļus. Ja stirnēnam ir lauzta kāja, viņš diemžēl ir bojāgājējs, bet mazie lapsēni uz viņa rēķina izdzīvos. Mēs nedrīkstam aizmirst, kad daba visu ir sakārtojusi pēc saviem ieskatiem un,lai kā mums nepatiktu, cilvēki arī mirst, tāpat kā dzīvnieki, kas ir daļa no barības ķēdes.”

Patversmei "Mežavairogi" ir diennakts tālrunis 24422400, bet vadītāja piekodina – sākumā zvanīt un tikai tad dzīvnieku aiztikt. Ļoti bieži atklājas, ka palīdzība nemaz nav vajadzīga.“Ļoti bieži cilvēki pārprot. Viņi aizbrauc uz mežu, atrod mazuli un nu tik glābs. Bet jāatceras, ka mežs ir šo dzīvnieku mājas, mēs ierodamies ciemos un nozogam mazuli,” skaidro Priede.

Glābēji pārkāpj likumu

“Tas ir pretlikumīgi,” glābēju rīcību raksturo Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts, zoologs Vilnis Skuja. “Meža dzīvnieku nedrīkst tā vienkārši ņemt, tas ir kā malumedības. Un viss ir tāpēc, ka mežu dienests ir tik bezzobains un nepilda to, kas likuma ir teikts.”  Mazuļi nepavisam nav pamesti, lapsu mātīte visdrīzāk devusies barības meklējumos vai noslēpusies no cilvēkiem. “Cilvēku valodā runājot, tas ir tā – jūsu bērns ar māsu un vēl kaimiņu puiku nāk no skolas, un kāds džeks viņus lūdz, lai kāpj viņa mašīnā, un aizved uz bērnunamu vai vēl kur sliktāk. Vai, kamēr vecāki ir veikalā, kāds, labu gribēdams, savāc jūsu bērnus un aizved nezināmā virzienā. Uz mūžu,” konkrēto gadījumu raksturo dabas zinātājs. 

Arī Priede atzīst, ka savā praksē nav piedzīvojusi nevienu gadījumu, kad kāds būtu sodīts par šādu rīcību: “Mēs Valsts mežu dienestam ziņojam atskaitēs, kas, kur un cik, bet neesmu pārliecināta, ka kādam ir resursi ņemties ar visiem šiem gadījumiem. Problēma drīzāk ir sabiedrības neinformētībā.”

Gar mazuļiem nevajag grābstīties 

Teorētiski, ja darbojas ātri, lapsēnus varētu atlaist viņu dabiskajā vidē, bet iespēja ir maza. Lapsēni, būdami ļoti sociāli un draudzīgi, pie cilvēkiem pierod ātri un no tiem vairs nebaidīsies. Tas nozīmē, ka viņi līdīs dārzos, sētās un citur cilvēku tuvumā. “Un cilvēki baidīsies no trakumsērgas, sitīs vai šaus lapsas nost, nobrauks, ja vazāsies pa ceļu. Jebkurā gadījumā tā ir izčakarēta dabas kārtība,” brīdina Skuja. “Gar mazuļiem nevajag grābstīties.” Lapsas ir diezgan viegli pieradināmas, taču jājautā, vai cilvēks gatavs uzņemties šādu atbildību. Rudastes pārnēsā trakumsērgu, bet vēl viena blakne – iesmaržina mājvietu. Smaka ir ļoti spēcīga, nepatīkama, bet dabisko instinktu apturēt nevar.

Savvaļas dzīvniekus aizliegts patvaļīgi sagūstīt un turēt nebrīvē. Pārkāpējiem draud sods no 30 līdz 700 eiro, juridiskajām personām pat no 70 līdz 1400 eiro.