foto: LETA
Levits vēlas mazināt partiju atkarību no privātajiem sponsoriem
Jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits.
Politika
2019. gada 4. jūnijs, 08:27

Levits vēlas mazināt partiju atkarību no privātajiem sponsoriem

Jauns.lv / LETA

Runājot par tiesiskumu un demokrātiju Latvijā, ir virkne jautājumu, kur vēl nav sasniegts optimālais līmenis, piemēram, Latvijā būtu jāuzlabo partiju finansējuma regulējums un jāstiprina informatīvā telpa, intervijā aģentūrai LETA sacīja topošais Valsts prezidents Egils Levits, lūgts skaidrot, kādas varētu būt viņa likumdošanas iniciatīvas.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

FOTO: kā ievēlēja jauno Latvijas prezidentu

Saeima vēlē Valsts prezidentu. Uz amatu pretendēja Egils Levits, Juris Jansons un Didzis Šmits.

gallery icon
60

"Piemēram, partiju finansējuma jautājums. Patlaban sistēma ir tāda, kas nepietiekama valsts finansējuma dēļ padara partijas lielā mērā atkarīgas no privātiem sponsoriem. Un mēs visi zinām, ka privātie sponsori nav nesavtīgi. Es saprotu, ka kādai partijai varētu būtu neērti nākt ar priekšlikumu palielināt finansējumu no valsts budžeta. Tieši Valsts prezidentam arī ir uzdevums risināt jautājumus, kas kādām partijām varētu nešķist ērti vai patīkami, bet ir objektīvi vajadzīgi," sacīja politiķis.

Levits uzskata, ka Latvijā ir arī "noteiktu politikas jomu deficīts". "Tas nozīmē, ka ir tādas jomas, kurās nepieciešami politiski risinājumi, bet par to īsti neviens nav atbildīgs un neviens nedomā. Viens tāds jautājums, piemēram, ir diasporas politika. To vajadzēja jau sen, bet neviens nebija iedomājies, ka arī diasporas politika jāformulē. Tagad tā ir formulēta, bet vēl ir potenciāls to uzlabot. Šo jautājumu paturēšu savā redzeslokā," skaidroja Levits.

Kā vēl vienu savu interešu jomu Levits izcēla informatīvās telpas politiku. "Tas iekļauj arī valsts atbalstu sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, lai nodrošinātu satura kvalitāti un pluralitāti. Šādas atbalsta sistēmas daudzās valstīs jau pastāv, bet mums tā ir tāda diezgan rudimentārā veidā. Tomēr informatīvā politika ir ārkārtīgi svarīga ģeopolitisku iemeslu dēļ, kā arī tādēļ, ka Latvijā lasītāju, klausītāju un skatītāju skaits nav pārmērīgi liels. Līdz ar to es teiktu, ka tā ir pat demokrātijas prasība, lai valsts izveidotu sistēmu, kas nodrošina latviešu skatītājam, lasītājam, klausītājam pietiekamu kvalitatīvas informācijas klāstu, neiejaucoties saturā."

Taujāts, cik stingrs viņš varētu būt, pirms izsludināšanas vērtējot Saeimas pieņemtos likumus, Levits atzīmēja, ka viņš jau ilgstoši ticis iesaistīts Latvijas likumdošanā, izstrādājot dažādus atzinumus. "Ņemot vērā manu pieredzi, es diezgan aktīvi un rūpīgi raudzīšos uz to, lai šie likumi būtu pietiekami kvalitatīvi, lai tie tiesībpolitiski būtu tādi, kas veicina valsts kopējo, nevis kādu šauru interešu grupu labumu," solīja topošais prezidents.

Levita "sarkanā līnija" premjera amata kandidāta nominēšanā būšot Satversmes pamati

Levits kā galveno kritēriju premjera amata kandidāta nominēšanai vērtēs to, vai šim cilvēkam ir izredzes izveidot valdību, kura balstās uz Saeimas vairākumu, tomēr svarīga būšot arī kandidāta attieksme pret Satversmes pamatiem.

"Otrais kritērijs ir tas, vai viņa iecerētā valdība balstīsies uz Satversmes pamatiem," sacīja Levits, "ja abi kritēriji būs izpildīti, tad, protams, šis cilvēks tiks nominēts kā Ministru prezidenta kandidāts."

Lūgts vērtēt "sarkanās līnijas", kuras pēdējās valdības veidošanas laikā lielā skaitā savilka politiskās partijas, Levits izteicās, ka "ir sarkanās līnijas, kuras ir vajadzīgas, un ir sarkanās līnijas, kas varētu nebūt pārāk palīdzīgas mūsu demokrātijai". Paša Levita "sarkanā līnija" būšot Satversmes pamati. "Tur nekādu kompromisu no manas puses nebūs. Satversme nosaka Latvijas valsts nepārtrauktību, tas nozīmē arī okupācijas atzīšanu un visus ar to saistītos jautājumus," paskaidroja politiķis.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Levits atzina, ka pēc pēdējām vēlēšanām Latvijā ir ļoti sadrumstalota un fragmentēta Saeima, tomēr Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) esot izdevies izveidot tādu valdību, kura ir stabila. "Šī stabilitāte daļēji sakņojas tajā, ka jaunie deputāti redz, ka citādi izveidot valdību būtu grūti. Ir arī šī negatīvā pieredze ar ilgstošu krīzi - to neviens no deputātiem vairs negrib, jo viņi paši zaudētu popularitāti, ja nespētu apsēties pie viena galda, panākt jēdzīgu rezultātu un arī virzīt reformas. Tādēļ mans iespaids ir tāds, ka pašreizējā valdība ir stabilāka nekā parasti, nekā to varētu iedomāties, ņemot vērā šo ļoti raibo politisko koalīciju," vērtēja Levits.

Viņaprāt, valdības darbu īpaši neietekmējot arī šķelšanās "KPV LV" Saeimas frakcijā, jo "patlaban ir nostabilizējies frakcijas kodols, un frakcijas lielākā daļa rīkojas kā politiskais spēks, kas veido valdību".

Komentējot valdības darbam "piekarināto" saukli par "bezkompromisa tiesiskumu", Levits sacīja, ka viņam šis vārdu salikums patīk. "Tas uzsver tiesiskuma īpašo nozīmi mūsu valsts attīstībā. Tieslietu ministram ir dažādi plāni, kā to īstenot, un bezkompromisa tiesiskums ir laba bāze valdības darbam."

Egils Levits sociālajos tīklos

gallery icon
9