EP vēlēšanu iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā pie urnām devušies 2,56% vēlētāju

EP vēlēšanās 2014.gadā iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā vēlēt devās 1,55% balsstiesīgo, bet kopumā vēlēšanās piedalījās 30,24%.

Tradicionāli lielākā aktivitāte bijusi tieši Rīgas apgabalā - trešdien vēlēt devušies 17 875 jeb 4,28% balsstiesīgo. Visvairāk vēlētāju sagaidīts Rīgas Centra humanitārās vidusskolas iecirknī - 250 vēlētāji, Rīgas 1.medicīnas koledžā - 237 un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā - 203 cilvēki.

Tikmēr mazākā vēlētāju aktivitāte bijusi Latgalē, kur pie vēlēšanu urnām devušies 2297 jeb 1,12% balsstiesīgo. Vēl gan tiek gaidīti dati par trim iecirkņiem.

Redzams, ka Latgalē aktīvākie bijuši Rēzeknes iedzīvotāji - pirmajā dienā nobalsojuši 1,53% balsstiesīgo, kā arī Daugavpils iedzīvotāji - 1,50%. Savukārt neaktīvākie bijuši Kārsavas novada iedzīvotāji - vēlēt trešdien devušies vien 0,42%, Dagdas novada iedzīvotāji - 0,52% un Riebiņu novada iedzīvotāji - 0,53%.

Vidzemē nobalsojuši 9753 jeb 2,49% - vēl tiek gaidīti viena iecirkņa dati. Reģionā aktīvākie balsotāji bijuši Ķekavas novadā, kur pie urnām pirmajā dienā devušies 4,78% balsstiesīgo, Ikšķiles novadā - 4,34%, Mārupes novadā - 4,14% un Saulkrastu novadā - 4,07%. Savukārt vismazāk vēlētāju sagaidīts Strenču novadā - 0,57% un Mālpils novadā - 0,71%.

Zemgalē trešdien sagaidīts 3581 vēlētājs jeb 1,69% no balsstiesīgajiem. Pie urnām visaktīvāk devušies vēlētāji Ozolnieku novadā - 2,26%, Jelgavā - 2,41 un Engures novadā - 2,09%, bet vismazāk Aknīstes novadā - 0,67% un Krustpils novadā - 0,81%.

Visbeidzot Kurzemē pie urnām devušies 2698 jeb 1,46% vēlētāju. Vēl tiek gaidīti dati no pieciem iecirkņiem. Visaktīvāk balsojuši liepājnieki - 1,88% un Grobiņas novada iedzīvotāji - 1,84%. Tikmēr Durbes novadā sagaidīti 0,57% balsstiesīgo, bet Rojas novadā - 0,65%.

Kopumā 2019.gada EP vēlēšanām reģistrēti 1 411 955 balsstiesīgie.

Trešdien visi 954 Latvijas vēlēšanu iecirkņi iepriekšējai balsošanai bija atvērti trīs stundas - no plkst.18 līdz 20. Nobalsot iepriekš būs iespējams arī ceturtdien un piektdien. Savukārt vēlēšanu pamatdiena būs sestdien.

Iepriekš vēlētāji var balsot savā vai citā vēlēšanu iecirknī, ja starp šo iecirkni un iecirkni, kurā vēlētājs balsos ir iespējama tiešsaistes datu apmaiņa. Balsojot citā iecirknī, jāieplāno ilgāks laiks - vidēji piecas līdz 20 minūtes -, kas jāpavada iecirknī, jo vēlēšanu komisija pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas sazināsies ar vēlētāja iecirkni un veiks iecirkņa maiņu, iepriekš skaidroja Centrālā vēlēšanu komisija.

Piedalīties vēlēšanās drīkst balsstiesīgie Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri reģistrējušies vēlēšanām Latvijā. Balsojot jāuzrāda pase vai personas apliecība (eID).

