Sniega festivāli, barikāžu atcere un Edītes Piafas simtgade: ko darīt 16. un 17. janvārī?

Mūzikas mīļi var svinēt leģendārā Zvirbulēna – Edītes Piafas simtgadi, dodoties uz kādu viņas jubilejai veltītu pianistes un dziedātājas Katrīnas Gupalo un pianista Andreja Osokina veltītu koncertprogrammu, šosestdien – Liepājā. Savukārt rēzeknieši svinēs postfolkloras grupas „Rikši” piecu gadu jubileju. Ir vēl vairāki brīnišķīgi koncerti. Piemēram, Bauskas pilī sestdien skanēs Baltijas valstīs vienīgais baroka laika pūšaminstrumentu, bet Siguldā čellisti izspēlēs latviešu un pasaules kinomūzikas šedevrus.

Šis gads sācies arī ar daudzām interesantām izstādēm: Vecrīgā, senajā Jura baznīcā (tagad – dizaina muzejā), varat iepazīties ar mūsdienu japāņu lietišķo mākslu, galerijā „Daugava” – ar mūsu kulta mākslinieces Birutas Delles daiļradi, Botāniskajā dārzā – ar herbāriju, kas pārtop par simbolu, Rēzeknē - ar „dzīvajām” fotogrāfijām, bet Liepājā – ar Latvijas keramikas klasiku pirmās brīvvalsts laikā.

1. Barikāžu 25 gadu atceres pasākumi

Šajās dienās aprit janvāra barikāžu 25. gadadiena un šai sakarā no trešdienas, 13. janvāra, līdz nākamās nedēļas trešdienai, 20. janvārim, notiek dažādi atceres pasākumi. Galvenie atceres notikumi norisinās Rīgā:

* Ķīpsalas izstāžu hallē sestdien,16. janvārī, no pulksten 15.00 līdz 19.30 notiks atceres pasākums „Bulvārī brīvība”, kurā aicināti piedalīties barikāžu dalībnieki ar tuviniekiem. Tajā muzikālo repertuāru patriotiskās skaņās nodrošinās mūsdienu tautas mūzikas apvienība „Jauno Jāņu orķestris”, muzikālā apvienība „Raxtu raxti”, etnorokgrupa „ElektroFolk”, Kultūras akadēmijas jauktais koris „Sōla”, Rīgas Tehniskās universitātes studentu pūtēju orķestris „SPO”, kā arī jaunā dziedātāja Aleksandra Špicberga. Atceres pasākuma galvenais motīvs ir barikāžu laika mantojums jaunajai paaudzei, programmā paredzot piemiņai veltītus video stāstus un dzeju, kā arī filmas no 1991. gada janvāra galvenajām norises vietām. Tā kā Ķīpsalas halle nav bezizmēra, tad iepriekš vajadzētu pieteikties, ja plānojat pasākumu apmeklēt, rakstot uz e-pastu: barikades@lka.edu.lv vai zvanot pa tālruni 67213525.

* Savukārt Doma laukumā no piektdienas, 15. janvāra, pulksten 15.00 līdz sestdienas, 16. janvāra, pulksten 15.00 notiks 24 stundu 1991. gada barikāžu rekonstrukcija. Doma laukumā atradīsies barikāžu laika tehnika, ugunskuri un uzstāsies pazīstami mūziķi, kā arī varēs skatīties vēsturiskas filmas un video.

* Latvijas Mākslinieku savienības galerijā (11. novembra krastmalā 35) atklāta starptautiskā vizuālās mākslas izstāde „Rudens 2015. Barikādēm 25”, kura būs skatāma līdz 4.februārim.

Plašākā 1991. gada barikāžu 25 gadu atceres dienas programma Rīgā tiks piedāvāta nākamnedēļ – trešdien, 20.janvārī. Šī diena sāksies 9 ar dievkalpojumu Rīgas Domā, bet pulksten Doma laukumā tiks iedegts piemiņas ugunskurs. Trešdienas vakarā Rīgas Domā notiks atceres koncerts „Ar domu par rītdienu”. Tāpat nākamās nedēļas sākumā barikāžu atceres pasākumi notiks arī citviet Latvijā – Alūksnē, Daugavpilī, Preiļos, Valmierā un citur.

Ieeja uz atceres pasākumiem - bez maksas. Sīkāk internetā: www.barikades.lv.

