Elektroskūteri pilsētas ielās tracina daudzus. Rīdzinieks Viesturs: "Ideāls braucamais, iesaku visiem!"
Arī Latvijā arvien biežāk var manīt iepriekš reti redzētu transportlīdzekli – elektrisko skūteri. Rietumeiropas valstīs šis transportlīdzeklis pilsētvidē jau kļuvis gan par ērtu pārvietošanās līdzekli, gan par traucēkli. Vai arī Latvijā ir pamats aizdomāties par stingrāku elektroskūteru regulēšanu?
Ražotāji un tirgotāji tos reklamē kā lielisku un salīdzinoši lētu kājām iešanas alternatīvu, īpaši paredzētu tiem pilsētniekiem, kuri vēlas saīsināt un atvieglot nokļūšanu no mājām līdz darbam un atpakaļ. Tie ir teju identiski bērnu skrejriteņiem – ir divi riteņi, pamatne, uz kuras ir jākāpj virsū, un gara stūre, ar kuru iespējams manevrēt. Cilvēka atsperšanās enerģijas vietā – elektroenerģija. Bateriju uzlādei vidēji nepieciešamas piecarpus stundas, maksimālais ātrums ir robežās no 25 līdz 50 kilometriem stundā, un nobraucamā distance pēc uzlādes atkarībā no modeļa var sasniegt pat 35 kilometrus. Lielākā daļa elektroskūteru ražoti Ķīnā un nopērkami aptuveni par 500 līdz pat teju 2000 eiro.
Esot ideāls braucamrīks
Rīdzinieks Viesturs atklāj, ka jau labu laiku meklējis veidu, kā efektīvāk un ātrāk mērot ceļu no punkta A līdz punktam B – no mājām Rīgas centra nomalē līdz darbam Vecrīgā. “Pēc gana ilgiem meklējumiem uzzināju par šādiem braucamajiem un piemeklēju atbilstošu sev – iegādājos internetā par aptuveni 700 eiro. Tas iztur 120 kilogramu svaru un attīsta ātrumu līdz 35 kilometriem stundā. Man gan līdz šim izdevies sasniegt 17 kilometrus,” stāsta Viesturs. Viņš, braucot ar skūteri, vadās pēc ceļu satiksmes noteikumiem, kuri attiecas uz velosipēdistiem, un savā maršrutā izmanto veloceliņu, kas stiepjas gandrīz no mājām līdz pat Vecrīgai. “Skūters man ir tikai nedēļu, līdz šim nav bijis nekādu incidentu, ceļu ar pārējiem satiksmes dalībniekiem ir izdevies sadalīt. Pavisam noteikti ieteiktu to arī citiem, kuri dzīvo pilsētā,” iespaidos dalās Viesturs.
Francijā padzen no ietvēm
Tikmēr Francijā šādu skūteru pieejamība draud pāraugt problēmā. To skaits nomas firmās svārstās ap 15 tūkstošiem, un gaidāms, ka līdz gada beigām varētu sasniegt 40 tūkstošus. Valsts likumdevēji situāciju mēģina risināt, no septembra aizliedzot ar elektriskajiem skūteriem pārvietoties pa ietvi.
Satiksmes ministre Elizabete Borne laikrakstā "Le Parisien" norāda, ka turpmāk ar tiem būs atļauts braukt pa ielu vai velojoslu, “lai gājējiem vairs nebūtu jāspiežas pie sienām”. Pārkāpējiem, kurus pieķers braucam pa ietvi, draudēs 135 eiro sods. Ministre atzinusi, ka Francijā šo transportlīdzekļu ieviešana notikusi nevaldāmi strauji un nedaudz anarhistiski.
Mūsu ministrija nesteidzas
Vietā jautājums: vai Latvijai, kurā arīdzan novērojams elektrisko skūteru popularitātes kāpums, nevajadzētu domāt par jaunu noteikumu ieviešanu attiecībā uz šādu transportu.
Par to, kādi noteikumi šobrīd Latvijā attiecas uz elektroskūteru vadītājiem un vai nākotnē varētu būt gaidāmas stingras izmaiņas, skaidro Satiksmes ministrijā.
Šobrīd ceļu satiksmes noteikumos noteikts, ka pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu, kopīgu gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus un citu sporta vai atpūtas inventāru, atļauts, ja tas netraucē pārējos gājējus. Šķērsot brauktuvi ar šo inventāru atļauts ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Pašlaik vēl tiekot vērtēts, vai būtu nepieciešams noteikt papildu prasības atbilstošajos normatīvajos aktos. Konkrētāk par elektrisko skūteru regulējumu šobrīd ministrijā nav domāts, taču komunikācijas nodaļas pārstāve Iveta Kancēna min, ka pēc ministrijas ieskatiem elektriskie skūteri un līdzīgas iekārtas, iespējams, būtu jāiedala divās grupās – tādi, kuri sasniedz ātrumu līdz 25 kilometrus stundā būtu jāpieskaita pie velosipēdiem, bet tādi, kuri var attīstīt lielāku ātrumu, – pie mopēdiem.
Vajadzētu gaismas un skaņas
Elektriskie skūteri, kas attīsta ātrumu virs 25 kilometriem stundā, būtu atbilstoši jāaprīko – ar gaismām, skaņas ierīcēm utt. Eiropas Savienības regula cita starpā nosaka, ka virs 25 kilometriem stundā braucošam elektrovelosipēdam ir jāatslēdzas elektriskajai piedziņai. Ja virs 25 kilometriem turpina strādāt elektromotors, tad tas jāpieskaita pie mopēdiem. “Tajā pašā laikā jāatzīst, ka dažādas elektriskās iekārtas, kas paredzētas kravas vai personu pārvietošanai, šobrīd nevar pieskaitīt ne pie vienas no esošajām transportlīdzekļu kategorijām, kas noteiktas Ceļu satiksmes likumā vai Ceļu satiksmes noteikumos. Ir daudzi neskaidri jautājumi par personu atbildību, izmantojot šīs iekārtas, kā arī šo iekārtu ietekmi uz pārējiem satiksmes dalībniekiem un satiksmes drošību,” saka Kancēna.
Pagaidām trūkst alternatīvas
Komentējot Francijas piemēru, ministrijas pārstāve arī pauž, ka sabiedrībā izveidojies nepareizs priekšstats, ka Parīzē pavisam tiek aizliegti elektriskie skūteri. Parīzē tos neaizliedz, bet ierobežo – neatļauj pārvietoties pa ietvi, kur iet gājēji, jo ir taču veloceliņi un auto brauktuve, sabiedriskā transporta joslas.
“Tas ir diezgan loģisks risinājums, ņemot vērā, ka skūteri var braukt ar ātrumu 25 kilometri stundā, kas sadursmes gadījumā jau ir bīstami gājējiem. Iespējamas pat smagas traumas un atsevišķos gadījumos letāls iznākums. Ņemot vērā, ka skūteru skaits Rīgā pašlaik ir niecīgs un tiem alternatīvu īsti nav – vai nu pa brauktuvi ar mašīnām, vai ietvi; velosipēdu celiņu ir maz, tad aizliegt braukt pa ietvi pašlaik nevaram,” piebilst ministrijā.
Tikmēr stingri noteikumi elektroskūteriem top arī Berlīnē, bet Barselonā šādu skūteru nomas jau pilnībā aizliegtas. Viesturs ir pārliecināts, ka stingri ierobežot tiesības šādi pārvietoties būtu neadekvāti. Viņaprāt, uz elektroskūteriem ir jāattiecina tie paši noteikumi, kas uz divriteņiem.
