Uz viesnīcas jumta izveido bišu dravu

“Gaidām, ka katrs no tiem liepu ziedēšanas laikā divu nedēļu garumā varētu ienest 30 līdz 60 kilogramus medus, ko pēc tam ne tikai pasniegsim viesiem ēdienreizēs, bet brūvēsim savu medalu un medus liķieri,” stāsta viesnīcas direktors Gerhards Erasmus.

Urbānā biškopība kopš 2012. gada ir strauji augoša tendence daudzās pilsētās ne tikai Eiropā, bet arī citur pasaulē. Nereti pilsētas dravniecība ir hobija līmenī, taču novērojams, ka arvien vairāk uzņēmumu, īpaši viesnīcas un restorāni, savus jumtus atvēl bišu stropiem.

Var šķist dabiski, ka laukos būtu labāk, taču mūsdienās tā vairs gluži nav. “Bišu saimes, kuras izvietotas pilsētās, spēj ievākt ne tikai vairāk, bet arī augstvērtīgāku medu,” apgalvo biškopis Jānis Šnikvalds.

Proti, pilsētā ir daudz apstādījumu, dārzu un parku, mazākas temperatūras svārstības, un galvenais – pilsētvide ir brīva no intensīvajā lauksaimniecībā izmantoto pesticīdu atliekvielām. No bitēm iegūst arī pati pilsēta, jo tās apputeksnē ziedus.

“Bišu stropu izvietošana uz jumta mums ļauj ne tikai ienest vēl vairāk dabas pilsētā, bet arī parādīt viesiem un sabiedrībai, ka esam zaļi domājošs uzņēmums. Nākotnē ceram piepildīt arī ideju par vertikālo lauksaimniecību, tādējādi taupot lauksaimniecības zemi, un uz vietas audzēt bioloģiski tīrus produktus,” sola Erasmus.

"Radisson Blu" un "Baltu dravas" sadarbība aizsākās pirms trim gadiem, kad uz "Radisson Blu Elizabete" jumta iepretim Vērmanes dārzam izveidoja dravu ar 12 stropiem. Tolaik bites no 17. jūnija līdz 18. jūlijam savāca vairāk nekā 300 kilogramus medus, un Madonas alusdarītavā tapa medalus "BEER".
Pēdējo gadu laikā pasaulē novērojama krasa bišu populācijas samazināšanās, un aizdomas krīt uz lauksaimniecības insekticīdiem.

Eiropas Savienība pērn aprīlī vienojās noteikt gandrīz pilnīgu aizliegumu izmantot bitēm kaitīgos neonikotinoīdus, Latvija balsojumā atturējās. Vistālāk gājusi Francija, nolemjot aizliegt visus piecus bīstamākos pesticīdus, un rezultātiem jābūt redzamiem šogad.

Bez bitēm būs katastrofa

No visām ziedaugu sugām 90% pilnībā vai daļēji apputeksnē dzīvnieki, lielākoties bites un citi kukaiņi. ANO eksperti izpētījuši, ka kopējā kultūraugu vērtība, ko šie darbarūķi palīdz izaudzēt, gadā veido 200 līdz 500 miljardus eiro. Tieši no bitēm apputeksnēšana atkarīga 91 no 107 pasaules svarīgākajiem kultūraugiem.