Saeimas komisija atbalsta regulējumu par kredītiestāžu likvidēšanas procesu

Saeimas Juridiskais birojs sēdē pauda bažas par likuma normu, kas paredz, ka kredītiestādes likvidēšanas gadījumā līdzekļu izmaksa kreditoriem var notikt pēc tam, kad ir saskaņota kredītiestādes likvidēšanas metodoloģija. Saeimas juristu ieskatā, likvidējamās "ABLV Bank" gadījums, kad finanšu jomas uzraugošās iestādes ilgstoši nespēja saskaņot bankas likvidēšanas metodoloģiju, pierādīja, ka metodoloģijas saskaņošana var būt ilgs process, tādējādi aizskarot kreditoru intereses. Saeimas Juridiskais birojs aicināja vērtēt, vai likumdevējs var noteikt šādus ierobežojumus.

Deputāts Vjačelsvas Dombrovskis (S) pauda neizpratni, ka viņš Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja "Moneyval" rekomendācijās, kas it kā esot pamatā konkrētajiem likuma grozījumiem, neesot atradis ieteikumus par kredītiestāžu pašlikvidāciju. Tāpat deputāts atzina, ka likuma grozījumi paredz plašas pilnvaras ierēdņiem, kas būs atbildīgi par kredītiestādes likvidācijas procesu, tādējādi radot risku, ka negodprātīgi ierēdņi varētu īstenot izspiešanas shēmas.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) norādīja, ka "Moneyval" novērtējums tapa laikā, kad "ABLV bank" gadījums vēl bijis procesā, tāpēc šīs bankas pašlikvidācijas process patlaban ļauj valstij mācīties. Tāpat Siliņa noraidīja Dombrovska bažas par negodprātīgu likuma normu traktēšanu, atzīstot, ka kredītiestāžu likvidēšanas metodoloģija ir normāla prakse, kurā nav nekā pretlikumīga.

Arī deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piekrita iepriekš paustajam, ka prasība pēc kredītiestādes likvidēšanas metodoloģijas ir svarīga neatkarīgi no tā vai "Moneyval" to prasa, vai neprasa.

Minētos likuma grozījumus ceturtdien pirmajā lasījumā izskatīs Saeima.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu Kredītiestāžu likumā mērķis ir precizēt normas, kas regulē kredītiestāžu likvidācijas procesu, pilnveidojot tā uzraudzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas kontroli. Likumprojekts nosaka, ka FKTK ir pienākums veikt likvidācijas procesa uzraudzību, vienlaikus arī nosakot tiesības iegūt nepieciešamo informāciju šī uzdevuma izpildē. FKTK darbības mērķis ir veicināt ieguldītāju un noguldītāju interešu aizsardzību, un ir svarīgi, ka tā turpinātu nodrošināt aizsardzību arī likvidācijas procesā, jo ne visi noguldītāji būs saņēmuši savus noguldījumus no Noguldījumu garantiju fonda un tos atgūs tikai likvidācijas procesa ietvaros.

Tāpat Kredītiestāžu likumā tiek precizēts, ka kredītiestādes likvidatoram ir pienākums nodrošināt finanšu noziegumu kontroli atbilstoši normatīvu prasībām un atbilstoši likvidējamās kredītiestādes darbībai piemītošajam riskam, tostarp ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par likvidācijas procesā konstatētiem aizdomīgiem darījumiem. Vienlaikus atbilstoši kredītiestādes darbībai piemītošam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam likvidatoram ir jāizstrādā metodoloģija to kontrolei atbilstoši FKTK un FID prasībām.

Lai uzlabotu administratīvo sankciju savlaicīgumu, kā arī to, lai FKTK administratīvo sankciju režīms un uzraudzības izpildes sistēma būtu pārredzama, prognozējama un tās procedūra skaidri uzskatāma, Kredītiestāžu likumā iestrādāts pilnvarojums FKTK izdot noteikumus, nosakot kritērijus finanšu noziegumu būtiskiem pārkāpumiem. Šādu noteikumu izdošana ļaus skaidrāk izprast administratīvo sankciju sistēmu, kā arī to, kuros gadījumos FKTK vērsīsies Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar priekšlikumu anulēt kredītiestādes licenci. Tā kā licences anulēšana Banku savienības ietvaros ir ECB kompetence, šis ir viens no virzieniem, kur sistēmas pilnveidošanai darbs turpinās arī Eiropas Savienības līmenī.