Inešos notiks Brāļu draudžu diena – veltīta latviešu pirmajai garīgajai un nacionālajai atmodai
Pirms 290 gadiem Latvijas teritorijā ieradās pirmie Hernhūtes jeb Brāļu draudzes misionāri no Saksijas, kuri radīja pamatu tam, lai vēlāk latvieši sevi apzinātos par nāciju un cīnītos par neatkarību. Šim notikumam par godu 7. jūnijā Vecpiebalgas novada Inešos notiks Brāļu draudžu diena.
Piektdien, 7. jūnijā, Vecpiebalgas novada Inešu pilī Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre” un Brāļu draudžu misija rīko Brāļu draudzes dienu, lai pieminētu latviešu nacionālās un garīgās atmodas kustības sākuma 290. gadadienu, to sasaistot arī ar luteriskās reformācijas 502. un Latvijas Republikas 101. jubileju.
Brāļu draudzes programmā, kas sāksies pulksten 10.00, paredzēts svētbrīdis, ievadvārdi, ko teiks Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, un vairāki priekšlasījumi: * „Hernhūtisma uzplaukuma otrais vilnis Piebalgā un Alūksnes pusē” (vēsturnieks Jānis Polis); * „Brāļu draudze un tēlotājmāksla 18. gadsimtā” ( Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Māra Grudule); * „Hernhūtisko tēlu pasaule Ingunas Baueres vēsturiskajos romānos” (rakstniece Inguna Bauere); * “Matīsa Kaudzītes pirmā grāmata „Brāļu draudze Vidzemē”” (Brāļu draudzes misijas vadītājs Gundars Ceipe); * „Izmērīt Šteinhaueru” (arhitekts Pēteris Blūms), kā arī Kaudzīšu dzimtas kapu apmeklējums un ekskursija uz Vecpiebalgas baznīcu.
Brāļu draudzes misijas vadītājs Gundars Ceipe Jauns.lv atgādina, ka 1729. gadā Latvijas teritorijā ieradās pirmie sūtņi no Hernhūtes Brāļu draudzes Saksijā, bet 1739. gada Vasarsvētkos notika “Svētā Gara izliešanās pār latviešiem. Sākums vienai no lielākajām atmodām pasaules vēsturē”, kas vainagojās ar to, ka 1742. gadā Valmierā dibināja pirmo latviešu nacionālo organizāciju pasaulē - Latviešu Brāļu draudzi. Gadu vēlāk Brāļu draudžu darbība Krievijas impērijā gan tika aizliegta un tās darbojās nelegāli. Tomēr tās spēja izdzīvot un radīt spēcīgu latviešu inteliģenci. No Vidzemes hernhūtisma vides nākuši daudzi pazīstami latviešu kultūras pamatlicēji - Ķikuļu Jēkabs, Matīss un Reinis Kaudzītes, Jānis Cimze, Juris Neikens, Kārlis Skalbe, Jānis Poruks un daudzi citi.
Pirmās brīvvalsts laikā Brāļu draudžu kustība atdzima ar jaunu sparu, bet padomju okupācijas laikā tā praktiski tika iznīcināta. Brāļu draudzes sadraudzības kustība tika atjaunota 1997. gadā, kad Straupē notika pirmā konference par Brāļu draudzes kustību Latvijā. Brāļu draudzes dienas notika arī Krimuldā, Cēsīs, Burtniekos, Smiltenē, Mūrmuižā, Cēsīs, Dalbē, Dzērbenē, Raunā, Cimzā, Grostonā un citur. Dažviet tika atjaunoti vīru vakari, kuros notika lūgšanas, Bībeles lasījumi un dziesmu dziedāšana, kam sekoja sadraudzības mielasts. Misijas darbā tika iesaistītas divas skolas un vairākas luterāņu draudzes. Brāļu draudžu sadraudzības sinode 2006. gadā uzņēma Latvijas brāļu draudzes kontinentālās Eiropas Brāļu draudžu savienībā. 2007. gada aprīlī Valmierā notika starptautiska zinātniskā konference “Vidzeme. Baznīca. Sabiedrība” par Brāļu draudžu kustības vēsturi Vidzemē, ko organizēja Valmieras Novadpētniecības muzejs un Vidzemes augstskola sadarbībā ar Helsinku universitāti un Valmieras pilsētas pašvaldību. 2009. gada maijā Hernhūtē (Vācijā) notika starptautiska zinātniskā konference “Latviešu kultūra un Hernhūtes brāļu draudze”, kurā uzstājās arī vairāki runātāji no Latvijas. Pašlaik Brāļu draudzes kustība pamazām atdzimst, bet tā vairs nav tik spēcīga kā pirms vairāk nekā 270 gadiem. Tomēr ik gadu notiek vairāki Brāļu draudžu pasākumi, kas adresēti ne tikai vietējai kopienai. Viens no tādiem būs Brāļu draudzes diena Inešos.