Latvijas iedzīvotājiem jāievēl astoņi no kopumā 751 EP deputāta. Jaunais sasaukums strādās no 2019. līdz 2024.gadam.

Uz ievēlēšanu no Latvijas pretendē 16 saraksti un kopumā 246 deputātu kandidāti. Deputātu vietu sadalē nepiedalīsies tie kandidātu saraksti, kuri būs saņēmuši mazāk par 5% vēlētāju balsu.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti būs zināmi pusnaktī no 26. uz 27. maiju, kad noslēgsies vēlēšanas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Trešdien balsot citā iecirknī vēlējušies 9300 cilvēki

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā notikušas 9300 gadījumos vēlētāji gribējuši balsi atdot iecirknī, kurā nav reģistrēti, pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Bērziņa.

Viņa atklāja, ka 101 gadījumā iecirkņa maiņa atteikta. Tas varētu būt tādēļ, ka persona jau ir nobalsojusi citā iecirknī vai arī kādu citu iemeslu dēļ izņemta no reģistra, skaidroja Bērziņa.

Kā ziņots, Latvijā šodien sākas iepriekšējā balsošana EP vēlēšanās. Šodien visi 955 Latvijas vēlēšanu iecirkņi iepriekšējai balsošanai bija atvērti trīs stundas - no plkst.18 līdz 20. Dienas laikā nobalsojuši vismaz 2,54% balsstiesīgo.

Nobalsot iepriekš būs iespējams arī ceturtdien un piektdien. Savukārt vēlēšanu pamatdiena būs sestdien.

Iepriekš vēlētāji var balsot savā vai citā vēlēšanu iecirknī, ja starp šo iecirkni un iecirkni, kurā vēlētājs balsos ir iespējama tiešsaistes datu apmaiņa. Balsojot citā iecirknī, jāieplāno ilgāks laiks - vidēji piecas līdz 20 minūtes -, kas jāpavada iecirknī, jo vēlēšanu komisija pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas sazināsies ar vēlētāja iecirkni un veiks iecirkņa maiņu, iepriekš skaidroja CVK.

Trešdien iecirknī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā nereģistrētajiem vēlētājiem rindā nācās stāvēt aptuveni stundu. 3.iecirkņa vadītāja skaidroja, ka tika veidotas divas rindas, lai paātrinātu vēlēšanu procesu tieši šajā iecirknī reģistrētajiem balsstiesīgajiem. Tāpat iecirknī nereģistrētajiem vēlētājiem gaidīšanu līdz nobalsošanai paildzināja traucējumi datu apmaiņas sistēmas darbībā.

Arī vēlēšanu iecirknī Kongresu namā veidojās vēlētāju rinda. Vēlēšanu komisijas pārstāvis pastāstīja, ka rinda veidojās arī tādēļ, ka balsot nāca iecirknī nereģistrēti vēlētāji. Attiecīgi bija jāgaida, kamēr iecirknis, kurā viņi ir reģistrēti, apstiprinās, ka konkrētais cilvēks jau nav nobalsojis. Tāpat iecirknī pa brīdim bija problēmas ar interneta savienojumu.

CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa pastāstīja, ka trešdienas vakarā piecas minūtes nebija iespējams veikt datu apmaiņa starp vēlēšanu iecirkņiem tiešsaistes sistēmā. Datu apmaiņa starp iecirkņiem nepieciešama, lai konkrētajā vietā nobalsot varētu tie vēlētāji, kuri ir reģistrēti balsošanai citā iecirknī.

Lai noskaidrotu sistēmas darbības pārtraukuma iemeslus būs nepieciešams laiks, iespējams, līdz vienai dienai, skaidroja Bērziņa. Rādītāji liecina, ka sistēmai nebija liela noslodze. Sistēmas traucējumu cēlonis varētu būt gan iekšējs, gan ārējs, bet tas vēl jānoskaidro, viņa teica.