Barikāžu 25 gadu atceres pasākums „Bulvārī brīvība”

2. Pasaules Sniega diena

Jau piekto gadu janvāra vidū arī Latvijā tiks atzīmēta Pasaules Sniega diena, kuras aktivitātes organizē Latvijas Slēpošanas savienības. Šogad Sniega dienā notiks ap pussimts dažādu aktivitāšu 68 Latvijas pašvaldības. Tā kā meklējiet sev tuvāko pikošanās, šļūkšanas no kalna vai slēpošanas vietu. Lūk, dažas ierosmes:

* Rīgā Ziemas dienu sestdien, 16. janvārī, atzīmēs ar festivālu, kas sāksies pulksten 11.00 Uzvaras parkā. Šī gada pasākuma programmā iekļauta gan piku mešana mērķī, gan sniega kameru vilkšana, slēpošana un dažādas citas, sportiskas atrakcijas. Distanču slēpošanas pamatus palīdzēs apgūt Latvijas sporta speciālisti, tiks piedāvāta iespēja iejusties biatlonista lomā un speciālistu vadībā varēsiet izmēģināt spēkus šaušanā pa biatlona mērķiem. Klātienē varēsiet iepazīties un izmēģināt arī ar ziemas triatlonā iekļautajām disciplīnām. Vienlaicīgi ar sportiskajām atrakcijām notiks arī ziemas tematikai veltīts zīmēšanas un domrakstu konkurss. Festivāls ilgs līdz četriem pēcpusdienā.

* Valmierā, Dīvaliņu pļavā, sestdien, 16. janvārī no pulksten 10.40 valmierieši un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji aicināti piedalīties dažādās aizraujošās aktivitātes. Būs iespēja nodoties kopīgai pikošanās tūrei, doties izbraucienā ar savām ragaviņām un slēpēm vai „ledus ronīšiem” pa īpaši sagatavoto trasi, kā arī izmēģināt jaunās sniega kurpes pastaigām sniegā. Pēc jautri pavadītās dienas dalībniekiem būs iespēja nofotografēties speciālajā Sniega dienas foto stūrī, sasildīties ar siltu tēju, kā arī piedalīties dažādu pārsteiguma balvu izlozē.

* Valkas brīvdabas estrādē sestdien, 16. janvārī, no pulksten 11.00 līdz 14.00 ikviens tiek aicināts nodoties dažādām aktivitātēm ap un ar sniegu – garākais nobrauciens no kalna ar ragaviņām, sniega stafete, piku mešana mērķī, ragaviņu vilkšana, ziemas foto stūrītis un citām.

* Pie Lielvārdes kultūras nama svētdien, 17. janvārī, pulksten 10.00 tiks dots starts dažādām sniegotām aktivitātēm: sniega bolam, sniega bumbam, ragavu vilkšanai un citām. No pulksten 12.30 auto stāvlaukumā aiz kultūras nama tiks demonstrēti „Auto prieki” jeb paraugdemonstrējumi kā uzvesties ziemā ar auto. Vienos dienā sāksies Baskāju skrējiens - skrējiens ar basām kājām pa sniegu saprātīgā daudzumā ir veselīgi.

* Savukārt Dobelē Sniega dienu pilsētas vēsturiskajā Tirgus laukumā svētdien, 17. janvārī, no pulksten 11.00. Programmā: orientēšanās sacensības „Sniegavīram pa pēdām”, spēle „Ziemas krikets”, sniega piku mērķī mešana, spēles „Ātrākais piku lasītājs” un „Vācam sniegu”., stafetes „Ziemassvētku vecīša palīgs” un „Šķēršļu josla”, kā arī citas jautrības.

Pasaules Sniega diena ir Starptautiskās Slēpošanas federācijas ikgadējs sniega festivāls, kas dod bērniem un viņu vecākiem iespēju iepazīt un arī izmēģināt visdažādākās aktivitātes sniegotā ziemā, radīt patīkamas atmiņas, kā arī iedvesmu turpināt nodarboties ar ziemas aktivitātēm arī nākotnē. Sniega diena oficiāli tiek atzīmēta janvāra trešajā svētdienā.

Sīkāk internetā: www.infoski.lv.

