Privātmāja garāžā? Tas ir iespējams
Ko darīt, ja nepietiek naudas mājokļa pirkšanai un negribas maksāt milzu summas par dzīvokļa īri? Šai problēmai var pieiet radoši, un viens no variantiem ir – labiekārtota dzīvojamā garāža. Tādas ir arī Rīgā. Kā var veikt šādu pārbūvi, un kādi dokumenti jākārto?
Garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība "Rītabuļļi" atrodas Daugavgrīvā, Dzintara ielā 65, dažu minūšu gājienā no jūras. Daļa kooperatīva biedru izdomāja, ka tik labu vietu var izmantot racionālāk, un virs savām garāžām uzbūvēja otro stāvu – dzīvojamās telpas. Par pārbūvēm stāsta kooperatīva priekšsēdētāja vietnieks Ruslans Narbuts, uzņēmējs, pēc pamatprofesijas poligrāfists.
Garāžas pārtop par moteli
Zeme pieder kooperatīvam, šeit ir 915 garāžu vietas, izbūvēti 794 boksi, atlikušās vietas vēl nav izbūvētas. Garāžas apvienotas 24 rindās, katrai rindai ir ēkas statuss un adrese, piemēram, Dzintara ielā 65, 17. korpuss. Garāžas īpašniekam pieder telpa ar noteiktu numuru, ja vēlas, te var deklarēt dzīvesvietu.
Sākotnēji bija doma garāžu pārbūvi noformēt kā rindu mājas, taču tām ir vajadzīga lielāka brīvās zemes, zaļās zonas platība, tāpēc izvēlēts cits risinājums. “Sešām garāžu rindām ir saņemta būvatļauja kā moteļiem, vēl septiņām rindām ir iesniegti dokumenti būvvaldē, un tie atrodas saskaņošanas stadijā,” atklāj Narbuts.
Kas notiks ar pārējām 11 garāžu rindām? “2015. gadā tika veiktas izmaiņas būvniecības likumdošanā, tāpēc atlikušās garāžas vairs nav iespējams pārbūvēt par moteļiem. Taču tām var piešķirt citu statusu – piemēram, garāža ar dzīvojamo telpu,” skaidro Narbuts.
Neviens neuzstāj, ka visas garāžas jāpārbūvē par divstāvu mājām. Ja īpašnieks grib izmantot parastu vienstāva garāžu, viņš to samaina uz citu rindu, kur pārbūve nav paredzēta.
Namiņš ar visām ērtībām
Apskatām vienu no pārbūvētajām garāžām. Vienas garāžas platība ir 20 kvadrātmetru; ja apvieno divas, iznāk 40 kvadrātmetru. Uzbūvējot otro stāvu, ieguvums ir 80 kvadrātmetru. Pārbūvētajā garāžā pusi pirmā stāva aizņem darbnīca, otrā pusē atrodas ēdamistaba ar virtuves zonu. Aiz tās ierīkota vannas istaba ar dušas kabīni un tualeti, paredzēta vieta arī veļasmašīnai. Šajā garāžu rindā pagraba nav, bet zem citām ir izbūvēts liels pagrabs.
Otrajā stāvā ir 40 kvadrātmetru plaša dzīvojamā jeb atpūtas istaba ar diviem logiem, mājīgumam izbūvēts kamīns. Saimnieks šeit pastāvīgi nedzīvo, taču vasarās atpūšas ar ģimeni un izmitina ciemiņus.
Mājoklī ir visas ērtības, katrai garāžu rindai pievilkts pilsētas ūdensvads, par ūdeni un elektrību jāmaksā pēc skaitītāja. Vannas istabā uzstādīts boilers. Katrai garāžu rindai uzbūvēta bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas iekārta. Siltumu nodrošina apkures katls ar briketēm.
Un kādas ir priekšrocības?
“Pirmkārt, tas ir lētāk,” atbild Ruslans. Par vienu garāžu kooperatīva biedrs maksā biedra naudu 130 eiro gadā. No šīs summas kooperatīvs sedz nekustamā īpašuma nodokli par zemi (ap 9000 eiro gadā jeb apmēram 10 eiro par katru garāžu), par atkritumu izvešanu, tostarp par lielgabarīta un celtniecības drazām. Kooperatīvam slēdzot līgumu kā juridiskai personai, maksa par atkritumu izvešanu ir tikai apmēram 4,30 eiro no vienas garāžas gadā jeb 36 centi mēnesī.
