Augstskolas nevēlas ļaut trešo valstu studentiem strādāt 40 stundas nedēļā
Latvijas vadošās augstskolas nevēlas, lai Latvijā studējošajiem trešo valstu pilsoņiem, no kuriem skaitliski visvairāk ir indieši un uzbeki, būtu ļauts strādāt vairāk nekā šobrīd noteiktās 20 stundas nedēļā. Augstskolu pārstāvji uzskata, ka tas draud ar izglītības kvalitātes kritumu un nevēlamās imigrācijas apjoma kāpumu, piektdien vēstī LNT Ziņas.
Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un biznesa augstskola "Turība" atkārtoti lūgs Saeimas deputātiem apturēt Imigrācijas likuma grozījumus, kas pirmajā lasījumā jau ir atbalstīti. Augstskolas uzskata, ka deputāti nav ņēmuši vērā to iepriekš paustās bažas, proti, ka ļaujot ārvalstu studentiem strādāt 40 stundas nedēļā, esot risks pazemināties pat Latvijas starptautiskajam reitingam. RTU Ārzemju studentu departamenta vadītājs Igors Tipāns LNT ziņām norādīja, ka tad "Latvija parādīs sevi kā samērā zemas kvalitātes izglītības valsti, un tas nekādi nebūtu pieļaujams. Ja Latvijas augstskolas ar šo likumu zaudēs izglītības kvalitāti, tam būs ļoti sliktas sekas ļoti ilgstoši, arī kontekstā ar mūsu izglītības eksportu." "Tas tiešām var palielināt risku pasliktināties sekmēm. Studenti sliktāk mācīsies, jo vairāk strādās. Tas arī veicinās nepareiza veida migrāciju," LNT ziņām prognozēja arī LU Studentu servisu departamenta vadītājs Jānis Saulītis.
Imigrācijas likuma grozījumus rosināja partijas KPV LV deputāti. Biznesa augstskolas "Turība" prorektors Imants Bergs kritizē dzirdēto deputātu argumentāciju šādai iniciatīvai, proti, uzņēmējiem trūkstot strādnieku. "Mūsuprāt, nevajadzētu jaukt divas lietas – risināt vispārējo darbaspēka problēmu ar studentu nodarbinātību. Deputāti nesaprot, ka viņi grauj izglītības kvalitāti, jo ārzemju studentu pirmārais uzdevums nav strādāt," norāda Bergs.
Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits liecina, ka pērn Latvijā mācības sāka 4 348 personas no trešajām valstīm, visvairāk Indijas (1654) un Uzbekistānas (1077). Skaits ir audzis, jo 2017.gadā no trešajām valstīm studēt Latvijā ieradās 3311 personas, un arī tad visvairāk bija indieši (987) un uzbeki (973). Pēc augstskolu teiktā LNT Ziņām, pieņemot strīdīgos grozījumus, krasi pieaugtu viltus studentu skaits.
Biznesa augstskolas "Turība" prorektors Imants Bergs: "Šāda signāla došana uz trešajām valstīm, ka šeit visi studenti var strādāt pilnu slodzi, noteikti palielinātu interesi tiem cilvēkiem, kuri primārais mērķis ir nevis studijas, bet darbs. Tas pieprasījumu apjoms pieaugtu kardināli, līdz ar to milzīgi pieaugtu administratīvais slogs." LU Studentu servisu departamenta vadītājs Jānis Saulītis savukārt norādīja, ka "Tas risks, ko mēs visvairāk saskatām, ka tiešām tā būs pievilcīga iespēja patiesībā braukt šurp strādāt, meklēt iespēju strādāt Eiropā, nevis studēt."
Vienā no Rīgas kebabnīcām sastaptie studenti no Indijas LNT Ziņām stāstīja, ka viņiem Imigrācijas likuma grozījumi neesot nepieciešami. RTU aviāciju studējošais Bensens uzsvēra - nedrīkstot pat dot kārdinājumu strādāt vairāk, jo jau šobrīd viņš reizumis izjūtot negatīvas sekas uz studiju kvalitāti: "Mācību laikā strādāt 20 stundas ir pietiekami, jo mums ir jākoncentrējas uz mācībām un eksāmeniem, bet, strādājot vairāk, to nebūtu iespējams izdarīt." Udžuals, RTU mehāniskās inženierijas students no Indijas stāstīja, ka "Ir ļoti grūti panākt veselīgu balansu starp studijām un darbu vienlaicīgi, tāpēc izlēmu nestrādāt, bet tikai mācīties. Strādāšu brīvlaikā." Bet Prims, RTU mehāniskās inženierijas students atzina, ka meklēs darbu, kas būs saistīts ar viņa studiju nozari, tāpēc šobrīd cītīgi mācās: "Nav laika strādāt ārpus studijām. 40 stundu darba nedēļa būs noderīga tikai tad, ja, tuvojoties absolvēšanai, Latvijā strādāšu savā specialitātē un nostiprināšu studijā gūtās zināšanas."