3. Koncertprogramma veltīta Edītes Piafas simtgadei – „100 gadi ar Piafu”

Pianiste un dziedātāja Katrīna Gupalo un pianists Andrejs Osokins radījuši veltījumu leģendārās franču dziedātājas Edītes Piafas simtgadei - koncertprogrammu „100 gadi ar Piafu”. Sestdien, 16. janvārī, pulksten 16.00 tā izskanēs Liepājas Latviešu biedrības namā. Pēc tam to varēs dzirdēt vēl vairākās Latvijas pilsētās – 19. janvārī Talsu Tautas namā, 20. janvārī Daugavpils teātrī un 24. janvārī Gulbenes Kultūras centrā.

Koncertprogramma apvieno gan Piafas leģendārākos hītus un īpaši ekspresīvās pēdējo gadu dziesmas, kuras daudziem būs atklājums, gan arī klasisko mūziku, kas skanējusi Piafas dzīves laikā, iedvesmojusi viņu un radījusi atmosfēru 20. gadsimta Parīzē – Ravēls, Satī, Stravinskis un Debisī. Neordinārā programmas koncepcija nojauc robežas ne tikai starp dažādiem skatuves mākslu veidiem – teātri un izpildītājmākslu, bet arī ļauj līdzpastāvēt pavisam atšķirīgiem mūzikas žanriem - klasiskajai un populārajai mūzikai. Garāmslīdoši mirkļi ar neprātīgiem valšiem, dziļiem skatieniem, kaislīgiem skūpstiem un jutekliskiem pieskārieniem – viena balss un divi iemīlējušies pianisti koncertos visā Latvijā atklās valdzinošo Parīzes noskaņu.

Televīzijas šova „Radīti mūzikai” zvaigzne Katrīna Gupalo ir viena no neordinārākajām jaunās paaudzes latviešu mūziķēm, kura nupat beigusi mācības prestižajā Rietumu Mūzikas akadēmijā Kalifornijā (ASV). Šobrīd viņa studē Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā, bet sākot ar nākamo sezonu turpmākā viņas mākslinieciskā darbība noritēs Ņujorkā. Savukārt Andrejs Osokins ir pasaules nozīmīgāko pianistu konkursu – Karalienes Elizabetes konkursa Briselē, Artūra Rubinšteina konkursa Telavivā un Margaritas Longas un Žaka Tibo konkursa Parīzē laureāts. Pasaulē pieprasītāko latviešu pianistu kritiķi raksturo šādi: „Viņam piemīt nevainojama elegance, hipnotizējoša personības pievilcība, apbrīnas vērts intelekts, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.

Koncerttūres noslēgumā 11. februārī mākslinieki uzstāsies Rīgā. Biļešu cenas: 7 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.biedribasnams.lv.

4. Latviešu un ārzemju kino mūzikas zelta mirkļi koncertzālē „Baltais flīģelis”

Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” sestdien, 16. janvārī, pulksten 18.00 notiks koncerts „Latviešu un ārzemju kino mūzikas zelta mirkļi”, kura programmā iekļautas kino mūzikas zināmākās melodijas, kas iekarojušas skatītāju un kino kritiķu sirdis Latvijā un visā pasaulē. Šajā programmā astoņu čellu grupas ansamblim „Čellu dream team” (Diana Ozoliņa, Ieva Upatniece, Lolita Lilje, Mareta Prikule, Dace Zālīte, Zane Guļāne, Jānis Rinkulis un Ainārs Paukšēns) pievienosies sitaminstrumentālists Uģis Krūskops.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) paspārnē jau vairākus gadus pastāv un muzicē čellu grupas ansamblis „Čellu dream team”. Tā mūziķi ar piepildīto, pilnasinīgo čella, kuru samtainā tembra dēļ dēvē par mūzikas instrumentu karali, skanējumu vienmēr aizrauj klausītājus un spilgti izceļ tā nozīmīgo vietu mūzikas partitūrās. Savukārt Uģis Krūskops ir LNSO sitaminstrumentu grupas koncertmeistara vietnieks.

Koncertā skanēs Jāņa Ivanova un Raimonda Paula kino mūzika, Santas Zaķes „Fantāzija par latviešu kino mūzikas tēmām”, kā arī mūzika no filmām „Šindlera saraksts”, „Neiespējamā misija 6” un „Džeimss Bonds”

Biļešu cena: 8 līdz 10 eiro („Biļešu paradīzes” tiklā). Sīkāk internetā: www.sigulda.lv.