Otrkārt, drošība – ne pie katras mājas ir apsardze un videonovērošana, bet šeit kooperatīvs to apmaksā no biedru naudas. Agrāk kooperatīvā notika zādzības, tagad tās izbeigušās.
Veco padomju laika betona žogu nomainīja pret jaunu, pakāpeniski ierīko lietus ūdens kanalizāciju, pēc tam visus ceļus izklās ar bruģi. Teritorijā novietotas biotualešu kabīnes.
Pašlaik ir nobruģēta ieejas zona pie sarga mājiņas, pie tās ir barjera, kas atveras ar čipa palīdzību. Ja neesi samaksājis biedra naudu, čipu bloķē. Ar čipu var atvērt arī vārtiņus, kuri ved uz jūru. Izejam cauri nelielam mežam un pēc pāris minūtēm esam pludmalē!
Pietrūkst vienprātības
Protams, rindu mājām ir daudz lielāka teritorija. Šeit vietas ir maz, katras garāžas priekšā paredzēta apmēram 80 centimetru plata puķudobe, rindu galos ir nelieli zālieni, kooperatīvs pakāpeniski apzaļumo teritoriju.
Kaimiņu klātbūtne var radīt neērtības. Piemēram, kādam vajag ar fleksi zāģēt metālu, un līdz vienpadsmitiem vakarā viņam ir tiesības to darīt, kaut arī kaimiņiem nepatīk troksnis.
“Liela problēma ir vienprātības trūkums,” neslēpj Ruslans. Garāžas pieder 426 kooperatīva biedriem, jo dažiem ir divas vai vairāk garāžu. Atbilstoši statūtiem katram biedram kopsapulcē ir viena balss. Ja uz kopsapulci neierodas vairāk nekā puse biedru, atkārtota kopsapulce ir lemttiesīga ar jebkuru biedru skaitu.
“Valde izvirza daudzus priekšlikumus, bet kopsapulce tos noraida. Piemēram, cilvēki pasaka – man te ir parasta garāža, man nevajag teritorijas apgaismojumu.” Daudziem pietiek ar vienkāršu garāžu, un viņi saka: “Mans tēvs te nopirka garāžu, un man neko vairāk nevajag.”
Citviet Rīgā garāžas ir ierakstītas zemesgrāmatā, un katram īpašniekam ir sava zemesgrāmatas apliecība. Šeit būves vēl nav nodotas ekspluatācijā un nav ierakstītas zemesgrāmatā. Tāpēc pircējs pērk paju garāžu kooperatīvajā sabiedrībā un kļūst par tās biedru. Tas, kādu konkrētu garāžu šis biedrs lieto, ir ierakstīts kooperatīva iekšējos dokumentos.
Pieaug nodoklis
Pagājušajā gadā uzradās vēl viena problēma – liels nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām. Vienai pārbūvēto garāžu rindai kārtoja dokumentus ierakstīšanai zemesgrāmatā un veica kadastrālo uzmērīšanu. Un 2018. gadā atnāca paziņojums, ka jāmaksā milzīgs nodoklis – apmēram 7500 eiro gadā par ēku ar
52 garāžām jeb apmēram 144 eiro par vienu garāžu.
Garāžu lietotāji atteicās maksāt, jo rinda un katra garāža vēl nav ierakstīta zemesgrāmatā, kooperatīvs samaksāja no biedra naudām.
Kāpēc aprēķināts tik liels nodoklis? Atbilstoši likumam Par nekustamā īpašuma nodokli par dzīvojamākām mājām un dzīvokļiem jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis 0,2% apmērā no kadastrālās vērtības. (Ja kadastrālā vērtība ir liela, tad jāmaksā nodoklis 0,4% apmērā no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 eiro, un 0,6% apmērā no summas, kas pārsniedz 106 715 eiro.)
Bet pārējām ēkām, tostarp moteļiem, par kādu ir noformēta šī garāžu rinda, piemēro nekustamā īpašuma nodokli 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības.
Par spīti visam, kooperatīva priekšsēdētājs un viņa vietnieks nepadodas, turklāt strādā par minimālo algu. Ruslans naudu iztikai nopelna savā pamatdarbā. Kāpēc viņš tērē tik daudz laika un enerģijas kooperatīva labā?
“Mūsu kooperatīva valde grib šeit izveidot civilizētu saliņu un parādīt, ka var dzīvot ērtos apstākļos par daudz zemākām cenām nekā citviet Rīgā,” atbild Ruslans.
