Diskusijā par Nacionālo koncertzāli eksperti aicina pārdomāt tās telpu pielietojamību
Lai skaidri definētu Nacionālās koncertzāles telpu pielietojumu, nepieciešams pārdomāt tās tehniskos parametrus, jo multifunkcionāla zāle ar mazāk nekā 2000 sēdvietām ir lieka, diskusijā par koncertzāles iespējamajām atrašanās vietām galvaspilsētā sacīja SIA "SGS Sistēmas" valdes loceklis Normunds Eilands.
Viņš skaidroja, ka, viņaprāt, patiesu akustisko koncertzāli nevar veidot, domājot par citām funkcijām kā vienīgi simfoniskās mūzikas atskaņošanai, tādēļ multifunkcionālas koncertzāles būvniecība ar tikai 1400 sēdvietām nespēs sniegt peļņu. Pēc Eilanda domām pasākumu producenti nebūs ieinteresēti rīkot lielus pasākumus zālē ar tik mazu apmeklētāju ietilpību.
Eilands arī pauda sašutumu par to, ka Kultūras ministrija (KM) projektu sauc par "Nacionālo akustisko koncertzāli", plānojot to kā multifunkcionālu telpu konferencēm un dažādu mūzikas žanru koncertiem. Viņaprāt, būtu lietderīgi plānot šo projektu ar vairāk nekā divām zālēm, nodrošinot aptuveni 1000 sēdvietas akustiskā zālē un vismaz 2000 sēdvietas multifunkcionālā zālē.
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) centās atspēkot Eilanda viedokli, argumentējot ar Latgales vēstniecības "Gors" būvniecībā un ekspluatācijā gūto pieredzi.
Savukārt akustikas eksperts Arturs Pērkons sacīja, ka "Goru" nebūtu pareizi pieminēt, jo, telpa ar akustiskās zāles elementiem nespēj sniegt perfektu skanējumu, piemēram, rokmūzikas koncertos. Viņš uzsvēra, ka savu argumentu var pamatot ar darba pieredzē veiktiem skaitliskiem mērījumiem.
"Simfoniskajai mūzikai nepieciešamas vismaz divas sekundes revibrācijas laika, bet rokmūzikai, īpaši ātrai un jaudīgai, vajadzīga aptuveni pussekunde, kas ir četras reizes mazāk. Tas, savukārt, tehniski nozīmē, ka telpā ar kopējo platību "x" ir jāievieš iekšā absorbenti ar platību "4x". To tehniski nav iespējams izdarīt. To dara ar elektroakustiku, zāli sākotnēji noklusinot, un tad pieliekot klāt revibrācijas laiku elektroniskā veidā," skaidroja Pērkons.
Tāpat Pērkons pauda nostāju, ka peļņu nesošu konferenču organizēšana koncertzālē ir "sevis mānīšana", jo viņa kompānija pašlaik strādā pie vairāku konferenču centru būvniecības Rīgā, kā rezultātā, šajā pasākumu rīkošanas jomā gaidāma liela konkurence.
Kā ziņots, laikā līdz 16.maijam notiek plašas arhitektu, pilsētplānotāju, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas par deviņām iespējamām Nacionālās akustiskās koncertzāles būvēšanas vietām Rīgas pilsētas centrā, kā arī atsevišķās teritorijās ārpus tā, aģentūru LETA informēja kultūras ministres padomniece Lita Kokale.
Konceptuālo ziņojumu par visām potenciālajām Nacionālās koncertzāles atrašanās vietām Rīgas centrā, tostarp koncertzāles finansējuma avotiem ārpus valsts budžeta, KM 23.maijā paredzējusi iesniegt Ministru kabinetā, lai izšķirošo lēmumu kādā no tuvākajām sēdēm varētu pieņemt valdība.
Nacionālās koncertzāles novietojuma jautājumu jau iepriekš vairākkārt skatījusi Nacionālā Arhitektūras padome - pagājušogad 6.novembrī padziļināti aplūkojot trīs iespējamas alternatīvas - AB dambi, Kongresu namu un variantu Rīgas degradētajā teritorijā. 2019.gada 27.martā notika Latvijas Arhitektu savienības padomes sēde, kurā, izvērtējot plašu Nacionālās koncertzāles iespējamo novietojuma vietu loku, tika izteikts padomes atbalsts koncertzāles būvniecībai uz AB dambja. Arī Latvijas Ainavu arhitektu asociācija ir izteikusi atbalstu koncertzāles būvniecībai uz AB dambja, norādīja Kokale.