5. Postfolkloras grupas „Rikši” piecu gadu jubilejas koncerti Rēzeknē

Rēzeknē, Latgales vēstniecības „Gors” jeb Austrumlatvijas koncertzāles Mazajā zālē sestdien, 16. janvārī pulksten 15.00 un 18.00 notiks postfolkloras grupas „Rikši” piecu gadu jubilejas un otrā albuma prezentācijas koncerts „Sieju sovu”.

Grupas jubilejas un albuma prezentācijas koncertā gaidāma gan ierastā akordeona, vijoles, ģitāras, basģitāras, bubyna un piecu balsu radītā azartiskā enerģija un jautrība, gan jaunas vēsmas, idejas un jaunu ceļu meklējumi, gan kavēšanās atmiņās par piecu gadu kopā rikšošanu, un tas viss caur jokiem, stāstiem un, protams, vecām un jaunām postfolkloras grupas „Rikši” dziesmām. Svētku reizē viesu godā būs Rēzeknes folkloras kopa „Rūta”, Rēzeknes bērnu un jauniešu folkloras kopa un kapela „Vīteri” un Jaunpiebalgas vidējās paaudzes deju kolektīvs „Piebaldzēni”.

Postfolkloras grupa „Rikši”, kuras vecums 14. janvārī atzīmējams pusapaļā jubilejā, 2015. gada sākumā nolēma pievērsties Rēzeknes tradicionālajam repertuāram. Pirms tam lustīgas un enerģiskas dziesmas dziedātas un spēlētas gan latgaliešu mūzikas festivālos „Mūzykys skrytuļs”, gan folkloras festivālā „Baltica”, Latgales Dziesmu svētkos un XXV Vispārējos Latviešu Dziesmu un deju svētkos, tāpat arī Lietuvā, Krievijā, Francijā, Vācijā un Gruzijā, kā arī neskaitāmos koncertos, festivālos un svētkos visā Latvijā. Laikam ejot, nedaudz mainījies grupas sastāvs, grupa pilnveidojusies un attīstījusies, un mainījies arī dalībnieku redzējums par savu darbošanos un atbildību pret tautas vērtībām, ar kurām tiek strādāts. „Rikšu” domas nepārtraukti mijas ap vārdiem „Sieju sovu” – kas ir tas, ko mēs varam sēt (homoformas sakritības dēļ – arī siet), kā mēs to varam sēt/siet un kā sēt/siet to tā, lai latgaliešu tautasdziesma tiktu dziedāta arī pēc daudziem gadiem. Grupas otrajam albumam dots tieši šāds nosaukums – „Sieju sovu”.

Biļešu cenas: 7 – 10 eiro. Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.

Postfolkloras grupa „Rikši”

6. Baroka laika pūšaminstrumentu ansambļa koncerts Bauskas pilī

Bauskas pilī sestdien, 16. janvārī, pulksten 17.00 uzstāsies Baltijā vienīgais baroka laikmeta pūšaminstrumentu ansamblis „Stadt - Hautboisten Riga”, kurā muzicē Kristīne Kupča (baroka oboja), Ieva Nīmane (baroka oboja, blokflauta) un Māris Kupčs (klavesīns). Koncertā skanēs Žana Marī Leklēra (1697 - 1764), Georga Filipa Tēlemaņa (1681 - 1767) un Georga Mufata (1653 - 1704) skaņdarbi.

Koncerta apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar baroka obojas, blokflautas un klavesīna skanējumu. Šos instrumentus savā daiļradē izmantojuši vairāki ievērojami baroka laikmeta komponisti.

Vācu komponista Georga Filipa Tēlemaņa daiļrade spoži izgaismo sava laika pasaules mūzikas kultūru. Viņš bijis viens no ražīgākajiem autoriem, kura mūzika aptvērusi vairākus stilus. Savukārt Žans Marī Leklērs ir komponists, kuram bijusi liela ietekme uz Francijas mūzikas attīstību 18. gadsimtā. Kļuvis slavens kā virtuozs vijolnieks un uzskatīts par franču vijoles skolas dibinātāju.

Vēsturisko koka pūšaminstrumentu ansamblis „Stadt - Hautboisten Riga”  izveidojies 2013. gadā, savu pirmo koncertu sniedzot Rīgas Vēsturiskās Mūzikas un dejas festivāla ietvaros ar mērķi apzināt vietējo vēsturisko koka pūšaminstrumentu mūzikas mantojumu, kā arī atskaņot labāko, kas šādiem sastāviem radīts citviet Eiropā. Vēsturisko koka pūšaminstrumentu ansambļi mūsdienās ir liels retums – Baltijas valstīs citas līdzīgas apvienības nav. Baroka laikā koka pūšaminstrumentu ansambļi bija saistīti lielākoties ar militārām parādēm un izklaides mūziku, atšķirībā no metāla pūšaminstrumentu ansambļiem, kuri pārsvarā atskaņoja baznīcas torņu mūziku.

Biļešu cenas: 7 eiro (Bauskas pils muzeja kasē, tās var rezervēt pa tālruņiem 63923793, 63922280 vai e-pastu: bauska.pils@gmail.com). Sīkāk internetā: www.bauskaspils.lv.

7. Izstāžu ceļvedis: japāņu mūsdienu lietišķā māksla, herbārijs kā simbols un kustīgās fotogrāfijas Rēzeknē

* Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) līdz 7. februārim skatāma Japānas mūsdienu dekoratīvi lietišķās mākslas izstāde. Japānas amatniecībai ir sena, vairākus gadsimtus ilga vēsture, kuru iespaidojusi gan Ķīna, gan Koreja. Laikam ejot, šīs ietekmes ikdienā tika pakāpeniski absorbētas un pilnveidotas, un rezultātā radās darbi, kas jaunā aspektā atklāj japāņu tautas identitāti un estētisko pasaules uzskatu. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12, Vecrīgā) līdz 13. februārim skatāma mākslinieces Birutas Delles (1944) personālizstāde „Ikdiena”. Biruta Delle savulaik dēvēta par kulta gleznotāju un interese par viņas glezniecību joprojām nezūd. „Tikai īstā krāsa īstajā vietā”, tā māksliniece vienmēr teikusi par savu glezniecību. Tas skan kā viņas pirmais bauslis, mantots no viņas skolotāja Stundas – galvenā skolotāja pēc Dabas. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.

* Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Palmu mājā (Kandavas ielā 2, Pārdaugavā) līdz 31.janvārim skatāma mākslinieces Sandras Konstantes izstāde „Herbārijs”. Mākslinieces zīmējumos, kolāžās, datorgrafikā, gleznās un citās tehnikās veidotajos darbos herbārijs kalpo par simbolu. Māksliniece saka: „Herbārijā var sakrāt ne tikai augus, bet arī atmiņas, kas ar tiem saistās, dzīves notikumus, atklāsmes, domas, pieredzi, sapņus un nepiepildītās vēlmes. Savu herbāriju es veidoju dažādās tehnikās un materiālos, jo arī notikumi manā dzīvē nav vienādi un gludi, bet katrs ar savu raksturu un izpausmes veidu”. Sīkāk internetā: www.botanika.lu.lv.

* Liepājas muzejā līdz 28. februārim skatāma izstāde „Latvijas keramika (1924-1944)” no mecenāta, mākslas darbu kolekcionāra un labdarības fonda „Paaudze” dibinātāja Pētera Avena privātkolekcijas. Izstādē pārstāvētie divdesmit gadi Latvijas mākslas vēsturē ir īpaši, jo šajā laikā krasi iezīmējas divi profesionālās mākslas attīstības virzieni, divi „spārni”, ko nosacīti varētu dēvēt par „akadēmisko” un „moderno”. Šo divu „spārnu” vēzieni minētajā laika posmā ir nosacījuši arī Latvijas keramikas attīstību, ko izstādē reprezentē Pētera Avena pēdējos gados izveidotā Latvijas keramikas kolekcija. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors” jeb Austrumlatvijas koncertzālē līdz 12.februārim skatāma fotogrāfa Artūra Kondrāta pirmā personālizstāde „Momentum”, kuras pamatā ir māksliniekam šobrīd aktuāla tēma - cilvēka raksturportrets. Fotogrāfiju sērija sastāv no 30 dažādu cilvēku portretiem ar sabiedrībā atpazīstamiem cilvēkiem - Kristapa Porziņģa, Intara Busuļa, Mārtiņa Sirmā un citiem. Šī Latvijā ir pirmā fotoizstāde, kurā, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, fotogrāfijas tiek „atdzīvinātas”. Sīkāk internetā: www.momentum2015.lv.

Artūra Kondrāta interaktīvā fotoizstāde „Momentum”